Menu
 

Mūzikas "tabletes" smadzeņu veselībai. Iesaka farmaceits Apriņķis.lv

  • Autors:  Vadims Brižaņs, “Mēness aptiekas” farmaceits
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Aptiekā tagad ienāk cilvēki, kuri sūdzas par nomāktību un  pieaugošu trauksmi, kas pārņem, neraugoties uz to (bet, iespējams, tieši tāpēc), ka ir svētku laiks, un lūdz kādas zāles, kas sniegs mieru un labsajūtu. Dažkārt labākās zāles ir mūzika.

Mūzika spēj iedarboties uz smadzenēm un uzlabot pašsajūtu, turklāt skaņas ietekmē gan emocionālo labsajūtu, gan kognitīvās spējas. Tam apstiprinājums – ASV veiktais pētījums-aptauja, kas publicēta Harvarda universitātes (Harvard Health Publishing) vietnē un ar kuras secinājumiem labprāt dalīšos!

Pētītas tika mūzikas un smadzeņu veselības sakarības, un atklājās interesanti fakti par mūzikas klausīšanos un tās spēju ietekmēt cilvēku. Izrādās, melodija palīdz ne tikai radīt svētkus, uzlabot pašsajūtu un zināmā mērā pat dzīves kvalitāti, bet arī veicina koncentrēšanos un var palīdzēt mācīšanās procesā.

Mūzikas brīnumainā vara

Aptauja uzrādīja patiešām pārsteidzošas sakarības.

- Cilvēkiem, kam ir regulāra kvalitatīvu skaņdarbu klausīšanās pieredze un vajadzība, ir arī augstāki psihiskās labklājības rādītāji un nedaudz samazināts trauksmes un depresijas līmenis salīdzinājumā ar tiem, kuri mūziku neklausās.

- Respondentiem, kuri apmeklē muzikālas performances, 69% smadzeņu veselība tika novērtēta kā izcila vai ļoti laba. Salīdzinājumam: līdzīgs vērtējums bija arī 58% respondentu, kuri iepriekš bijuši koncertu apmeklētāji, bet kāda iemesla dēļ pārtraukuši to darīt un vien 52% no tiem, kuri nav apmeklējuši muzikālus pasākumus.

- Ja bērnībā cilvēks ir radināts pie mūzikas, tad pieaugušā vecumā 68% respondentu savu spēju apgūt jaunas prasmes vērtēja kā izcilu vai ļoti labu, salīdzinot ar 50% no tiem, kuri nebija pakļauti mūzikas ietekmei.

- Aktīva iesaistīšanās muzikālā procesā un klausīšanās (ieskaitot cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem) bija saistīta ar augstāku laimes līmeni un labāku kognitīvo funkciju.

Pētījumā ASV piedalījās 3185 pieaugušie vecumā no 18 gadiem, kas, protams, ir salīdzinoši neliels skaits, lai veidotu kvalitatīvu reprezentāciju. Turklāt nosacījumi, lai noteiktu smadzeņu veselības izcilību, nebija gluži objektīvi, piemēram, netika veikta magnētiskā rezonanse vai kādi citi testi, lai iegūtu precīzāku informāciju. Tātad rezultāti ir vērtējami kā korelācijas jeb sakarības.

Taču tāpēc tie nav mazāk aizraujoši! Tie nedod pierādījumu, ka saskarsme ar mūziku bērnībā ir uzlabojusi spēju iemācīties jaunas prasmes. Iespējams, ka šie bērni auga turīgākās mājsaimniecībās, attiecīgi nodrošinot labāku izglītību, un radot augsni labākām spējām jaunu prakšu apguvē. Un, iespējams, viņi biežāk bija pakļauti mūzikas iedarbībai. Taču apsvērt daudzveidību izglītības procesā, iekļaujot mākslu uz mūziku jaunās personības attīstības procesā, noteikti ir vērts.

Pieņemot, ka šie aptaujas rezultāti sniedz vērtīgas norādes, rodas jautājums – kā tad mūzika spēj ietekmēt smadzeņu darbību? Pēdējo gadu kognitīvās neirozinātnes attīstība ir ļāvusi izteikt interesantas hipotēzes par dažiem iespējamiem mehānismiem. Lūk, piemēri!

Mūzika aktivizē smadzenes

Ir pierādīts, ka mūzika aktivizē dažus no plašajiem un daudzveidīgajiem smadzeņu tīkliem. Protams, mūzika aktivizē dzirdes centrus smadzeņu garozas temporālajās daivās, kas atrodas tuvu ausīm. Iespējams, emocijās iesaistītās smadzeņu daļas tiek aktivizētas ne tikai emocionālas mūzikas laikā, bet arī tiek sinhronizētas.

Mūzika aktivizē ne tikai dažādus atmiņas reģionus, bet arī ķermeņa motoriku. Teorētiski ir atzīts, ka tieši smadzeņu aktivizēšana ļauj mums izvēlēties mūzikas ritmu, pat pirms sākam piesist kāju.

Stiprinās smadzeņu ceļi un pat veseli tīkli

Jā, šie tīklojumi tiek stiprināti, kad tos lieto, savukārt vājināti, ja tos neizmanto. Un mūzika palīdz smadzeņu ceļus spēcināt. Smadzeņu ceļi vājinās, ja, piemēram, kāds process netiek darbināts ilgāku laiku. Smadzenes šajā posmā esošos neironus izmantos kaut kam citam. Šādas izmaiņas ir acīmredzamas, piemēram, ir grūti runāt svešvalodā, ja tas nav darīts divdesmit gadu.

Kā mūzika var uzlabot mācīšanos, stimulēt kognitīvās funkcijas, veicināt labsajūtu un pat izraisīt laimes izjūtu? Atbilde – mūzika var aktivizēt gandrīz visus smadzeņu reģionus un tīklus, tā var palīdzēt arī saglabāt neskaitāmus neironu tīkla stiprinājumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar mācīšanos, kognitīvo funkciju, labklājību un laimi.

Ir tikai viens veids, kā var vienlaikus aktivizēt tik ievērojamu smadzeņu kapacitāti – piedaloties sociālās un fiziskās aktivitātēs.

Mūzika ikdienā – tas ir vienkārši!

Apgalvojumam, ka mūzikas apguvei un klausīšanās procesam jāvelta pārāk daudz laika un, lai to darītu pilnvērtīgi, ir jākoncentrējas, nav pamata. Jā, aptaujā gan tika atklāts, ka tie, kas aktīvi klausījās mūziku, parādīja visspēcīgākos smadzeņu ieguvumus, bet arī tie, kas galvenokārt klausījās fona mūziku, uzrādīja iegūtās priekšrocības. Tādēļ mūzika var skanēt arī tikai fonā. Turklāt, fonā skanoša, mūzika tāpat var paaugstināt garastāvokli un labsajūtu.

Ja sajūties noskumis, klausies optimistiskas, līksmas melodijas! Tās var dot enerģijas pieplūdumu. Un, ja vēl apvieno mūziku ar aerobām, fiziskām aktivitātēm, no tām var gūt maksimālu labumu veselībai. Šeit var noderēt deju, zumbas nodarbības, aerobika. Nav pat nepieciešams apmeklēt speciālus kursus vai nodarbības. Vienkārši ieslēdz mūziku un dziedi līdzi vai ļaujies kustību priekam!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.