Par Gada sēni izvēlētas brūnzobes
- Autors: Apriņķis.lv
Foto – Diāna Meiere, Latvijas Mikologu biedrība
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2022.gadā ir izvēlējusies brūnzobes – Peka brūnzobi (Hydnellum peckii) un rūsgano brūnzobi (Hydnellum ferrugineum). Abas ir ļoti līdzīgas un vienīgā bez mikroskopēšanas pamanāmā atšķirība ir to garša: Peka brūnzobe ir rūgta, bet rūsganā – nav, norāda biedrībā.
Abu šo adateņsēņu augļķermeņi ir 3-10 cm lieli, gaļīgi, ar sīkstu konsistenci. Sēnes samtainā virspuse ir nelīdzena, sākotnēji balta, bet vēlāk tās krāsa mainās uz sārtu un brūnganu, pat stipri sarkanbrūnu. Sēnes forma ir koniska, ar sašaurinājumu apakšdaļā. Augļķermeņa apakšpusē vērojamas vertikālas adatiņas, kuras arī maina krāsu: sākumā tās ir bālganas, vēlāk – brūnas. Sēnes apakšdaļā ir kātiņš, kas iesniedzas augsnē un ir saaudzis ar nobirām.
Šīs sēnes sastopamas skuju koku mežos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā, vietās ar nabadzīgu vai smilšainu augsni. Biežāk – vecos skuju koku mežos, jo tās ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, kas vērojams kailcirtēs. Sēnes ir sastopamas diezgan bieži, bet parasta sēņotāja uzmanību tās piesaista brīdī, kad uz jaunas sēnes augļķermeņa gutācijas (ūdens izdalīšanās) rezultātā redzami sarkani pilieniņi. Šajā gadījumā sēne atbrīvojas no liekā ūdens, ko tā uzņēmusi, uzturot nepārtrauktu ūdens plūsmu organismā.
Angliski runājošajās valstīs brūnzobi mēdz saukt par “Bleeding Tooth Fungus” jeb asiņojošu zobu sēni, tās dīvainā izskata un sarkanā šķidruma gutācijas dēļ. Citkārt mēdz saukt par velna zobu, taču daudz mīlīgāk to mēdz dēvēt arī par “zemenes ar putukrējumu” sēni.
Kā skaidro Latvijas Mikologu biedrībā, Latvijā šobrīd ir zināmas divas pēc izskata ļoti līdzīgas brūnzobju sugas – Peka brūnzobe un rūsganā brūnzobe. Abas sēnes ir piederīgas bankeru dzimtai (Bankeraceae), tās nav ēdamas gan nepatīkamās garšas, gan sīkstās konsistences dēļ, bet nav arī indīgas. Lai tās atšķirtu, sēne ir jāpagaršo – jāpakošļā pavisam neliels gabaliņš. Viena no tām būs rūgta (Peka), bet otra – nebūs (rūsganā).
Rūsganā brūnzobe satur vairākus pigmentus – hidnuferrigīnu (tumši violetu) un hidnuferruginīnu (dzeltenu), kā arī nelielu daudzumu atromentīna, kurš ir kā antikoagulants, kas var novērst asins recekļu veidošanos. Atromentīnam var būt arī antibakteriālas īpašības. Brūnzobes var tikt izmantotas arī tekstilizstrādājumu un dziju krāsošanai: kodināšanai lietojot alaunu vai dzelzs sulfātu, var iegūt zilganus vai zaļganus toņus.