Menu

Izbaudiet dažādās rudens sajūtas Pierīgā! Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
  • Komentāri
Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs ir izstrādājis pārgājiena maršruta ceļvedi "Pāri četrām upēm", atklājot novada šķautnes rudenī. Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs ir izstrādājis pārgājiena maršruta ceļvedi "Pāri četrām upēm", atklājot novada šķautnes rudenī. Foto: no Saulkrastu TIC arhīva, Vilnis Skuja, Nataļja Tropkina, Laura Šeine-Siliņa

Oktobra vidū Latvijas daba ir pasakaini skaista. Kā glezna! Taču krāšņo lapu zeltu dāvā ne tikai Sigulda vien. Kļavu lapas krāsojas arī citur, un rudens sajūta ir rodama ikvienā novadā. Jo mazākas tūristu straumes, jo lielāka varbūtība, ka izdosies izbaudīt rudens noskaņu.

Kāpēc lapas krāsojas?

Skaidro profesors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš: "Lapu krāsošanās raksturīga mērenās joslas lapu kokiem augšanas sezonas beigās. Šajā laikā lapās esošās vielas tiek noārdītas un sūtītas uz pārziemojošajām auga daļām (stumbrs, saknes) uzglabāšanai un tālākajai izmantošanai nākamajā sezonā. Šo procesu ierosina dienas garuma samazināšanās un veicina zemas temperatūras. Lapas kļūst dzeltenas, jo vispirms noārdās zaļais pigments hlorofils, parādot lapā visu laiku klātesošos dzeltenos un oranžos karotinoīdus.

Zema temperatūra un spilgta gaisma rosina citu savienojumu, antociānu, sintēzi, kas lapas nokrāso dažādos sarkanīgos toņos. Tātad krāsas parādīšanos nosaka sezona un klimats, bet lielā mērā arī sugas ģenētika. Vairāk uz dienvidiem tas viss notiek vēlāk. Tā kā dienvidu zemēs nav izteikta aukstuma rudenī, sarkanie toņi varētu arī neveidoties.

To, vai, piemēram, kļava iekrāsosies sārta vai dzeltena, daļēji var ietekmēt arī augsne. Tomēr drīzāk, ka tā nebūs pie vainas. Lokālu mikrovides apstākļu agrā rudenī dēļ tā kļava, kas sārtojas, saņem aukstumu vairāk, bet tā, kas krāsojas dzeltena, ir pasargāta no aukstuma. Vienam kokam arī sārtums parādās tikai daļai lapu, parasti tādu kā laukumu veidā. Nevar izslēgt arī ģenētiskas atšķirības."


Koki krāsojas ne tikai Gaujas senlejā Siguldā. Arī Slīteres Nacionālajā parkā tie ir pasakaini skaisti.

Rudens ar haskijiem Garkalnē

Pierīgā netrūkst vietu, kurp doties, piedzīvot, redzēt un sajust rudeni. Garkalnes pusē ir iespēja izbaudīt tādu rudens sajūtu, kāda nav notverama nekur citur. Ja esat noguruši no pārsātinātā Turaidas krāšņuma un Siguldas lapu zelta, aizbrauciet uz Garkalnes pusi, kur sastapsiet pavisam citu rudens noskaņu. Turklāt to iespējams apvienot ar piedzīvojumu, ko dāvā Vulfas kundzes haskiju pulks.

Vulfas kundzes sētā mīt 14 pūkainas un mīļas būtnes, ko pazīstam kā kamanu suņus. To saimniece Gundega Pumpure stāsta, ka haskija ienākšana viņas dzīvē pārvērtusi to līdz nepazīšanai: "Vulfa bija tā, kuras dēļ pārvācāmies uz dzīvi Garkalnē. Un esmu viņai bezgala pateicīga, ka esmu tikusi pie sava meža. Protams, tas ir valsts mežs un visiem pieejams, bet tas ir tik tuvu mājām, un, pateicoties suņiem, tajā tiek pavadīts daudz laika." Haskiju saimniece stāsta, ka pastaigas vai treniņu laikā ar suņiem labprāt dodas uz kādu no meža ezeriem – Venču, Sekšu ezeru vai Sudrabezeru. "Rudenīgie miglas rīti tad šķiet tik neikdienišķi, pārdabiski," saka Gundega.

Vulfas kundzes kuplās saimes haskiji ir cits par citu krāsaināki. "Šogad esam sākuši piedāvāt pārgājienus ar suņiem mežā,» saka suņu saimniece, «sākumā iepazīstamies ar katru no viņiem, izvēlamies savu favorītu un dodamies piedzīvojumā." Haskija vēlme pēc došanās uz mežu ir ļoti azartiska, teic saimniece, tāpēc rāmā pastaiga parasti pāraug vieglā skrējienā. Trases garumus var izvēlēties pēc sirds patikas; tāpat paugurus, līdzenumu, izcirtumu, smilšu stigas – ko nu kurš vairāk vēlas. Pārgājieni ar Vulfas kundzes saimi pieejami cauru gadu, un dabu iespējams baudīt visos gadalaikos.

Brasla – Vidzemes/Rīgas pievārtes pērle

Rudenī Latvijas daba pārvēršas, ietērpjas savā viskrāšņākajā rotā un tās skaistumu iespējams baudīt ļoti dažādos veidos. Ar rudenīgām ainavām pārsteidz arī Latvijas upes – laivošana nebūt nav tikai pavasara piedzīvojums. Mājaslapā www.upesoga.lv apkopoti laivošanas maršruti Kurzemē, Pierīgā un Vidzemē. "Brasla ir pērle Vidzemes pievārtē, kas atrodas nepilnas stundas braucienā no Rīgas," apgalvo Upesoga. Rudenī, kad kokos vēl turas lapu zelts, ainava tiešām ir izcila, un to iespējams vērot, gan dodoties pārgājienā gar Braslas upi, gan sēžot laivā un baudot skatus, kas paveras no šāda leņķa. Pieredzējuši laivotāji teic, ka skaistākais Braslas posms sākas pie autoceļa A3 (Valmieras šosejas). Nepilnu pusotru kilometru aiz tilta ir Braslas HES un zivju audzētava; uzplūdinājums līdz tai ir gleznains un sārtu smilšakmens atsegumu ieskauts. Pēc HES upe sāk savu skrējienu pretī Gaujai, un šis uzskatāms par Braslas skaistāko posmu: daudz atsegumu, krasti ir neapdzīvoti un liela meža ieskauti. Pēc astoņiem kilometriem Braslas ietek Gaujā, un šī ir lieliska iespēja turpināt upes ceļu līdz Siguldai, kas ir 14 kilometru attālumā.

Brīnišķīgos dabas skatus Braslas krastos iespējams baudīt, arī dodoties gar upi pastaigā. Pārgājienu rīkotājs un dibinājuma "Abi Divi pārgājieni" vadītājs Edgars Žagariņš teic, ka ļoti iecienīts pārgājienu maršruts ir no Līgatnes pārceltuves gar Gauju līdz Braslai un gar Braslas kreiso krastu virzienā uz zivju audzētavu. "Šajā posmā baudāma daba savvaļā pilnā krāšņumā," saka Edgars. "Ļoti maz vietu, kur cilvēks iejaucies ar savu klātbūtni, neskaitot ar nažiem atstātos sveicienus klinšu sienās." Edgars kādu laiku ir dzīvojis Somijā, arī tur daba ir brīnišķīga, tomēr viņš atzīst, ka nekur tā nav tik skaista kā Latvijā. "Ar vienu dzīvi ir par maz, lai visu te iepazītu un apskatītu," atzīst dabas mīļotājs un iesaka izmantot rudeni, kas Latvijā ir tik krāšņs, un doties dabā. Ja ar pārgājienu plānošanu nevedas pašiem, "Abi Divi" palīdzēs un aizvedīs pārgājienā ar nakšņošanu teltīs vai vienas dienas maršrutā.

Pārgājieni Saulkrastos un Olainē

Pierīgas novadi ir pārgājienu un pastaigu maršrutiem bagāti. Olaines novadā iespējams baudīt rudenīgu pastaigu gan Mežaparkā, kas ir dabīgi augošs priežu mežs ar labiekārtotu vidi, gan doties apkārt Līduma karjeram pa nesen izbūvēto dabas taku, kas ir veidota gan ar grants segumu, gan kā koka laipa uz pāļiem virs ūdens, gan pa celiņiem, kas ved gar karjera krastu. Olaines novada pašvaldības pārstāve Nataļja Tropkina teic, ka kopējais maršruta garums ir aptuveni divi kilometri un to var iziet ar kājām, arī ar bērnu ratiem un velosipēdiem. Rudenīgo pastaigu var noslēgt ar pikniku. Izzinoša pastaigu taka izveidota arī pie Jāņupes karjera.

Savukārt Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs (TIC) ir sagatavojis pārgājiena maršruta ceļvedi "Pāri četrām upēm". TIC vadītāja Gita Memmēna stāsta, ka tajā iekļauti visi apskates objekti, kas atrodas ceļā no Inčupes līdz Zvejniekciemam, kā arī sniegts ieskats Saulkrastu novada veidošanās vēsturē, aprakstot vēsturiskos ciemus – Bādciemu, Katrīnbādi (Pabaži), Pēterupi, Neibādi un Zvejniekciemu. Katrīnbādē atrodas iecienītākie apskates objekti: Baltā kāpa, Inčupe, Saulkrastu Velosipēdu muzejs. "Skultes osta un ostas Ziemeļu mols ir iecienīta vieta rudens vētru vērošanai," saka G. Memmēna. "Vējainās dienās uz mola atrasties bīstami, bet no tālienes vērot, kā akmeņi šķeļ viļņus, ir iedvesmojoši. Vējainās dienās Ziemeļu mola pludmalē pulcējas kaitotāji." Pēc pastaigas iespējams atjaunot spēkus kādā no kafejnīcām. Saulkrastu TIC iespējams saņemt palīdzību pārgājiena plānošanai.


Ģimenes ar bērniem gaida dabas taka Olainē.

Košie atspulgi Pierīgas ezeros

Tie, kuriem rāmas pastaigas pa čaukstošajām lapām ir par lēnu un gribas ko aktīvāku, pretī zelta rudenim traucas, sēžot uz divriteņa. Ādažos izveidotā biedrība "Ādaži Velo" pulcē novadniekus, kuru aizraušanās un sirdsprieks ir braukšana ar riteni. Maršrutu netrūkst. Biedrības "Ādaži Velo" valdes priekšsēdētāja Inese Liepiņa velobraukšanas entuziastiem iesaka izbaudīt vienu no rudenīgajiem maršrutiem, kas ir 45 kilometrus garš: Ādaži–Siguļi–Gaujas ieteka jūrā–Garezeri–Ummis–Dūņezers–Kadagas ezers–Ādaži. "Maršruta izbraukšanai atbilstošāks būtu MTB jeb kalnu velosipēds, jo šajā posmā pārsvarā ir meža takas, kuras dažviet ir arī nedaudz smilšainas," saka Inese. "Maršrutā ir ļoti skaisti dabas skati, gan pie Gaujas ietekas jūrā, gan citur var izbaudīt rudens burvību, braucot pa meža takām gar ezeriem. Garezeru un Ummja ezeru apkārtnē vairāk ir skuju koku meži, bet gar Dūņezeru un Kadagas ezeru ir īsta lapu koku rudens burvība."

Purvu un nacionālo parku rudenīgā burvība

Mārupes un Babītes pusē atrodas dabas liegums "Cenas tīrelis", kas ir iecienīts galamērķis visu gadu. Apmeklētāji bauda košo ainavu – dabas gleznas no sarkanajām, zeltītajām un zaļajām sūnām, bet putnu vērotāji īpaši novērtē pirms aizlidošanas uz siltajām zemēm purvā dzirdamās dzērvju balsis, norāda SIA "Rīgas meži", kas apsaimnieko Cenas tīreli. "Rīgas mežu" valdes loceklis Edgars Vaikulis zina teikt, ka purvu iecienījuši arī igauņu tūristi. "Pirms diviem gadiem dabas liegumā "Cenas tīrelis" notika purva laipas remonts, ziemā plānota bojāto šķērskoku un grīdas dēļu nomaiņa tālajam skatu tornim," saka E. Vaikulis. Purvā atļauts doties arī ar SUP dēļiem. "Kritiskāk mēs vērtējam apmeklētājus, kas ar speciālām čībām lāčo pa pašu purvu," saka E. Vaikulis, "šie "čībotāji" rada nevēlamu antropogēno slodzi dabas vērtībām purvā."

Purvs ir saistošs ne tikai dabas mīļotājiem, bet arī vēstures entuziastiem. Cenas tīrelis tiek apmeklēts arī ziemā, dodoties uz netālu esošajām Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres vietām.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) iesaka zelta rudeni izbaudīt, apmeklējot vēsturisko Ķemeru kūrorta parku. DAP Dabas izglītības centra "Meža māja" speciāliste Baiba Ralle zina teikt, ka pastaigā pa plašo ainavu parku, vērojot senās arhitektūras skaistumu, iespējams izbaudīt mieru un klusumu zelta lapkritī. Savukārt ģimenes ar bērniem rudenī varētu vilināt piedāvājums paviesoties Ķemeru Nacionālā parka Dunduru un Melnragu pļavās, kur lielā aplokā mājvietu raduši ‘Konik’ zirgi un taurgovis.

Ja ir interese rudens krāsu baudīšanu mežā apvienot arī ar putnu vērošanu, tam piemērota būs Slokas ezera taka, bet dabas klusuma skaņas iespējams sadzirdēt pastaigā pa Kaņiera pilskalna taku.

Ķemeru purva laipas ir ļoti iecienītas, apmeklētāju ir tiešām daudz, tāpēc tiem, kuri vēlas brīvdienas pavadīt tālāk no tūristu pūļiem, DAP iesaka zelta rudeni doties vērot mazliet attālākās Latvijas vietās. Elpu aizraujošus skatus šogad iespējams tvert Slīteres Nacionālajā parkā. Zelta rudens skaistumu iespējams pārraudzīt un safotografēt, piemēram, no Šlīteres bākas.


Pastaigas pa Cenas tīreļa purva laipām iecienītas visos gadalaikos.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.