Lasīšana ir terapeitiska jeb kas ir biblioterapija Apriņķis.lv
- Autors: Linda Fevraļeva, “Mēness aptiekas” farmaceite
Foto - arhīvs
Grāmatu lasīšana var sniegt daudz labuma veselībai. Lai gan šie ieguvumi galvenokārt palīdz smadzenēm, tie var dot labumu arī organismam kopumā. Kā gan tas iespējams? Izrādās, lasīšana samazina stresu un trauksmi. Un ikviens labi zina, ka stress un trauksme ietekmē kopējo veselības stāvokli, turklāt tas īpaši aktuāli ir tieši šobrīd.
ASV Psiholoģijas asociācijas veiktā aptaujā atklāts:
- 27% respondentu atzina, ka lielāko daļu dienas viņi jūtas tik saspringti, ka nespēj pilnvērtīgi darboties;
- starp nozīmīgākajiem stresa faktoriem tika minēta inflācija, vardarbība un noziedzība, politika un rasisma jautājumi;
- 76% respondentu atbildēja, ka stresa avots ir nenoteiktība par nākotni;
- sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem informēja par lielāku stresu nekā vecākas sievietes un vīrieši;
- 76% ziņoja, ka stress ietekmējis viņu fizisko veselību.
Lasīšana ir lielisks veids, kā mazināt stresu. Saseksas universitātes ”Mindlab International” 2009. gadā veikts pētījums atklāja, ka lasīšana spēj samazināt stresa līmeni par 68%. Lasīšana, izrādās, ir pat efektīvāka nekā citas nomierinošas aktivitātes, piemēram, pastaiga vai mūzikas klausīšanās. Kopumā atzīts, ka meditatīvas aktivitātes, kas liek koncentrēties uz vienu uzdevumu, var mazināt stresu. Turklāt lasīšanai ir papildu ieguvums – tā piesaista prātu un liek smadzenēm aktivizēt radošo domāšanu, lai lasīšanas laikā stāstu varētu arī iztēloties.
Lasīšana – pret demenci
Grāmatu lasīšana palīdz arī cīņā ar psihisko spēju samazināšanos un demenci. Demence ir vispārējs termins psihiskai lejupslīdei, kas ietver grūtības domāt, atcerēties vai pieņemt lēmumus. Demence galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus. Daudzi pētījumi apliecina saistību starp lasīšanu un smadzeņu veselību. Pētījumi liecina, ka aktivitātes, kas nodarbina smadzenes, tostarp lasīšana, var palīdzēt samazināt demences attīstības varbūtību. Jau 2010. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēti 942 pieaugušie, lai noteiktu, vai viņu hobiji samazina demences risku. Pētījumā konstatēts, ka gandrīz 54% no tiem, kuriem nebija demences, pastāvīgi lasīja grāmatas, savukārt tikai aptuveni 39% no tiem, kuriem bija demence, bija pastāvīgi grāmatu lasītāji.
Lasīšana ir terapeitiska
Pasaulē ir ārsti, kas iesaka grāmatu lasīšanu kā daļu no psihiskās veselības terapijas. To sauc par biblioterapiju, kad veselības speciālists izvēlas lasāmvielu – daiļliteratūru vai zinātnisko literatūru – un, lasot grāmatu, kopā ar pacientu to apspriež. Tomēr jāņem vērā, ka biblioterapiju parasti izmanto kopā ar citiem terapijas veidiem, tādēļ ir grūti precīzi novērtēt, cik tā ir efektīva, taču ir vērā ņemamas biblioterapijas priekšrocības: tā attīsta empātiju, uzlabo pašapziņu, paaugstina līdzjūtības spēju, veicina problēmu risināšanas prasmes.
Nav daudz datu, cik daudz vajadzētu izlasīt katru dienu, taču ir pētījums, kas attiecībā uz lasīšanas un stresa līmeņa sakarību norāda, ka tikai sešas lasīšanas minūtes dienā var samazināt stresa līmeni, pozitīvi ietekmējot veselību, bet vislabākos rezultātus sniedza vismaz stundu ilga lasīšana katru dienu.