Pēdējais laiks izlikt putnu būrīšus ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” apkopoja Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieteikumus par to, kuras ir svarīgākās lietas, kas jāzina par putnu būrīti, un kā izvēlēties piemērotāko.

Būrīša priekšējās sieniņas iekšpuse nedrīkst būt ēvelēta – pārāk gluda.

Kad jaunajiem putniem ir pienācis laiks atstāt ligzdu, tiem nepieciešams atsperties pret būrīša sieniņu, lai sasniegtu skreju. Dabā dobumi no iekšpuses nav tik gludi kā ēvelēts dēlis! Ja sieniņa ir pārāk slidena, jaunie putni var netikt no būrīša ārā un aiziet bojā.

Svarīgi pasargāt būrītī ligzdojošos putnus no plēsējiem – kaķiem un caunām.

Mazajiem zīlīšu būrīšiem vislabāk izvēlēties Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieteiktās būrīšu konstrukcijas, kas paredz īpašu nodrošinājumu pret plēsīgajiem dzīvniekiem – šauru, vismaz 6 cm garu “koridoru” pirms skrejas, ko veido jumtiņa pārlaidums kopā ar vajadzīgā garuma dēlīti, kas pienaglots zem skrejas. Šī konstrukcija neļauj dzīvniekam ielocīt ķepu pa skreju tik tālu, lai aizsniegtu ligzdu. Ja tomēr esat izvēlējies parastas konstrukcijas būrīti, svarīgi ievērot ieteiktos skrejas izmērus un skrejas augstumu no būrīša grīdiņas, kas arī ir svarīgi, lai apgrūtinātu plēsēju piekļuvi ligzdai. Lai apgrūtinātu plēsīgo dzīvnieku piekļuvi, koku zem būrīša var noklāt ar slidenu plēvi vai apjozt ar metāla konusu.

NĒ puļķītim!

Būrīšos ligzdojošos putnus apdraud arī citi putni, piemēram, vārnas un sīļi. Šo putnu piekļūšanu atvieglo zem strazdu būra skrejas tradicionāli pierīkotais sēžamkociņš – laktiņa vai puļķītis. Tāds nav nepieciešams! Gan mājas strazds, gan citi putni, pielidojot būrītim, var pieķerties pie skrejas malas, kā arī dziedāt uz būrīša jumta.

Būrīša grīdiņai jābūt ienaglotai starp sieniņām, nevis pienaglotai tām no apakšas, citādi tā piesūcas ar lietus ūdeni, ātrāk satrunē un var nokrist no sava un ligzdas svara. Īpaši bīstami, ja tas notiek laikā, kad būrītī ligzdo putni.

Izgatavojot būrīti, vēlams izmantot pietiekami biezus (vismaz 2 cm) dēļus, lai tajā ligzdojošajiem putniem būtu piemērots mikroklimats – tie nepārkarstu saulē un nesaltu aukstos pavasara rītos.

Tīrīšana

Dobumperētāji putni nekad neizmanto ligzdošanai veco ligzdu. Atšķirībā no mājas strazda, kas pavasarī izmet no būrīša veco ligzdas materiālu, sīkie dobumperētāji putni (zīlītes, melnais mušķērājs) būrīti netīra, bet būvē jaunu ligzdu virsū vecajai. Tādējādi pēc vairākiem gadiem būrītis ir pilns ar ligzdu materiāliem. Ligzda, kas uzbūvēta virs vienas vai vairākām vecajām ligzdām, ir vieglāk sasniedzama ligzdu postītājiem, tādēļ katru gadu (septembrī–novembrī) būrītis ir jāiztīra – jāizmet viss ligzdas materiāls, kas tajā atrodas.

Vienlaikus ar tīrīšanu nepieciešamības gadījumā var veikt arī būrīšu defektu novēršanu, piemēram, nomainīt jumtiņu u.tml. Parasti vecajos ligzdu materiālos savairojas putnu parazīti, tādēļ ieteicams rudenī tīrīt ne tikai sīko dobumperētāju, bet arī citu putnu būrīšus.

Izlikšana

Putnu būrīšus vislabāk izlikt jau rudenī, kad ligzdošanas teritorijas aizņem pie mums pārziemojošie dobumperētāji. Ja rudenī būrīšus izlikt nav iespējams, tie jāizliek pēc iespējas agri pavasarī – martā, aprīļa sākumā.

Būrīti pie koka ieteicams piestiprināt ar naglām. Šāds stiprinājums būs pietiekami drošs un nodarīs vismazāko kaitējumu kokam. Būrīti var arī iekārt koka zarā ar stiepli. Nav ieteicams būrīti piesiet ar stiepli ap koku, jo stieple ar laiku ieaug kokā vai pārtrūkst, kokam augot.

Būrīša skreju vislabāk vērst uz austrumiem, dienvidaustrumiem vai ziemeļaustrumiem. Skreju vēlams vērst pret klajāku vietu, tai ir jābūt koku zaru neaizsegtai.

Sīkajiem dobumperētājiem putniem paredzēto būrīti piestiprina 2–4 metru augstumā. Būrīšus, kas piestiprināti zemāk, viegli varēs sasniegt garāmgājēji, traucējot putnu ligzdošanu.

Būrīši mājas strazdam, svīrei

Strazdu būrus var izlikt tuvu citu citam. Tie jāizvieto vismaz 4–5 metru augstumā pie koka, kārts vai ēkas sienas. Būrus ieteicams gatavot atveramus, ar noņemamu jumtiņu. Jumta apakšpusē pienaglojami divi dēlīši, kas, jumtiņu uzliekot, tiek iespiesti starp būra sienām. Strazdu būros var ligzdot arī svīre, mājas un lauku zvirbuļi un erickiņš.

Nav ieteicams zem skrejas vai citur pie būra piestiprināt laktiņu. Vārnveidīgie putni to var izmantot, lai izvilktu pa skreju strazdu mazuļus.

Būrīši zīlītēm, melnajam mušķērājam

Būrīšus izvieto dažādos mežos, parkos, dārzos un apstādījumos. Mežos, it īpaši priežu audzēs, šādos būrīšos visbiežāk ligzdo melnais mušķērājs un lielā zīlīte. Retāk tajos ligzdo cekulzīlīte, zilzīlīte, tītiņš, erickiņš, apdzīvotās vietās arī zvirbuļi. Šiem būrīšiem noteikti jābūt atveramiem, lai tos varētu regulāri iztīrīt.

Putnu loma mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu ierobežošanā

Mazajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, melnajam mušķērājam – var būt liela profilaktiska nozīme mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu ierobežošanā. Jāņem vērā, ka lielākā daļa putnu izmanto galvenokārt to barību, kas attiecīgajā vietā un laikā sastopama visbiežāk. Ja kāda kukaiņu suga sevišķi savairojusies, lielākā daļa putnu gandrīz pilnībā pāriet uz šo barības objektu.

Šīm putnu sugām ir ievērojams skaits indivīdu, kas neligzdo piemērotu dobumu trūkuma dēļ, tādēļ, izliekot būrīšus, ligzdojošo putnu blīvumu var palielināt daudzas reizes (īpaši izteikti tas ir melnajam mušķērājam), un tas palīdz nodrošināt putnu koncentrēšanos iespējamo kukaiņu savairošanās vietu tuvumā.

Izvietojot būrīšus, ieteicamais attālums starp tiem ir 35–50 metri. Mežā ieteicams izvietot vismaz 4–6 būrīšus uz hektāru. Vietās, kur kukaiņu savairošanās risks ir vislielākais, var izlikt pat 8–9 būrīšus uz hektāru. Svarīgi ir būrīšus izvietot vienmērīgi pa visu audzi, nevis tikai gar ceļiem.