"Kodola" receptes: mājas kafija, kultene un maizes ūdens Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - publicitātes
Nāk vasara, lai arī pagaidām ar lietiem un mākoņiem, tomēr laiks kļūs siltāks un pat karsts, tādēļ aktualizējas dzērienu gatavošana slāpju veldzēšanai. Veikalos, protams, var nopirkt visu ko, sākot no kokakolas un beidzot ar visparastāko ūdeni, tomēr pašu gatavots ir pavisam kas cits un bieži arī lētāks.
Lūk, 1937. gadā Latvijas Lauksaimniecības kameras izdotā grāmata “Ēdieni no iekšzemes produktiem” piedāvā samērā plašu spirdzinājumu klāstu. Sāksim ar kafiju. Jā, tiešām, no Latvijā rodamām izejvielām gatavojamu kafiju.
Grāmatā teikts, ka “tēju un kafiju ieved Latvijā par lielām naudas summām, kaut gan šīs vielas ir pilnīgi bez barības vērtības un uzskatāmas vienīgi par baudas līdzekļiem. Tēja, kafija un kakao satur narkotiskās vielas – teobromīnu un kofeīnu, kas postīgi iedarbojas uz nervu sistēmu un traucē pareizu vielu maiņu organismā. Šīs veselībai kaitīgās ievestās baudvielas ļoti labi var aizvietot ar labības un dārzāju kafiju, ābolu mizu, ābeļu lapu, dažādu ziedu un ogu tējām.”
Mājas kafija
Laba mājas kafija iznāk, ja lieto vienādās daļās kviešus, rudzus, miežus, cukurbietes un cigoriņus. Graudus sagrauzdē brūnus. Graudi jāgrauzdē katri atsevišķi, jo tie nepaliek brūni vienādā laikā. Sagrauzdētos graudus, cigoriņus un citas vielas samaļ kafijas dzirnaviņās un sajauc kopā pēc garšas.
Kafiju var pagatavot arī no rudzu miltu un olu mīklas. Ņem apmēram pusi litra salda piena, 2–3 olas un tik daudz rudzu miltu, lai iznāk bieza mīkla. Cieto mīklu izveļ plānos gabalos, izžāvē un sagrauzdē brūnu, tad samaļ un lieto kafijas gatavošanai.
Gatava kafija jāuzglabā slēgtā traukā, sausā vietā.
Kafijas vārīšanai mīksts ūdens ir labāks. Kafiju parasti ieber vārošā ūdenī, ņemot uz litru ūdens 1–2 ēdamkarotes kafijas, vēlreiz uzvāra un ļauj ievilkties apmēram 5–10 minūtes. Lai kafijas biezumi ātrāk un labāk nosēstos, pēc uzvārīšanas kafijai pielej mazliet auksta ūdens. Pēc tam kafiju izkāš un pasniedz ar saldu pienu vai krējumu.
Vēl dažas receptes, iespējams, aizmirstu spirdzinošu dzērienu gatavošanai mājās.
Kultene
Rudzu miltus pārlej ar karstu ūdeni (apm. 90°C), lai iznāk pašķidras putriņas biezumā. Tad kulsta, kamēr masa atdziest, paliek bālgana, vienāda un saputojas. Pēc tam atšķaida ar remdenu ūdeni (apm. 30°C) dzeramā biezumā, tad pieliek labu maizes ieraugu vai labi norūgušu, sakulstītu rūgušpienu, raugu, kā arī drusku cukura vai medus. Uz vienu spaini kultenes ņem 1/2–1 litru rūgušpiena un 1/4–1/2 paciņas rauga. Novieto siltā vietā (pie 20°C) un atstāj, kamēr ierūgst.
Labu kulteni var lietot kā ieraugu tālākai gatavošanai, ņemot 8%.
Galdā kulteni pasniedz atšķaidītu ar ķērnes, saldo vai rūgušu pienu.
Maizes ūdens
Vielas: 200 g rupjas maizes, 1–2 litri ūdens, 100 g cukura, dzērveņu sula – pēc garšas.
Maizi sabrūnina, aplej ar vārošu ūdeni un patur vairākas stundas. Pēc tam nokāš, pievieno cukuru un dzērveņu sulu pēc garšas. Lieto aukstu.
Ābolu limonāde
Ābolus nomazgā un ar visu mizu sagriež plānās šķēlītēs, pārkaisa ar cukuru, pārlej ar vārošu ūdeni (uz 5–6 āboliem 1 litrs ūdens) un atstāj, kamēr izvelkas ābolu sula un limonādei patīkama garša. Pirms lietošanas limonādi izkāš un salduma pēc, ja vajadzīgs, vēl pieliek cukuru vai medu.
Limonādes pasniedz pilnīgi aukstas.