"Eurostat": Latvijā pirmajā ceturksnī budžeta deficīts bijis lielāks nekā ES vidēji

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts janvāri-aprīlī bija 0,8% no IKP. Tāds pats tas bijis arī Slovākijā.

Lielākais budžeta deficīts bijis Rumānijā (-4,5% no IKP), Francijā (-3,6%), Beļģijā (-1,9%), Ungārijā (-1,3%) un Somijā (-1%).

Igaunijā un Lielbritānijā janvārī-martā valsts budžeta deficīts attiecībā pret IKP bija 0,7%, bet Austrijā tas bijis 0,4%, Lietuvā - 0,3% un Zviedrijā - 0,1%.

Deficīts pirmajā ceturksnī bijis 12 valstīs, par kurām pieejami dati, bet desmit valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums.

Lielākais pārpalikums pirmajā ceturksnī bijis Luksemburgā (+3,2%), Bulgārijā (+2,9%), Nīderlandē (+2,7%), kā arī Vācijā un Maltā (abās valstīs 2,3%).

Salīdzinājumā ar pērnā gada ceturto ceturksni valsts budžeta bilance pirmajā ceturksnī uzlabojusies 13 valstīs, par kurām pieejami dati, bet septiņās valstīs bilance pasliktinājusies. Polijā un Slovēnijā tā palikusi iepriekšējā ceturkšņa līmenī.

Lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Nīderlande (+2,3 procentpunkti), Ungārija (+2,1 procentpunkts), Vācija (+2 procentpunkti) un Latvija (+1,7 procentpunkti). Igaunijā budžeta bilances situācija uzlabojusies par 0,7 procentpunktiem.

Toties budžeta bilances situācija pasliktinājusies Rumānijā (-1,7 procentpunkti), Lietuvā (-1,1 procentpunkti), Francijā (-1 procentpunkts), Slovākijā (-0,7 procentpunkti), Zviedrijā (-0,5 procentpunkti) Somijā (-0,4 procentpunkti) un Beļģijā (-0,3 procentpunkti).

Pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 0,6% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 0,5% no IKP. Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos ES tas bija 1%, bet eirozonā deficīts sasniedza 1,1%.

Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru un Spāniju.