Menu
 

Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveide Skultē varētu izmaksāt ap 90 miljoniem eiro Apriņķis.lv

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Pēdējos mēnešos vairāku pašvaldību iedzīvotāju sašutumu izraisījusi uzņēmuma AS "Skulte LNG Terminal" iecere veidot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos. Pats peldošais terminālis atrastos 2,5 kilometru attālumā no krasta, vienlaikus iecerēts, ka no tā, šķērsojot vairākus privātīpašumus, tiks izbūvēts gāzesvads līdz pat Inčukalna dabasgāzes krātuvei, kuru pārvalda Latvijas valstij daļēji piederošais AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Plašāk par projekta īstenošanas gaitu, paredzētajām izmaksām un vietējo iedzīvotāju bažām, intervijā aģentūrai LETA stāsta AS "Skulte LNG Terminal" padomes priekšsēdētājs Anfins Unums (Arnfinn Unum).

Pēc kādiem principiem izvēlējāties attiecīgo termināļa atrašanās vietu? Ārpus ražošanas zonas, turklāt 700 metru attālumā no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

Galvenais mērķis bija samazināt potenciālās izmaksas. Turklāt Inčukalna dabasgāzes krātuves tuvums ir lieliska iespēja būtiski samazināt izmaksas, un izvēlētā termināļa atrašanās vieta ir maksimāli tuvu tam. Esam izvērtējuši vairākas iespējas, un izvēlētā šķiet labākā no izmaksu perspektīvas.

Domājām arī par to, kā izvairīties no konfliktiem ar vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc arī izvēlētā atrašanās vieta atrodas vairāk uz ziemeļiem no Skultes. Esam izvērtējuši vairākas iespējamās termināļa atrašanās vietas, un šī ir labākā gan no izmaksu efektivitātes, gan minimāla konfliktu riska viedokļa.

Kur bija pārējās vietas, kurās apsvērāt termināļa atrašanos?

Es vairs precīzi neatceros, bet tās visas bija attiecīgajā krasta līnijā no Rīgas uz labo pusi. Jāatzīst, ka pētījām arī iespējas veidot termināli Ventspilī, jo tur ir gāzesvads. Taču tā kā, pirms apmēram trijiem gadiem tiekoties ar Skultes ostas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, viņi bija diezgan atbalstoši noskaņoti, attiecīgi nolēmām strādāt šajā virzienā, jo nejutām pretestību mūsu plāniem.

Cik daudz šobrīd ir paredzēts ieguldīt termināļa būvniecībā?

Kopējās izmaksas ir paredzētas ap 90 miljoniem eiro. Turklāt tas ir ieskaitot gāzesvada izbūvi, kas veido apmēram trešo daļu no izmaksām.

Izskanējis, ka gāzesvadus varētu nodot "Conexus". Vai varētu par šo ideju pastāstīt mazliet plašāk?

Mēs paši neesam ieinteresēti strādāt arī kā gāzesvada operators, bet "Conexus" jau ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Viņiem ir visas licences, zināšanas un resursi, lai to darītu. Viņiem tas sanāktu daudz drošāk un efektīvāk izmaksu ziņā nekā mums. Turklāt, ja viņi to uzņemtos, mums samazinātos arī termināļa izveides izmaksas.

Jūs esat tikušies ar "Conexus" pārstāvjiem. Ko viņi saka par jūsu plānu?

Viņi ir atvērti apsvērt šādas lomas uzņemšanās iespējas. Taču jāatzīmē, ka neesam noslēguši nekādas oficiālas vienošanās, sarunas vēl ir pašā sākuma posmā. Šobrīd izskatās, ka viņi varētu būt pozitīvi noskaņoti. Tāpat jau ilgāku laiku esam strādājuši kopā ar regulatoru, kā arī Ekonomikas ministriju, lai saprastu, kādas ir mūsu iespējas.

Uzreiz gribētu piebilst, ka esam pamanījuši iedzīvotāju bažas par iespējamo termināļa darbības ietekmi uz vidi. Viena lieta, par ko iedzīvotāji satraucas, ir jūras ūdens temperatūras izmaiņas. Jāuzsver, ka mēs neplānojam izmantot jūras ūdeni gāzes sildīšanai, lai gan šāda tehnoloģija ir ierasta prakse. Lai izmantotu jūras ūdeni LNG sildīšanai, nepieciešami ļoti lieli ūdens apjomi, un, tā kā ir ļoti grūti prognozēt, kā šāda darbība varētu ietekmēt vidi, mēs no tā vēlamies izvairīties. Mēs izmantosim ar gāzi darbināmus sildītājus.

Tāpat esam dzirdējuši bažas par to, ka izmainīsies pludmales teritorija. Gribētu uzsvērt, ka no pludmales nevarēs redzēt ne aprīkojumu, ne gāzesvadus, turklāt pat ne būvniecības stadijā. Peldošais terminālis atradīsies 2,5 kilometru attālumā no krasta, vārdu sakot, arī tas nebūs īsti redzams. Vienīgais, ko cilvēki redzēs, būs lielie kuģi, kas pārvadās LNG.

Cilvēki nav sajūsmā par to, ka cauri viņu īpašumiem varētu iet gāzesvads. Attiecīgi tiktu noteiktas aizsargjoslas u.tml.

Jā, šāda situācija ir normāla. Cilvēki to uzskata par nastu, un tā tas savā ziņā arī ir. Vienlaikus ir jādomā par valsts un sabiedrības kopējām interesēm, apsverot, ko šāds neliels apgrūtinājums dos kopējā labuma vārdā. Šis lēmums gan nav mūsu ziņā, mūsu uzdevums ir sekot visiem regulējumiem un nosacījumiem. Līdz ar to gribētu piebilst, ka gāzesvadu ir paredzēts ierakt dziļi zemē, attiecīgi tikai tā izbūves posmā varētu būt kādas neērtības. Savukārt pēc tam teju nekas nemainīsies – jā, ēkas būvēt uz gāzesvada un tā aizsargjoslā nevarēs, bet nodarboties ar lauksaimniecību u.tml. gan. Esam rūpīgi pētījuši, kā būtu labāk rīkoties, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no kādiem konfliktiem, diemžēl 100% iespējas no tiem izvairīties nav. Notiks atbilstošs process, lai pieņemtu galīgo lēmumu par to, kāds būs gāzesvada maršruts, notiks sabiedriskās apspriešanas. Centīsimies informēt sabiedrību, izklāstīt konkrētus faktus, lai rastos labāka izpratne par to, ko un kā mēs plānojam darīt.

Mūsu plāns ir šo projektu īstenot pēc par parāda finansēšanas [angļu val. – debt financing, red.] principiem. Attiecīgi būs akcionāri, kam piederēs terminālis, viņi apmaksās 15–20% kapitāla, bet pārējais tiks segts caur starptautiskām bankām vai institūcijām. Jau esam saņēmuši interesi finansēt termināļa būvniecību par labiem aizdevumu nosacījumiem. Jāpiebilst, ka bankām ir ļoti stingri nosacījumi attiecībā gan uz vides aizsardzību, gan drošību. Līdz ar to mēs strādāsim pēc augstākajiem standartiem. Protams, ņemot vērā, ka darbība ir saistīta ar gāzi, vienmēr būs risks, ka kaut kas var noiet greizi, taču, it sevišķi, ja "Conexus" būs šī gāzesvada operators, risks tiks samazināts līdz teju nullei.

Ko iesāksiet, ja "Conexus" nevēlēsies par saviem līdzekļiem izbūvēt gāzesvadu?

Šādu iespēju šobrīd uzskatām par hipotētisku, bet, protams, mums pašiem to darīt būtu mazāk pievilcīgi. Ja tomēr būs šāds scenārijs, tad sadarbosimies ar starptautiskiem partneriem, kuriem ir pieredze šajā jomā. Esam jau diskutējuši ar vairākām starptautiskām kompānijām ar pieredzi gan gāzes pārvades, gan LNG termināļu jomā, taču citu valstu spēlētājiem būtu nepieciešams iegūt dažādas licences darbībai Latvijā, kas attiecīgi ir apgrūtinājums.

Vai piedāvājat šīm starptautiskajām kompānijām kļūt par akcionāriem?

Jā.

Cik daudz investoru vēlaties piesaistīt?

Mēs vēlamies piesaistīt vienu lielu stratēģisko investoru, un, visticamāk, šai kompānijai piederēs lielākā daļa termināļa kapitāldaļu.

Un šobrīd kam pieder uzņēmuma akcijas?

Daži indivīdi ir izveidojuši asociāciju, kam šobrīd pieder terminālis. Taču mēs sevi redzam vairāk nekā koordinatorus, kas virza šī projekta īstenošanu, mums pašiem nav iespēju īstenot šo projektu bez starptautisku partneru palīdzības. Un interese ir diezgan liela. Potenciālie partneri gaida, kad tiks pabeigts ietekmes uz vidi izvērtējums un projekts būs nedaudz vairāk nobriedis, pirms izdarīt gala lēmumus, taču aktīvi seko līdzi notiekošajam.

Potenciālo investoru uzmanību piesaista tas, ka šī termināļa izveides izmaksas ir vien aptuveni trešā daļa no tā, cik vidēji izmaksā šādu termināļu būvniecība, un tas ir saistīts ar to, ka nav nepieciešama pašiem sava uzglabāšanas infrastruktūra. Tas padarīs regazifikācijas procesu lētāku, kā arī attiecīgi ietekmēs elektrības cenas. Šī arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc sabiedrība varētu būt ieinteresēta šī projekta īstenošanā – mēs varēsim palīdzēt samazināt elektroenerģijas cenas.

Šobrīd termināļa maksimālā kapacitāte ir paredzēta pat lielāka nekā Inčukalna kapacitāte. Daļu no krātuves jau aizņem citu uzņēmumu noglabātā gāze. Ko jūs darīsiet, ja krātuvē nebūs vietas jūsu saņemtajiem apjomiem?

Protams, mums ir svarīga pēc iespējas ātrāka LNG izkraušana, jo kuģa dīkstāve izmaksā visai dārgi. Taču jāatzīmē, ka projektā norādīta maksimālā kapacitāte, viens kuģis visu apjomu nepiegādās – vidēji tie varētu piegādāt 10% no gadā paredzētā kopējā apjoma.

Turpinot par tirgus kapacitāti, Klaipēdā jau ir terminālis, Igaunijā ir plānoti divi termināļi.

Nedomāju, ka tie tiks realizēti, bet projekti ir.

Attiecībā uz Paldisku termināli projekta virzītāji ir teikuši, ka to īstenos par saviem līdzekļiem, ja nesaņems Eiropas līdzfinansējumu.

Izskanējis ir daudz kas, bet tās pagaidām ir tikai idejas. Domāju, ka Eiropas Savienība pieņems loģiskus lēmumus un izvēlēsies lētāko alternatīvu. Un lētākā alternatīva neapšaubāmi būtu Skultes terminālis. Neviens cits no esošajiem vai iecerētajiem projektiem ne tuvu nav tik lēts, un iemesls tam ir Inčukalna dabasgāzes krātuves tuvums. Pateicoties tam, Skultes termināļa izveides izmaksas ir par 70% zemākas nekā pārējo esošo un plānoto termināļu. Un tam nav nekādas saistības ar to, ka mēs būtu īpaši gudri vai viltīgi, vienkārši Inčukalna tuvums ir jāizmanto stratēģiski. Un tas savukārt ilgtermiņā būs ieguvums gan Latvijai, gan pārējām Baltijas valstīm.

Ņemot vērā, ka tas ir privāts projekts, kāpēc valstij būtu jārūp, cik izmaksā tā realizēšana?

Jebkura projekta īstenotājam ir plāns par to, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies. Jo mazākas ir izmaksas, jo lētākus pakalpojumus iespējams piedāvāt. Mūsu mērķis ir būt konkurētspējīgākiem par jebkuru citu alternatīvu reģionā. No zemām termināļa izveides izmaksām iegūs patērētāji, un tas mums ir svarīgi, jo nākotnē būs jākonkurē ar citiem termināļiem reģionā. Attiecīgi, ja spēsim piedāvāt lētākus pakalpojumus, būsim pievilcīgāki pircējiem.

Pozitīva scenārija gadījumā, kurā gadā šis terminālis varētu būt gatavs?

Domāju, ka būs nepieciešams vēl apmēram gads, lai atrisinātu visus ar vides aizsardzību saistītos jautājumus, izrunātu visus neskaidros jautājumus ar sabiedrību, pēc tam pusgads līdz gads varētu aiziet finansēšanas jautājumu risināšanai. Jāsaprot, ka, lai varētu risināt finansējuma jautājumus, mums ir jāizstrādā detalizētāks projekts.

Lai nebūtu tikai vizualizācijas.

Tieši tā. Un pēc šī nākamais posms būtu jau būvniecība, kas varētu aizņemt kopumā divus gadus. Par šo gribētu atzīmēt, ka peldošā platforma netiks būvēta uz vietas Latvijā. Tā uz šejieni tikai tiks piegādāta, bet pietauvošana varētu aizņemt aptuveni divus mēnešus.

Savukārt attiecībā uz gāzesvada izbūvi jūrā ir divas iespējas. Vai nu gāzesvads tiek metināts uz vietas, tad, piemēram, būtu kādus 300 metrus no jūras jāizveido laukums konstrukciju veidošanai, un pēc tam notiktu urbumu veikšana jūrā. Nekas no šiem pasākumiem neietekmētu pludmales teritoriju. Gāzesvada izveide aizņemtu kopumā apmēram 8–10 mēnešus. Otrs variants būtu, kā es to saucu, fleksiblā gāzesvada izveide. Gāzesvads, vienkārši runājot, tiktu "izritināts". Tas gan ir dārgāks variants. Šie risinājumi būtu jāpārrunā gan ar iedzīvotājiem, gan akcionāriem.

Vienlaikus jāatzīst, ka nevarēšu komentēt, cik ilgā laikā varētu tikt izbūvēts gāzesvads līdz Inčukalna krātuvei.

Tātad kopumā apmēram pieci gadi?

Nē, es teiktu, ka četri. Mūsu mērķis ir visu pabeigt līdz 2024.gadam. Līgums ar Klaipēdas termināli beidzas 2024.gadā, un tad tirgū notiks kādas pārmaiņas. Mēs gribam spēt piedāvāt reālu alternatīvu tirgū jau tajā brīdī.

Jāpiebilst, ka paralēli arī runājam ar Eiropas Savienības institūcijām par to, vai varam pretendēt uz līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Ja varēsim, tas nozīmētu zemākas izmaksas, kas attiecīgi būtu ieguvums galapatērētājiem. Process līdzfinansējuma saņemšanai arī varētu būt laikietilpīgs process. Taču ceru, ka divu gadu laikā par to varētu būt skaidrība. Vienlaikus gribētu atzīmēt, ka projekta izdošanās nav atkarīga no šī līdzfinansējuma saņemšanas.

Vairāki eksperti ir izteikušies, ka jums ir minimālas, ja pat ne nulles, izredzes tikt pie līdzfinansējuma.

Nevarēšu komentēt politiskos izteikumus. Ir paredzēts Eiropas Savienības finansējums reģionāla termināļa izveidei, taču līdz šim Baltijas valstīm nav izdevies vienoties par to, kurš tad skaitīsies reģionālas nozīmes terminālis. Pirmajās četrās kārtās granti šādiem projektiem nav piešķirti, bet mēs ceram uz piekto kārtu. Līdz šim esam saņēmuši atbalstu no Latvijas amatpersonām, lai mēģinām. Tad jau redzēs, kā mums veiksies, bet vēlreiz gribētu atzīmēt, ka, ja arī Eiropas līdzfinansējumu nesaņemsim, šis tāpat ir ļoti pievilcīgs projekts.

Tātad nepaļaujaties, ka saņemsiet līdzfinansējumu.

Jā. Patiesību sakot, to pat savā ziņā varētu uzskatīt par nastu lielās birokrātijas dēļ.

Kāda ir pašreizējā Ekonomikas ministrijas nostāja attiecībā uz jūsu projektu?

Kopumā ministrijas attieksme ir pozitīva, bet vienlaikus piesardzīga. Ministrijas pārstāvji nav mums neko apsolījuši un nevēlas mūs nostādīt labvēlīgākā situācijā nekā citus tirgus dalībniekus, kā arī nevēlas izraisīt iedzīvotāju neapmierinātību. Mēs arī neprasām neko īpašu, mēs vienkārši vēlamies atbalstu, iespējams, lobija formā un varbūt palīdzību saistībā ar Eiropas līdzfinansējuma iegūšanu, bet nelūdzam valsts naudu.

Jūs nevēlaties iegūt nacionālā interešu objekta statusu?

Protams, vēlamies.

Bet tas taču ir kaut kas.

Tas nenozīmē naudu.

Izskanējis, ka, iegūstot no valdības nacionālas nozīmes objekta statusu, kompensācijas varētu būt ievērojami zemākas, nekā vēlas saņemt zemes īpašnieki.

To gan es neesmu dzirdējis, bet varu apliecināt, ka šāda statusa iegūšanas gadījumā sarunas ar zemes īpašniekiem mums būtu vieglākas. Mēs noteikti nevēlamies rīkoties negodprātīgi pret vietējiem iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrija ir paudusi, ka projekta panākumu atslēga ir spēja konkurēt brīvajā tirgū ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem. Ko par to sakāt?

Mēs arī neko citu negaidām. Vēlamies konkurēt ar citiem pēc vienādiem spēles nosacījumiem, turklāt apzināmies, ka šādā gadījumā būsim lētākā alternatīva. Vēlreiz piebildīšu, ka tas nav tāpēc, ka mēs plānotu izmantot lētāko tehniku u.tml., tas vienkārši ir saistīts ar Inčukalna krātuves tuvumu.

Vai tie būs vienādi spēles nosacījumi, ja jums būs nacionālā interešu objekta statuss?

Tas atvieglos atļauju saņemšanu, bet neietekmēs mūsu darbību tirgū. Tas būtu ļoti slikts scenārijs, ja mēs jau ieguldītu lielu naudu, bet līdz būvniecībai netiktu, jo mūsu ieceri nobloķētu divi no simts zemes īpašniekiem. Jāatzīst, ka šī statusa iegūšana arī atvieglotu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu, bez šī statusa, visticamāk, to nedabūsim. Mums šī statusa iegūšana vairāk ir svarīga, lai iegūtu Eiropas līdzfinansējumu, nevis kā cita dēļ. Tas arī uzliktu noteiktu laika rāmi, kurā mums ir jāiekļaujas.

Pirms brīža jūs sacījāt, ka nepaļaujaties uz Eiropas līdzfinansējuma iegūšanu…

Jā, bet tas beigās tomēr samazinātu cenu galapatērētājiem.

No vairākiem avotiem izskanējis, ka projekta īstenotāji vēlas, lai Latvijas Republika nodrošinātu noteikta apjoma gāzes iegādi ilgākam laikam. Vai tas atbilst patiesībai?

Mums būs nepieciešams noteikts regazificēts LNG apjoms, lai nodrošinātu apgrozījumu, tāpēc būs jāpiesaista kompānijas, kas iegādātos gāzi no mums. Jau esam runājuši ar vairākiem lieliem gāzes patērētājiem tirgū par iespējām sadarboties.

Latvijas vai Baltijas tirgū?

Latvijas, Igaunijas, kā arī Somijas uzņēmumiem. Esam runājuši arī ar vienu lielu Lietuvas uzņēmumu, taču nevēlos atklāt tā nosaukumu.

Uzsverat, ka Skultes termināļa piedāvātie tarifi būs krietni zemāki nekā citu termināļu piedāvātie. Par cik zemāki?

Šajā projekta stadijā precīzus skaitļus, protams, nevarēšu nosaukt, bet aplēses liecina, ka mūsu tarifi varētu būt pat par trešdaļu zemāki nekā Klaipēdas termināļa piedāvātie.

Publiskajā telpā arī izskanējis, ka esat solījuši pašvaldībām izbūvēt lētas gāzes atzarus viņu pieslēgumiem. Tā ir?

Šādu solījumu, manuprāt, nav bijis, taču, ja tiek būvēts gāzesvads, izveidot papildu atzarus atbilstoši vietējo pašvaldību vajadzībām nevajadzētu būt problēmām un tas izmaksātu lēti.

Statistika liecina, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā krītas. Kāpēc redzat perspektīvu šajā tirgū?

Nenoliedzami darbs tādos tirgos kā Latvija, Baltija ir izaicinājums, jo tie ir mazi, bet tāpēc ir svarīgi būt elastīgiem, efektīviem un konkurētspējīgiem. Skaidrs, ka lielajām starptautiskajām kompānijām šis projekts neliktos interesants, jo šķistu pārāk niecīgs viņu mērogam, bet mazie un vidējie spēlētāji šeit saskata potenciālu. Mēs ticam, ka šie tirgi augs.

Jūs nebaida, ka citi alternatīvi enerģijas veidi kļūst arvien populārāki?

Tas ir fakts, bet no tā nav jābaidās. Pieļauju, ka ar laiku dīzeļdegviela un ogles no tirgus tiks izspiestas, bet gāze turpinās būt salīdzinoši pievilcīga no vides ilgtspējas prasību perspektīvas. Jautājums, kā attīstīsies pārējie enerģijas veidi.

Cik lielu daļu akciju vēlaties nodot stratēģiskā investora rokās?

Lielāko daļu.

Tie būtu 51% vai vairāk nekā 90%?

Ideālā gadījumā, papildus pieredzējušajam stratēģiskajam investoram, kompānijas akcionāri būtu arī vietējie uzņēmumi vai uzņēmēji. Pieļauju, ka stratēģiskā investora daļa varētu būt 51–80% akciju. Mēs paši neceram paturēt daudz akciju.

Kāpēc tā?

Runa nav par to, ka mēs gribētu tikt vaļā no šī projekta.

Vienlaikus gāzes nozarē 90 miljonu projekts nav milzīga summa.

Taisnība, taču mums, šī projekta virzītājiem, bez stratēģiskā partnera piesaistes nav izredžu piesaistīt tādu finansējumu. Vēlmes mums var būt dažādas, taču realitāte ir tāda, ka mums ir nepieciešams attiecīgajā nozarē pieredzējis partneris, kurš vēlētos uzņemties vadību. Jau projekta pirmajā posmā varētu būt jāiegulda 1–2 miljoni eiro, lai veiktu visas nepieciešamās izpētes, detalizētu projektu u.tml., pirms vispār var sākt runāt par pretendēšanu uz Eiropas līdzfinansējumu.

Vai bijāt rēķinājušies ar tik lielu sabiedrības pretestību, kad sākāt virzīt šo projektu?

Domāju, ka tā ir normāla sabiedrības reakcija. Tāpat ir visur citur pasaulē. Mums ir jāturpina skaidrošanas darbs.

Vai jau ir zināms, kurā valstī tiks būvēta peldošā platforma?

Vēl nē. Ir vairākas vietas Ziemeļu jūras reģionā, kur to varētu darīt.

Cik daudz darba vietas tiks radītas līdz ar termināļa izveidi?

Domāju, ka apkalpe varētu sastāvēt kopā no 10–20 darbiniekiem. Vienlaikus esam domājuši izmantot ostas piedāvātos pakalpojumus.

Piemēram kādus?

Noliktavas, biroju telpu nomas, transporta, ledlaužu u.tml. pakalpojumus, ja tas būs nepieciešams. Līdz ar to no mūsu darbības iegūtu arī osta.

2 komentāri

  • Iniciatīva
    Iniciatīva Ceturtdiena, 15 Augusts 2019 17:12 Komentāra saite

    Ir vispārzināms un starptautisku nozares ekspertu norādīts, ka katastrofu bīstamības zona ap termināli ir 3,5 km rādiusā. Vai attīstītājiem ir zināms, ka šajā zonā atrodas divas Saulkrastu novada izglītības iestādes (ik dienas ap 350 audzēkņu), novada kultūras centrs ar sporta stadionu, 12 daudzdzīvokļu mājas, atpūtas bāze, neskaitāmi privātīpašumi? Kāda ir attīstītāju doma, kā šo riskanti neapdomīgo vietas izvēli skaidrot sabiedrībai, novada iedzīvotājiem u.c. Kā tiks pamatota un pierādīta droša vide bērniem, kā to nosaka gan LR likumi, gan MK noteikumi? Kāda ir attīstītāju attieksme pret faktu, ka terminālim atrodoties 2,5 km attālumā no krasta, katastrofu riska zonā neapšaubāmi ietilptu arī jūras aizsargājamā teritorija "Selga uz rietumiem no Tūjas"?

  • Eksperts
    Eksperts Piektdiena, 16 Augusts 2019 00:37 Komentāra saite

    No kurienes tie 3,5 kilometri? Nekādi neizdodas atrast nevienu starptautisko ekspertu teikumu par šo "vispārzināmo faktu". Cik zināms, termināļi parasti atrodas ostā pie paša krasta.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.