Pievienotās vērtības nodokļa plaisa pērn sarukusi līdz 10,2%

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

"Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās," uzsvēra Jaunzeme. 

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Šā gada septiņos mēnešos nodokļu kontroles rezultātā novērsti PVN zaudējumi 73 miljonu eiro apmērā - tā ir nauda, ko negodīgi uzņēmēji nav saņēmuši, sacīja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka arī turpmāk arvien aktīvāk tiks meklēti tie uzņēmēji, kas mēģina krāpties ar nodokļiem, tādējādi valsts budžets iegūs arvien vairāk līdzekļu veselībai, izglītībai un citām nozarēm. "VID darbs šobrīd ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksu, mēs turpināsim strādāt šajā virzienā, un es esmu pārliecināta, ka jau dažos turpmākajos gados šāda pieeja dos būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai," sacīja Jaunzeme.

Savukārt VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča skaidroja, ka nodokļu plaisa 10% apmērā nozīmē to, ka katru desmito eiro nav izdevies iekasēt budžetā.

Fiļipoviča atzīmēja, ka Eiropas Savienībā (ES) 2015.gadā vidējā PVN plaisa bija apmēram 12% un katru gadu tā samazinās aptuveni par vienu procentpunktu. "10% ir ES vidējais rādītājs, un nu jau mēs tam esam pietuvojušies," viņa sacīja.

Tāpat Fiļipoviča norādīja, ka pērn PVN plaisa bija 280,6 miljoni eiro, un piektā daļa no šīs summas veidojās, PVN maksātājam deklarējot saistības, bet tās nesamaksājot. 2017.gadā PVN plaisa naudas izteiksmē bija apmēram 305 miljoni eiro. 

Fiļipoviča norādīja, ka liels plaisas kritums bija 2016.gadā, kad tika ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība elektrotehnikai un datortehnikai. Savukārt 2018.gadā plaisas samazināšanos sekmēja reversā maksāšanas kārtība būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām. Tāpat pērn tika samazināts ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī tika samazināts PVN Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām. 

Viņa minēja, ka PVN plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi, tomēr īpaša loma ir tieši pašu problemātisko nozaru iniciatīvai un aktīvajai rīcība, kas vērsta uz pašsakārtošanos un godīgas konkurences stiprināšanu nozarē.

"Tāpat jāsaka, ka šīs izmaiņas notika uz labvēlīgas ekonomikas attīstības fona - novērojama cieša korelācija ar iekšzemes kopprodukta izmaiņām. Ekonomikai augot, uzlabojas nodokļu iekasējamība, bet tas rada arī bažas, jo kā zināms, ekonomika attīstās cikliski," sacīja Fiļipoviča. 

Viņa prognozēja, ka šogad PVN plaisa varētu veidot 9,4%, 2020.gadā - 8,6%, bet 2021.gadā - 8%. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm, gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas kādas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā, norādīja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka Igaunijā PVN plaisa ir mazāka nekā Latvijā un tā ietilpst tā dēvētajā "labākajā" ES valstu grupā, kur nodokļu plaisa ir robežās no 2% līdz 5-6%. Savukārt Lietuvā plaisa ir lielāka nekā Latvijā.

Jaunzeme skaidroja, ka PVN plaisas mazināšanos veicina arī tas, ka VID aktīvi izslēdz no PVN reģistra tos uzņēmumus, kuriem ilgāku laiku nav bijuši PVN darījumi. "Šā gada jūnijā bija apmēram 2500 izslēgtu uzņēmumu, jo šādi "tukši" uzņēmumi ir risks atjaunoties shēmu darījumiem," viņa sacīja.

Jaunzeme arī norādīja, ka arī pret jaunreģistrējamajiem uzņēmumiem VID būs trīs dažādas attieksmes jeb "trīs koridori". "Pirmajā būs tie uzņēmumi, kuru dibinātāji ir ar labu reputāciju. Otrajā būs pilnīgi jauni uzņēmumi un to dibinātāji, par kuriem VID nekas nav zināms. Savukārt trešajā būs tie, par kuru dibinātājiem mums ir zināms, ka tas šai personai ir jau kāds septītais uzņēmums. Nodokļu plaisa nav abstrakta, tie ir konkrēti šaubīgi uzņēmumi, kuri to rada," skaidroja VID vadītāja.

VID sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisu veido tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā.