Ekonomiste: Nākamgad algas pieaugums prognozējams 6% apmērā

"Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu," pauda ekonomiste.

Viņa piebilda, ka algu pieaugumam turpmāk būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jābūt lēnākam.

Vērtējot pirmdien publicētos Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, Buceniece norādīja, ka strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. 

"Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija," skaidroja ekonomiste. 

Enerģiskāku kāpumu gada trešajā ceturksnī palīdzējis nodrošināt sabiedriskais sektors, kur pēc palēnināšanās gada sākumā vidējās algas pieauguma temps atkal audzis. 

"Algas [sabiedriskajā sektorā] auga apmēram tikpat braši kā privātajā sektorā, kur vēl aizvien būtiska bremzēšanās nav vērojama," norāda ekonomiste.

Pēc nodokļu nomaksas vidējās algas kāpums trešajā ceturksnī bija 7,7%. Pēc Bucenieces stāstītā, ja nepieskaita inflāciju, tad strādājošo pirktspēja uzlabojās par vidēji 4,6%. 

"Darba ņēmējiem labvēlīgais darba tirgus, zemais bezdarba līmenis un augošie ienākumi veicina iedzīvotāju optimismu par ekonomikas un savas finanšu situācijas attīstību. Augošā rocība un optimisms ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi," skaidro ekonomiste.

Buceniece informēja, ka vidējā alga augusi gandrīz visās nozarēs, bet pieauguma tempos vērojamas atšķirības, un tam ir dažādi iemesli.

"Piemēram, būvniecībā daļa pieauguma ir saistīta ar aplokšņu algu legalizāciju, proti, lielāku algas daļu izmaksā oficiāli, jau pirms ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē stāšanās spēkā novembrī. Savukārt veselības nozarē vidējās algas pieaugumu ietekmē valdības budžeta lēmumi," klāsta Buceniece.