Menu
 

Nedaudz uzlabojies ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

2019.gadā nedaudz uzlabojies ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Lai gan 2019.gada pētījuma rezultāti liecina, ka ārvalstu investoru novērtējums par investīciju pievilcību Latvijā un politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā joprojām ir viduvējā līmenī, tomēr tiek novērotas arī pozitīvas tendences.

Vērtējot Latvijas investīciju klimatu skalā no viens līdz pieci, pētījumā secināts, ka tas ir nedaudz uzlabojies, jo 2019.gadā tas novērtēts ar 2,6 punktiem, iepretim 2,5 punktiem 2018.gadā un 2017.gadā.

Vienlaikus arī atzinīgāk ir vērtējums par politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā - ja 2018.gadā tas tika novērtēts ar 2,9 punktiem, tad pērn ar 3,1 punktu.

Līdzīgi kā iepriekšējo gadu pētījumos ārvalstu investori tika lūgti novērtēt investīciju klimatu Latvijā, kā arī to, vai ir panākts progress attiecībā uz svarīgākajām problēmām, kuras tika identificētas 2015.gadā. Jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka demogrāfija joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem. Proti, demogrāfisko situāciju Latvijā 2019.gadā investori novērtēja tikai ar 1,5 punktiem. Turklāt 35 ārvalstu investori no 47 norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi šajā jomā nemana uzlabojumus.

Tāpat ārvalstu investori Latvijā uzskata, ka izglītības un zinātnes kvalitāte un darbaspēka pieejamība arī ir pieskaitāmas pie problemātiskajām jomām. Vērtējot piecu punktu skalā, izglītības un zinātnes kvalitāte 2019.gadā tika novērtēta ar 2,7 punktiem iepretim trim punktiem 2018.gadā. 30 no 47 intervētajiem investoriem pauda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā izglītības un zinātnes attīstībā Latvijā nav novērojami uzlabojumi.

Savukārt darbaspēka pieejamību 2019.gadā investori novērtēja ar 2,8 punktiem iepretim 2,7 punktiem iepriekšējos divos gados. Mazkvalificētā darbaspēka pieejamība tika novērtēta ar 2,4 punktiem ieprteim 2,3 punktiem 2018.gadā. Savukārt vadības līmeņa darbaspēka pieejamība tika novērtēta ar 3,1 punktu iepretim trim punktiem pirms gada.

Pētījumā norādīts, ka vairākums jeb 39 no 47 aptaujātajiem investoriem, nesaskata progresu arī attiecībā uz darbaspēka pieejamību pēdējo 12 mēnešu laikā. Taču šajā kontekstā ir tiek norādīts, ka atbilstoši investoru viedoklim Latvijā ir uzlabojusies darbaspēka efektivitāte, jo 2018.gadā šis rādītājs bija 2,9 punkti, bet 2019.gadā darbaspēka efektivitāte tika novērtēta ar 3,4 punktiem.

Vērtējot investīciju klimatu Latvijā, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības kvalitāte ir vēl viens konkurētspējas rādītājs, kas ir saņēmis zemu novērtējumu - tāpat kā 2018.gadā arī pērn šis aspekts novērtēts ar 2,9 punktiem. 33 no 47 investoriem pēdējo 12 mēnešu laikā nesaskata nekādus uzlabojumus Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

Savukārt uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma kvalitāte 2019.gadā saņēma novērtējumu - 3,1, iepretim 3,2 punktiem iepriekšējos divos gados.

Pētījumā arī secināts, ka attieksme pret ārvalstu investoriem Latvijā pakāpeniski uzlabojas - ja 2016.gadā un 2017.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 3,2 un 3,1 punkti, tad 2018.gadā tie bija 3,6 punkti, bet 2019.gadā sasniedza 3,7 punktus.

Kopējais dzīves līmenis Latvijā 2019.gadā ir novērtēts ar 3,8 punktiem, kas saglabājas vienādā līmenī ar iepriekšējo trīs gadu rādītājiem.

FICIL Ārvalstu investīciju vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas novērtē Latvijas ekonomikas konkurētspēju no ārvalstu investoru skatupunkta, identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Tas ir kvalitatīvais pētījums, kas balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuras veikusi FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Pētījumu veicis Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.