Menu
 

Banku analītiķi Latvijas IKP pieaugumu pērn ceturtajā ceturksnī prognozē 1,5-2,2% apmērā

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī varētu būt pieaudzis par 1,5-2,2% salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2019.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par 1,8%, bet salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, varētu būt bijis kritums par dažām procentu desmitdaļām. Tādējādi pērn kopumā Latvijas ekonomika varētu būt augusi par 2,3%.

"Domāju, ka pieaugums joprojām bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, taču krietni mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos, jo labās graudu ražas ietekme izplēn, bet situācija apaļkoku tirgū strauji pasliktinājās. Pateicoties daudz lielākai ūdens plūsmai nekā pirms gada, labs pieaugums bija enerģētikā, tātad nozarē "cita rūpniecība"," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka savukārt apstrādes rūpniecībā 2019.gada ceturtajā ceturksnī bija stagnācija.

Strautiņš arī norādīja, ka lielākā nelabvēlīgā ietekme uz IKP ceturtajā ceturksnī varētu būt bijusi transportam, kamēr lielākais pozitīvais devums varētu būt no komercpakalpojumiem, kas pērn bija viena no veiksmīgākajām eksporta nozarēm. Tāpat straujš kāpums pērn varētu būt bijis veselības aprūpē, kā arī mākslas un izklaides nozarē.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2019.gada ceturtajā ceturksnī IKP varētu būt audzis par 2,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt 2019.gadā kopumā ekonomikas izaugsmes temps būs noslīdējis līdz 2,4%.

Gašpuitis norādīja, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte balstījās galvenokārt uz iekšzemes patēriņu. 

"Eksportā sagaidāmi vāji rezultāti, tāpat izteiktākas buksēšanas pazīmes bija vērojamas apstrādes rūpniecībā. Uz leju kopējo aktivitāti vilka tranzīta un finanšu nozares. Pozitīvu pienesumu, ņemot vērā silto laiku, vēl sagaidu no būvniecības. Labs pieauguma temps sagaidāms pakalpojumus nozarēs, tas ir, izklaidē, atpūtā, ēdināšanā, tūrismā un komercpakalpojumos," pauda Gašpuitis. 

Tajā pašā laikā viņš arī atzīmēja, ka grūti nosakāmas tendences ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā, kā arī nekustamā īpašuma nozarē.

Pēc Gašpuita sacītā, straujākais kāpums varētu būt lauksaimniecībā, taču kopumā tādu izteiktu līderu - vilcēju, kā būvniecība gadu iepriekš, kas būtiski paceltu izaugsmes līmeni, nebūs.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA prognozēja, ka ekonomikas izaugsme 2019.gada beigās Latvijā turpināja bremzēties - par to liecina lielākā daļa pieejamo rādītāju par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Līdz ar Latvijas IKP pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni varētu būt audzis par 1,5%, bet salīdzinājumā ar trešo ceturksni - par 0,4%.

Viņa norādīja, ka kritums eksporta rādītājos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu norāda, ka nevaram gaidīt labu sniegumu apstrādes rūpniecībā un visdrīzāk arī vairumtirdzniecībā. Vienlaikus tranzītā bijis ļoti slikts ceturksnis - dzelzceļā kravu apmērs samazinājies par ceturto daļu, bet ostās pārkrauto kravu apmērs sarucis par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai "Rīga" bijis kārtējais rekordu gads.

Savukārt pakalpojumu nozarēm, pēc Zorgenfreijas teiktā, varētu būt veicies labāk, jo darba tirgus joprojām ir darba ņēmējam labvēlīgs, un patērētāju noskaņojums pagājušā gada laikā audzis.

"Swedbank" vērtējumā Latvijas ekonomikas izaugsme pagājušajā gadā bijusi apmēram 2,3% līmenī.

Centrālā statistikas pārvalde 2019.gada ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos piektdien, 31.janvārī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pērn deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu.

Tostarp 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2,9%, savukārt pērn trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājās par 0,7%.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.