CSP: 2019.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
2019.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu, kas ir par 1,1 miljonu tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 42,6 centnerus, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē (2015. gadā – 44,9 centneri). Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vērtībā.
Pērn lauksaimniecībā ir sasniegts graudu kopražas rekords, kas ir īpaši nozīmīgi pēc ilgstošā sausuma gadu iepriekš, kas nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības kultūru audzēšanu – 2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu un vidējā ražība 29,8 centneri. 2019. gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums – ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkstoši hektāru, kas ir par 51,4 tūkstošiem hektāru jeb 7,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Pēc CSP datiem, graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā no 35,4 % 2018. gadā līdz 58,8 % 2019. gadā (2015. gadā – 50,4 %). Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 miljonus tonnu (lielākais kopievākums Latvijas vēsturē), bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7 centneri. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bija tikai 2015. gadā – 53,5 centneri no hektāra.
2019.gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,0 miljoni tonnu jeb 62,0 % no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centneru, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015. gadā – 55,3 centneri). 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8 % ziemas kviešu kopražas bija Zemgales reģionā.
Pērn lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82 % tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.
Pagājušajā gadā kopumā iepirkti 2,4 miljoni tonnu graudu – par 699,2 tūkstošiem tonnu jeb 40,1 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena – no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā jeb par 7,3 %.
81,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā – 80,9 %), no kuriem 85,5 % bija pārtikas kvalitātes (2018. gadā – 84,0 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0 % 2018. gadā līdz 82,9 % 2019. gadā.
2019.gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkstotis hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkstošiem hektāru jeb 13,4 % vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkstošiem tonnu jeb 76,7 %. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1 %, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.
Kartupeļu stādījumu platībai vērojams neliels pieaugums – tikai par 0,1 tūkstoti hektāru jeb 0,7 %, bet kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6 %, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra (2018. gadā – 191 centners).
CSP vēsta, ka pērn laika apstākļi labvēlīgi ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Pērn izaudzēja 172,9 tūkstošus tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 33,8 tūkstošiem tonnu jeb 24,3 % vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums – no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,2 tūkstošus tonnu dārzeņu jeb par 0,3 tūkstošiem tonnu mazāk.