Pētījums: Latvijā 85% uzņēmēju biznesu sāk ar saviem ietaupījumiem

Salīdzinot ar 2017. gadā veikto pētījumu, personīgo ietaupījumu izmantošana uzņēmējdarbības finansēšanai augusi par deviņiem procentpunktiem – no 76% līdz 85%. Bērziņš pieļāva, ka tas varētu liecināt par iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanos pēdējo triju gadu laikā.

Vēl 21% aptaujāto biznesa sācēju norādījuši, ka izmanto piesaistīto partneru kapitālu, bet 16% aptaujāto biznesa sākšanai piesaista ģimenes ietaupījumus. Savukārt 8% biznesa sācēju izmanto ģimenes aizdevumu, bet 12% – kādu citu privātu aizdevumu. Tikai 8% biznesa sācēju izmanto bankas aizdevumu, un šis skaits samazinājies salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad bankas aizdevumu izmantoja 9% biznesa sācēju. Vēl 10% biznesa sācēju izmanto valsts, Eiropas Savienības vai kādas organizācijas atbalsta programmas finansējumu.

Pētījums atklājis, ka biznesa sācēju finanšu pratība varētu būt labāka, jo 51% biznesa sācējs varētu sagatavot biznesa plānu, bet 38% – naudas plūsmas pārskatu. Vienlaikus 35% no biznesa sācējiem uzskata, ka spētu sagatavot peļņas–zaudējumu pārskatu, bet 27% – bilanci. Tāpat secināts, ka tikai 10% no biznesa sācējiem jūtas pilnībā komfortabli, sagatavojot finanšu dokumentus, bet 8% aptaujāto atzinuši, ka neko no tā nesaprot.

Pētījums atklājis, ka 49% biznesa sācēju bilances sagatavošanu uztic ārpakalpojuma profesionāļiem, tāpat 43% profesionāļiem uztic peļņas–zaudējumu pārskata sagatavošanu, bet naudas plūsmas pārskata sagatavošanu ārpakalpojumu sniedzējiem uztic 36% biznesa sācēju. Savukārt 55% aptaujāto biznesa sācēju paši gatavo savus biznesa plānus, bet 36% paši gatavo naudas plūsmas pārskatus.

Bērziņš stāstīja, ka trīs gadu laikā ir augušas arī biznesa sācēju attīstības ambīcijas. Piemēram, 5% aptaujāto norādījuši, ka viņu uzņēmumam jākļūst par tirgus līderi visos tirgos, kuros tas darbosies. Pirms trīs gadiem šādu atbildi sniedza 4% aptaujāto. Vēl 9% pauduši pārliecību, ka uzņēmumam jāpanāk līdera pozīcijas esošajos tirgos un jāapgūst daži jauni (2017. gadā – 8%), bet 30% atbildējuši, ka uzņēmumam ievērojami jāpaplašinās, apgūstot arvien jaunus tirgus (2017. gadā – 25%).

Tāpat pētījumā secināts, ka 38% biznesa sācēju jau patlaban eksportē savu produkciju, bet 50% plāno eksportēt tuvāko gadu laikā. Tikai 1% aptaujāto neplāno eksportēt savu produkciju. 55% biznesa sācēju aptaujā ir pauduši viedokli, ka viņu uzņēmumi vai produkti ir piemēroti eksportam.

Bērziņš skaidroja, ka iespējamās recesijas riski biznesa sācējus nebaida, jo viņi sagaida, ka augs gan nodokļu slogs un konkurence, gan arī pārdošanas apjomi, peļņa un pieprasījums.

Jaunākais pētījums arī atklājis, ka 52% uzņēmējdarbības sācēju tas ir pirmais bizness, 25% – otrais bizness, bet 23% uzņēmējdarbību sākuši trīs vai vairāk reizes. Biznesa uzsācēji uzņēmējdarbību visbiežāk veido sev labi zināmā jomā: 54% ir iepriekšējā darba pieredze, 39% ir izglītība konkrētā jomā, bet 31% savu hobiju pārvērš par biznesu.

Pēc pētījuma datiem, biznesa sākšanas galvenie iemesli ir vēlme strādāt patstāvīgi, nevis kāda pakļautībā – 65%, vēlme uzlabot savu finansiālo situāciju – 54%, kā arī vēlme realizēt savu ideju – 45%. Savukārt jautāti par izmaiņām savā dzīvē pēc biznesa uzsākšanas 57% norādījuši, ka aug ienākumi, bet 66% aptaujāto pieaugusi apmierinātība ar dzīvi. Vienlaikus 62% norādījuši, ka pieaudzis stresa līmenis.

Aptauja veikta 2019. gada nogalē sadarbībā ar "Academia". Aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 Latvijas jauno uzņēmēju.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

"Altum" 40% akciju turētājs ir Finanšu ministrija, 30% akciju turētājs – Ekonomikas ministrija un 30% akciju turētājs – Zemkopības ministrija. "Altum" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.