Menu
 

Valsts kontrole: SM darbības dzelzceļa nozares attīstībai kopš 2014.gada nav bijušas pietiekami efektīvas

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Satiksmes ministrijas (SM) darbības dzelzceļa nozares attīstībai kopš 2014.gada nav bijušas pietiekami efektīvas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā "Vai dzelzceļa nozares investīciju projektu un pasākumu plānošanas un īstenošanas process ir efektīvs un vērsts uz dzelzceļa nozares attīstību?".

Vienlaikus VK norāda, ka attiecīgajā periodā nav īstenots neviens no plānotajiem sešiem investīciju projektiem. 

Ziņojumā minēts, ka par dzelzceļa nozares un tās infrastruktūras ilgtspējīgu un stabilu attīstību ir atbildīga gan SM, gan tās kapitālsabiedrība - VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz). 

"Lai gan nozares attīstību ietekmē arī dažādi ārējie faktori, tomēr iesaistītajām pusēm ir jābūt skaidrai, atbildīgai un stratēģiski tālredzīgai vīzijai par kopējo nozares attīstību, sasniedzamo mērķi un pasākumiem, kā to īstenot, kā arī savlaicīgi jāveic visas nepieciešamās darbības un jāizmanto iespējas, lai veicinātu nozares attīstību un infrastruktūras konkurētspējas paaugstināšanos," teikts ziņojumā.

VK secinājusi, ka ministrijas veiktās darbības, lai īstenotu attīstības politiku kopš 2014.gada nav bijušas pietiekami efektīvas dzelzceļa nozares attīstībai. Revīzijā konstatētie trūkumi nozarei būtisko risināmo problēmu identificēšanā rada šķēršļus attīstības politikas īstenošanai jau pašos šī procesa pirmsākumos. 

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai sākotnēji bija plānots finansējums vismaz 534 miljonu eiro apmērā, tostarp pieejamais Kohēzijas fonda finansējums bija 454 miljonu eiro apmērā, tomēr sešu gadu laikā nav īstenots neviens no sešiem paredzētajiem investīciju projektiem, līdz ar to nav veicināta infrastruktūras modernizācija un tās konkurētspējas paaugstināšana, kā sākotnēji tas tika plānots. 

Divi no sešiem plānotajiem investīciju projektiem 2019.gadā tika pārtraukti un daļa no pieejamā Kohēzijas fonda finansējuma tika saglabāta dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, savukārt 26,5 miljoni eiro tika novirzīti citu transporta nozares projektu īstenošanai. 

VK norāda, ka pastāv risks, ka arī pārējais dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai paredzētais finansējums var netikt izmantots ne tikai dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, bet arī citu Kohēzijas fonda projektu īstenošanai, ņemot vērā ierobežoto laiku līdz ES fondu plānošanas perioda beigām. 

Revīzijā secināts, ka līdz 2019.gada septembrim SM nebija izveidota sistēmiska pieeja aprēķinu un/vai aplēšu veikšanā, pie kādiem riskiem un to iestāšanās pakāpēm kāds papildu finansējums no valsts budžeta var būt nepieciešams, lai nodrošinātu LDz finanšu līdzsvaru, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, nosacījumus.

VK skaidro, ka, ņemot vērā izmaiņas līdz šim esošajā situācijā - samazinās pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs un ir mainījusies maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu aprēķināšanas shēma - pastāv būtisks risks, ka valsts budžeta līdzekļu iesaiste LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai būs nepieciešama jau tuvākajā nākotnē, kā arī tas varētu ietekmēt LDz spēju finansēt projektus.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.