Menu
 

"Swedbank" Finanšu institūts: Krīzes laikā ienākumi būtiski sarukuši 25% Latvijas iedzīvotāju

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pašreizējās krīzes laikā, kas saistīta ar koronavīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem, ienākumi būtiski samazinājušies 25% Latvijas iedzīvotāju, pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Viņa norādīja, ka šajā laikā ienākumi ir būtiski samazinājušies 25% Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības jeb 64% bažījas par ienākumu sarukumu nākotnē. Vienlaikus desmitā daļa respondentu uzskata, ka ārkārtējā situācija viņu ienākumus neietekmēs. 

Pēc aptaujas datiem, visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari - 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares, kuru saskārušies ar ienākumu kritumu, ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%). 

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (3%), seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus. Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielākiem pirkumiem (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%), secināts aptaujā.

Pēc aptaujas datiem, pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo - vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi, tāpēc būtiski ir savlaicīgi pārplānot savas finanses un rēķināties ar dažādiem scenārijiem," pauda Kropa. 

Viņa arī norādīja - tā kā šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi turpināsies ārkārtējā situācija, iedzīvotājiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt savus tēriņus ilgtermiņā, izvērtējot, kuras pozīcijas iespējams samazināt vai pat uz laiku no tām atteikties. Savukārt situācijās, kad pastāv bažas par obligāto maksājumu savlaicīgu apmaksu, būtu jāsazinās ar pakalpojuma sniedzēju, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.