Krīzē jāatbalsta vietējie putni! ^{Apriņķis.lv}

Abreviatūra HoReCa, jeb saīsinājums no vārdiem “Hotel, Restaurant, Catering” ietver sevī trīs uzņēmējdarbības jomas. Viesnīcas, restorāni un pārtikas piegāde. Tās visas šobrīd cieš no valdību noteiktā biedrošanās un ceļošanas aizlieguma. Un ķēdes reakcija ved tālāk uz pārtikas piegādes uzņēmumiem.

Olas ir ļoti daudzu ēdienu sastāvdaļa, un tas ir produkts, ko iespējams piedāvāt kā pusfabrikātu. Olu kultenis, kas tikai jāuzcep. Atdalīts olas baltums un atsevišķi dzeltenums kūku pagatavošanai. Un pat vienkārši novārītas un nolobītas olas ir eksporta produkts. Uzņēmums “Balticovo” līdz šim tādas eksportēja uz Čehijas viesnīcām. Latvieši, kas aizbrauca uz Karlovivari, komplektā ar atveseļojošo vietējo minerālavotu ūdeni brokastīs uzēda Latvijā audzētu vistu olas. Bet šobrīd HoReCa produktu segmentā ir būtisks kritums.

HoReCa segments apstājies

“Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps portālam “Apriņķis.lv” stāsta, ka šķidro produktu noiets kopš marta nokritis par 80%, bet vārītajām olām – par 50%. Ražotājiem kā tāda neliela kompensācija pienāca Lieldienas. Olu krāsošanas tradīcija olu patēriņu audzēja par 5 līdz 10%. Tomēr pilnībā nokompensēt koronakrīzes izveidoto bedri tā nespēja.

Arī tāpēc, ka saldēto konditorejas produktu – bulciņu, kruasānu ražotāji iepauzēja, lai saprastu, kā patērētāji tālāk uzvedīsies. Vai vispār būs noiets. Divos mēnešos iztērējuši pašu uzkrājumus, viņi pamazām atkal atgriežas pie ražošanas. Martā bija bažas arī par piegādēm – robežu šķērsošana bija apgrūtināta. Tomēr klienti bija saprotoši, un iztikts bez soda sankciju darbināšanas. Pat neraugoties uz to, ka atsevišķos gadījumos sūtījums ceļojis divreiz ilgāk.

Bet tagad loģistika ir jaunajiem apstākļiem pieslīpējusies, un vērojamas pozitīvas pazīmes. Kā spriež Toms Auškāps, izskatās, ka cilvēki pamazām pierod pie mūžīgā koronakrīzes stāvokļa – čehi atgriežas kafejnīcās, restorānos un bauda maltītes ar Latvijā tapušām izejvielām.

Visiem “Balticovo” darbiniekiem darba pagaidām pietrūkst. HoReCa segments bija viens no velkošajiem. Taču uzņēmums darot visu, lai cilvēkus nenāktos atlaist. Pārorientē uz citiem darbiem. Dīkstāves pabalsti netiek izmantoti. Vienlaikus uzņēmums novērtē valdības lēmumu norezervēt zināmu summu lauksaimniecības un produktu pārstrādes sektoru atbalstam.

Salīdzinoši ar citiem valdības tēriņiem koronakrīzē, tā nav liela. 45,5 miljoni eiro, lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu to uzņēmumu likviditāti. “Šī nauda ļauj saglabāt drošības sajūtu, ka spēsim atgriezties eksporta tirgos,” atzīst Toms Auškāps.

Spilvens pārtikas ražotājiem

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijā līdz šim ik gadu eksportēta pārtikas produkcija vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā un vairāk nekā pusmiljards eiro patērēts Latvijas sabiedriskajā ēdināšanā. Šobrīd gan eksports apstājies, gan sabiedriskā edināšana tikpat kā nefunkcionē, jo cilvēki sēž mājās. Gatavo paši.

Ministrija sadarbībā ar zemniekiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām identificējusi virkni problēmu nozarē saistībā ar iekšējā un pamatā ārējā tirgus vēršanos ciet. Atbalsta pasākumi nepieciešami piena un gaļas lopkopības, kā arī pārtikas produktu ražošanas saglabāšanai. Pretendenti uz valsts palīdzību tikšot stingri sijāti. Naudu piešķirs, ja uzņēmumam šā gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo peirodu 2019.gadā, ko apliecinās zvērināta revidenta atzinums. Tā aģentūrai LETA skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Cik daudz no rezervētās naudas tiks reāli pieprasīta, izmantota, šobrīd nav iespējams pateikt. Uzņēmumi vēl apzina situāciju. Cik lielā mērā patērētāju paradumu maiņa būs kompensējusi zaudējumus, ko izraisījis eksporta sastrēgums.

Vistas attālināti neaug

Sākoties koronakrīzei, iedzīvotāji sāka pastiprināti veidot uzkrājumus. To manīja arī putnu fabrika “Ķekava”. Cilvēki pirka vistas gaļu, pirka pusfabrikātus un lika saldētavā. “Patlaban sabiedrībā satrukuma līmenis ir mazinājies, un cilvēki ir sākuši pāriet uz mērenāku iepirkšanās stilu,” vēsta uzņēmuma vadītājs Andrjus Pranckevičs. Arī “Ķekavai” šobrīd primārā rūpe ir darbinieku saglabāšana un ražošanas stabilitāte. Attālināti no 1100 uzņēmuma darbiniekiem var strādāt tikai 50. Bet vistas neklātienē neaug. Tāpēc pārējiem ir jānāk uz darbu, un jādara viss, lai pēc iespējas samazinātu inficēšanās risku.

Darbs tagad tiekot organizēts mazās grupās. Darbiniekiem piešķirti individuālie aizsardzības līdzekļi. Ik rītu visiem tiek mērīta ķermeņa temperatūra. Ražotnēs regulāri notiek telpu un virsmu dezinfekcija. Ieviesti papildu ventilācijas režīmi un tiek veikta ienākošā gaisa jonizācija. Arī autobusi, kuros cilvēkus ved uz ražotnēm, tiek dezinficēti. Transporta plūsma maksimāli ierobežota. Nepiederošas mašīnas teritorijā vispār netiek ielaistas. Jo vīrusu nedrīkst ielaist.

Cālēni laimīgi atbrauca

Arī mazākos uzņēmumos sanitārā drošība un higiēna šobrīd ir izšķiroši svarīgi. Ropažos, 30 kilometrus no Rīgas, zemnieku saimniecībā “Rasas” mīt 22 000 vistu. Dienā tās saražo 18 000 olu. Viņu saimnieks Aigars Kleins “Apriņķim” stāsta, ka pagaidām krīzes ietekme nav tik ļoti jūtama. Saimniecība specializējusies tieši olu ražošanā un piegādē. Cilvēki ēd olas arī krīzē, un kā visiem olu ražotājiem, arī “Rasām”, Lieldienas uz brīdi nodrošināja lielāku produkcijas noietu. Šobrīd pieprasījums atgriezies normālajā līmenī, taču bažas saistībā ar koronavīrusu ir. Gan saistībā ar darbinieku veselību, gan ekonomiku.

Jau putnu gripas dēļ saimniecībā ieviesti stingri biodrošības pasākumi. Tagad dezinfekcijas ir vēl vairāk. Svarīgi, lai nesaslimst darbinieki. Kā rūpnieciski ražotas pārtikas izejviela un sabiedriskajā ēdināšanā olu noiets esot mazinājies, bet izdevies veiksmīgi pārorientēties uz veikaliem, vairumtirdzniecības bāzēm. Jācer, ka nebūs problēmas ar norēķiniem.

Kas attiecas uz pārvadājumiem, eksportu un importu, arī “Rasām” šī ir būtiska uzņēmējdarbības sastāvdaļa. Piemēram, mikroelementi vistiņām, ko piegādā kombinētās lopbarības rūpnīca, tiek importēti no Indijas. Pagaidām viss notiek raiti. Vai tā paliks turpmāk, nevar zināt. Kā vīruss un valdības lems. Graudu raža, šķiet, šogad būs laba. Ar to problēmām nevajadzētu būt.

Tieši līdz ar skarbāko ierobežojumu ieviešanu “Rasās” tika gaidīts jauno cālēnu pievedums. Tie pirkti no Nīderlandes firmai piederošas audzētavas Ungārijā. Kad poļi aiztaisīja robežas, bija bažas, kas notiks ar cāļiem. Taču cāļi laimīgi tika pāri robežai – sveiki un veseli. Bet vecās dējējvistas aizceļoja savā pēdējā gaitā uz Lietuvu.

Šie cāļi ir Latvijas labums. Olas, ko tie dēs, kad pieaugs, būs Latvijas labums. Un krīze jo īpaši ir īstais brīdis, kad ikvienam patērētājam dota iespēja vairot Latvijas labumu.

Latvijas labums

Tirdzniecības un rūpniecības kamera maija svētku nedēļā rīko kampaņu ar šādu pat nosaukumu. Katrs eiro, kas tiek iztērēts par Latvijā ražotu preci, stiprina Latviju. Uzņēmēju biedrība aicina: “Šajā laikā izvēlēsimies Latvijā ražotas preces, lai stiprinātu savu ekonomiku, jo aiz katra vietējā ražojuma stāv mūsu cilvēki – draugi, radi un kaimiņi. Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi turpinātu strādāt, cilvēkiem saglabātos ieņēmumi un darbavietas un, pandēmijai beidzoties, ekonomika varētu atsākt darboties ar pilnu jaudu.”

Kampaņas dienās uzņēmēji un visi iedzīvotāji īpaši aicināti iesaistīties kampaņā, lietojot īpašās vietējā produkta atpazīšanas zīmes. Taču šim būtu jākļūst par sabiedrības paradumu ilgtermiņā – izvēlēties Latvijas vietējos labumus. Pienākot pie preču pilna plaukta – paņemt to, kas pašu mājās tapis.

Kā uzsver Tirdzniecības un rūpniecības kamera: “Ja atbalstīsim savējos, atbalstīsim arī katrs sevi. Kopā mēs celsim Latvijas ekonomiku un palīdzēsim saglabāt darbu mūsu pašu cilvēkiem – draugiem, radiem, kaimiņiem, ļaujot mums visiem kopā noturēties un neapstāties.”