Iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī samazinājies par 1,5 %

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Labvēlīgie laika apstākļi veicināja ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozaru attīstību – vērojama izaugsme par 8,8 % (pieaugums abās apakšnozarēs: karjeru izstrādē – par 48,1 %, kūdras ieguvē un pārstrādē – par 2,8 %).Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2020. gada 1. ceturkšņa produkcijas pieaugums novērtēts 1,7 % apmērā.

Šāgada 1.  ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni apstrādes rūpniecība samazinājusies par 1,2 % (samazinājums bija vērojams vienpadsmit no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā vērojams samazinājums par 1,9 %. Lielāki kritumi bija nozarēs ar mazāku īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 19,3 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 11,3 %, apģērbu ražošanā – par 11,0 %. Savukārt pieaugums bija pārtikas ražošanā – par 2,6 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,9 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 3,7 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana samazinājās par 2,2 %. Elektroenerģijas ražošanā un padevē pieaugums par 1,7 %, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,7 %. Sakarā ar sezonai neraksturīgi siltajiem laika apstākļiem dabasgāze padeve būtiski samazinājās.

Būvniecības produkcija palielinājās par 14,9 %. Ēku būvniecība pieauga par 16,4 %, inženierbūvniecība  – par 16,0 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecība pieauga par 25,5 % un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 6,5 %).

Specializētie būvdarbi veikti par 9,7 % vairāk, ko ietekmēja pieaugums būvdarbu pabeigšanas darbiem (par 14,0 %) un citos specializētajos darbos (par 43,3 %), kā arī samazinājums par 1,3 % elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās.

CSP dati rāda, ka mazumtirdzniecība palielinājās par 2,6 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 5,7 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 0,8 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 6,3 %, bet vairumtirdzniecība – par 2,7 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 9,6 %, ko ietekmēja pakalpojumu sniegšanas kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 13,4 %, pasažieru pārvadājumos – par 7,9 %, pasta un kurjeru darbībās – par 9,5 %, kravu pārvadājumos par – 5,5 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 13,4 %, ēdināšanā – par 4,3 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi samazinājās par 6,3 %, tajā skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 1,4 %, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 4,8 % un telekomunikāciju pakalpojumos – par 15,8 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritums 4,6 %, kuru noteica 9,4 % sarukums finanšu pakalpojumu nozarē un 0,7 % samazinājums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis pieaugums 35,6 %.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu palielināšanos par 1,6 % sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 14,1 %, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 2,8 %, zinātniski pētniecisko darbību jomā – par 2,5 %, savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana, kur vērojams samazinājums par 9,1 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 7,3 %, ko veicināja būtisks pieaugums par 18,2 % iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā un par 15,8 % darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē. Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā vērojams samazinājums par 8,7 %. Savukārt COVID-19 pandēmijas ietekmē ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozares sniegtie pakalpojumi samazinājās par 15,7 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2020. gada 1 ceturksnī samazinājās par 10,0 %. To ietekmēja zemāki pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kā arī, sakarā ar naftas produktu, dabasgāzes un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos kritušies akcīzes nodokļa ieņēmumi. Negatīvi produktu nodokļus ietekmēja nodokļu likmju pieaugums vairākām pozīcijām.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 0,8 procentpunktiem, tomēr jaunākā informācija par iekasētajiem nodokļiem šo pieaugumu ietekmēja negatīvi un samazināja kopējo IKP par 0,1 procentpunktu.