Aptauja: Pēdējā gada laikā tēriņi pārtikas veikalos ir palielinājušies gandrīz 65% Latvijas iedzīvotāju

Vienlaikus šā gada sākumā palielinājies to respondentu skaits, kuru tēriņi pārtikas iegādei ir saglabājušies tādā pašā līmenī. Teju 28% jeb par četriem procentpunktiem vairāk respondentu nekā 2019.gada aprīlī ieskatā izdevumi pārtikas iegādei gada laikā nav mainījušies.

Arvien mazāk respondentu nekā pērn norāda uz patēriņa cenas pieaugumu. Iepriekšējā gada laikā par 2% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas pārtikas precēm ir saglabājušās tādā pašā līmenī vai arī nedaudz samazinājās, sasniedzot 7,4% aptaujāto kopskaita. Tas izskaidro, kāpēc vairāk pircēju atzīst, ka tēriņi pārtikai palika nemainīgi iepriekšējā gadā.

Šā gada aptaujas rezultāti liecina, ka mazāk Latvijas iedzīvotāju nekā pērn pieauguši izdevumi, un tas attiecas uz visiem izdevumu veidiem, izņemot izglītības pozīciju. Ievērojami mazāk respondentu ieskatā, nekā pērn ir palielinājušies izdevumi pārtikas precēm, komunālajiem maksājumiem, internetam, telefonam, televīzijai. Pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš teica, ka realitātē tēriņi par internetu, telefonu un televīziju nav auguši, ņemot operatoru cenu izmaiņu dinamiku.

"Maxima mazumtirdzniecības kompass" dati arī liecina, ka šogad Latvijas iedzīvotāji kļuvuši racionālāki un konservatīvāki savos pirkšanas paradumos. Trešo gadu pēc kārtas ir stabili apmēram trešdaļa respondentu nemaina savus paradumus attiecībā uz pārtikas produktu izvēli, arvien lielāku uzmanību pievēršot produktu ekoloģiskumam.

Aptaujātās sievietes biežāk nekā vīrieši maina savus iepirkšanās paradumus. Trešdaļa iedzīvotāju nav mainījusi

savus pārtikas izvēles paradumus - gandrīz 37% vīriešu un 24% sieviešu. Vecuma grupās 35-44 un 55-63 gadi ir vairāk respondentu, kuri neko neesot mainījuši pēdējā gada laikā (apmēram 35%).

Cilvēki 64-75 gadu vecuma grupā biežāk nekā citi izvēlas Latvijas ražotāju preces (33%). Skatoties reģionu griezumā, Vidzemes iedzīvotāji biežāk nekā citi izvēlas Latvijas ražotāju preces (27%), un retāk nekā citi pērk jaunus produktus (11%). Rīdziniekiem vairāk nekā citiem patīk izmantot dažādas jaunas iespējas veikalos - aplikācijas, pašapkalpošanās kases, cenu/preču skenerus, u. tml. (21%).

Ienākumi pēdējā gadā samazinājušies teju 22% iedzīvotāju. Pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka, ņemot vērā šos datus, cilvēki arvien vairāk būs spiesti meklēt iespējas samazināt ikdienas tēriņus.

Tajā pašā laikā gandrīz 33% respondentu mājsaimniecības ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā palielinājušies, un tas ir par teju astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Tikmēr 43% Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis ir stabils, taču ekonomiskā situācija negatīvi iespaido gan ienākumus, gan uz uzkrājumu veidošanu.

Kopš ārkārtas situācijas ieviešanas Latvijā, iedzīvotājiem nācies būtiski mainīt ikdienas notikumu gaitu un savus paradumus. Covid-19 izplatība lielā mērā mainījusi arī cilvēku iepirkšanās paradumus. Jau 2020.gada marta sākumā 44% respondentu atzīst, ka pēc ziņu izplatības par jauno vīrusu, viņi veikalus sākuši apmeklēt retāk, savukārt 16% ir sākuši veidot pārtikas produktu uzkrājumus un gandrīz tikpat daudz plāno to darīt.

Pēc ārkārtas situācijas ieviešanas strauju pieaugumu piedzīvojuši e-veikali, kā arī ievērojami mazāk cilvēku runā par to, ka viņu iepirkšanās paradumos nekas nav mainījies, liecina "Maxima Latvija" iekšējā pētījuma dati.

Vērtējot potenciālās iepirkšanās paradumu izmaiņas šogad kopumā, vairums respondentu jeb apmēram 65%) plāno samazināt savus izdevumus, jo nav droši par ekonomisko situāciju un saviem ienākumiem, tajā skaitā atsakoties ne tikai no lielu pirkumu vai luksusa preču iegādes (35%), bet arī mazāk tērējot ikdienas precēm (31%).

"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" eksperti sniedz savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm. Tas tapis, balstoties uz "Maxima Latvija" datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020.gada martā. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Jaunākajā apskatā īpaša uzmanība pievērsta kvalitātes jēdzienam, noskaidrojot, kā Latvijas iedzīvotāji uztver pārtikas kvalitāti un kādi ir būtiskākie to veidojošie kritēriji pircēju acīs.