Īstais risks ir nekustamā īpašuma nodokļa slogs ^{Apriņķis.lv}

Kadastrālo vērtību kāpums jau divas reizes pa diviem gadiem ir iesaldēts, un pašreizējās atspoguļo tirgus situāciju 2013. gadā. Tieši tāpēc vērtību pārrēķins izraisījis tādu šoku. Paredzamais kāpums ir nesamērīgi straujš. Ja likums netiks grozīts, iedzīvotājiem nāksies maksāt divas un trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Īpaši Pierīgas jaunajos ciematos tas kļūs par nepanesamu slogu.

Cietīs vidusslānis un uzņēmēji

Kadastrālo vērtību noteic gan konkrētās apdzīvotās vietas nosacītā vērtība, gan apkārtējo darījumu summas. Turklāt jāņem vērā, ka jaunbūvētas mājas un mitekļus jaunajos daudzdzīvokļu projektos pamatā izvēlas vidusslāņa ģimenes, ņemot aizņēmumu bankā. Pēkšņi saņemot rēķinā klāt vēl vienu tūkstoti eiro, sapnis par māju var izplēnēt. Uzņēmēji, juridiskas personas ir līdzīgā situācijā – viņiem jāmaksā nodoklis par ražošanai nepieciešamajām telpām un zemi, turklāt šajā gadījumā pašvaldību iespējas piešķirt atlaides ir ierobežotas.

Šobrīd politiķi ir fokusējušies uz kadastrālo vērtību pieaugumu, ko paši izraisījuši ar prasību pielīdzināt kadastrālās vērtības tirgus cenām. Taču ne jau šajās vērtībās ir problēmas sāls.

Kā skaidro Zemes dienests, kadastrālā vērtība ir pamats dažādu nodevu (mantojuma vai dāvinājuma formēšanas situācijās) vai zemes nomas maksas aprēķināšanai, to izmanto gan pašvaldības, gan dažādas valsts iestādes, gan arī zemes un būvju īpašnieki savstarpējos darījumos vai strīdus situācijās. Bet pats galvenais – tā tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Un tieši šī ciešā sasaiste ir jāpārrauj, lai kadastrālā vērtība atspoguļo tirgus situācijas vēsturi, bet vienlaikus lai šī vēsture negrauj iedzīvotāju labklājību, nebremzē uzņēmējdarbību un nekavē nekustamā īpašumu tirgus attīstību.

Advokātu biroja “Sorainen” partneris zvērināts advokāts Jānis Taukačs stāsta, ka Lietuvā fiziskām personām nekustamā īpašuma nodoklis netiek piemērots īpašumam līdz 300 000 eiro, bet Igaunijā Tallinas pašvaldība izmantojusi tiesības atbrīvot no šī nodokļa pilnīgi visus deklarētos iedzīvotājus. Un labklājības līmenis kaimiņos aug krietni straujāk nekā pie mums. Pilsētas un mājas tāpat.

Ikvienam ir tiesības uz īpašumu

Latvijas valdība pašlaik apspriež šādu risinājumu: atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa primāro mājokli vērtībā līdz 100 000 eiro. Taču tas nerisinātu uzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju situāciju.

Par ko tad īsti ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis? Satversmes VIII nodaļas “Cilvēka pamattiesības” 105. pantā ir skaidri pateikts: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Ja cilvēkam pieder zeme un viņš uz tās uzbūvē māju, vai arī ja cilvēks nopērk dzīvokli – viņš samaksā arī nodokļus. Viņš samaksā nodevas. Un vienīgā atbilde, kādēļ arī pēc mājas uzbūvēšanas vai dzīvokļa nopirkšanas viņam jāturpina maksāt par savu īpašumu valstij, ir tas, ka šādi ir vienkārši iekasēt. Nekustamo īpašumu nevar paslēpt. Un faktiski sanāk, ka īpašums ir privāts, bet tas vienalga jānomā no valsts. Un šī nomas maksa kā tāds Damokla zobens karājas virs visu iedzīvotāju galvām, jo ik pa četriem gadiem tiek pārskatīta. Iznomātājs ir alkatīgs – prasa arvien vairāk.

Lielākais kāpums – lauksaimniecības zemēm

Pārskatāmas un viegli uztveramas kartes, kā no 2022. gada mainīsies kadastrālās vērtības visā Latvijā, publiski nav pieejamas. Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” bāzes vērtības sagrupētas atbilstoši nekustamā īpašuma un tā pielietojuma veidam: lauksaimniecības zeme, meža zeme, pilsētas zeme, lauku zeme, apbūvējama, neapbūvējama, ar ūdeņiem, bez ūdeņiem, vecām mājām, jaunām mājām… Kopumā 16 pielikumi. Vairākās grupās paredzēts ievērojams kadastrālās vērtības kāpums. Lūk, kā tas skaidrots noteikumu projekta anotācijā: “Jaunā kadastrālo vērtību bāze atbilstoši Kadastra likumam izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Ievērojot nekustamā īpašuma tirgus cenu izmaiņu tendences kopš 2013. gada, kadastrālo vērtību pieaugums ir praktiski visās īpašuma grupās visā valsts teritorijā. Visizteiktākais cenu kāpums kopš 2013. gada ir lauku īpašumu grupā lauksaimniecībā izmantojamām zemēm visā valsts teritorijā. Cenu kāpums ir arī sērijveida dzīvokļiem Rīgā, tās apkārtnē un lielākajās republikas nozīmes pilsētās. [..] Lielāks kadastrālo vērtību pieaugums ir tām nekustamā īpašuma grupām, kas iepriekš bija nepilnīgi novērtētas, – dzīvokļi jaunajos projektos (~3 % no visiem dzīvokļiem), kā arī citas pēc 2000. gada būvētās ēkas – jaunās savrupmājas, jaunie biroji, loģistikas centri un noliktavas (kopumā ~10% no visām ēkām).”

Projektam esot pozitīva ietekme

Ja šīs jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā un automātiski tiks saistītas ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, sagaidāms būtisks iedzīvotāju labklājības pasliktinājums un apgrūtinājums tautsaimniecībai.  Bet ko par to saka Tieslietu ministrijas sagatavotā noteikumu projekta anotācija?

“Projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. [..] Objektīva, tirgum tuvināta vērtība īpašniekam ir atbalsts, plānojot kredītsaistības, īpašuma nomaiņu vai uzlabošanu. Aktuālas kadastrālās vērtības ir arī pamats taisnīguma principa ievērošanai pie dažādiem valsts vai pašvaldību noteiktiem maksājumiem – nodokļiem, nodevām, nomas maksām.”

Piedēvēt šim topošajam normatīvajam aktam ko pozitīvu, apzinoties, ar cik smagām sekām tas draud ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir birokrātiska nekaunība augstākajā mērā.

Tas būs jauns OIK

Šobrīd spiedienu uz valdību izdara visas ar nekustamo īpašumu saistītās sabiedriskās organizācijas, īpašnieku biedrības, attīstītāji, uzņēmēju un pašvaldību organizācijas.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atklātā vēstulē Saeimai un valdībai uzskaita virkni problēmu, ko izraisīs tik liels kadastrālo vērtību un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa kāpums: “Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes. Tādējādi nekustamo īpašumu nozare, kas jau pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, tiks iedzīta vēl lielākos zaudējumos nepārdomātas un netālredzīgas rīcības rezultātā.

Šādas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analoga mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti. Jaunās kadastrālās vērtības faktiski ir pielīdzināmas jaunam OIK – tikai šoreiz Latvijas nekustamajā īpašumā, jo investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. [..]

Jauno dzīvokļu cenu kāpums nozīmētu mazākam iedzīvotāju lokam iespēju tos iegādāties, tātad arī mazākas iespējas tos būvēt. Cietīs jaunās ģimenes un visi tie, kas pēdējos gados ir centušies uzlabot savus mājokļus vai tikai plāno to darīt.”

Valdība klusē

Uzņēmēji un attīstītāji aicina nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nemainīt līdz 2023. gadam un to izmaiņas pieņemt tikai kopā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa likmēs. No valdības šobrīd tiek prasīts skaidrs signāls, ka kadastrālo vērtību kāpums netiks pieļauts, līdz nekustamā īpašuma nodoklis netiks reformēts. Taču signāla nav. Tieslietu ministrija imitē cīņu ar pašas sagatavotajiem plāniem, premjers klusē. Koalīcijā nav vienošanās par kompromisa risinājumu. Un vispār – ir taču vasariņa, atvaļinājumu laiks. Bet iedzīvotāji tikmēr ir pamatīgā stresā.

Samaksāt par māju tūkstoti ir liels slogs. Samaksāt divus – ļoti liels. Teju katrā Latvijas pilsētā ir Rīgas iela. Katrā Rīgas ielā ir 1. nams. Lai gūtu statistiski nezinātnisku ieskatu par gaidāmo kadastrālo cenu kāpumu, “Rīgas Apriņķa Avīze” aplūkoja pašreizējās un projektējamās kadastrālās vērtības īpašumam Rīgas ielā 1 dažādās Latvijas apdzīvotās vietās. Kopumā ar šādu atslēgas vārdu atrodami 173 ieraksti. Tabulā apkopoti daži no tiem.