Banku analītiķi: Šogad darba samaksa Latvijā augs lēnāk nekā iepriekšējos gados

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja: šā gada otrā ceturkšņa dati liecina, ka darba tirgus sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. "Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas," viņš sacīja.

Gašpuitis atzīmēja, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumu ir tikai nedaudz sabremzējis. "Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%. Izteiktāko samazinājumu izjuta izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (-16,5%) un transportā un uzglabāšanā (-5,1%) strādājošie. Niecīgu kritumu piedzīvoja arī nekustamā īpašuma (1,5%) un izklaides sfēru (-1%) darbinieki. Pārējās nozarēs izmaiņas bija pozitīvas, kaut pa nozarēm tās ir atšķirīgas, jo katra ierobežojumus izjuta atšķirīgi. Daudzās nozarēs darbs ritēja bez būtiskām izmaiņām," viņš sacīja.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts arī pauda, ka šī ir pozitīva ziņa patēriņam, bet ne pārāk laba darba devējiem, kam šis varētu būt bijis ļoti īss laika posms, kurā spiediens celt darba samaksu nedaudz atslāba. Gašpuitis prognozēja, ka šogad darba samaksas pieaugums Latvijā būs mazāks nekā iepriekšējos gados uzrādītie 7–8%, ko diktēs paaugstināta nenoteiktība. Tā pieturēs darbinieku ambīcijas un darba devēju vēlmi kāpināt izmaksas. Taču darbinieku iztrūkums un ekonomikas atgūšanās nākamgad varētu atkal audzēt spiedienu celt algas. To veicinās arī negurstošais pieprasījums pēc augstākām algām sabiedriskajā sektorā.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji šogad otrajā ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada, taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze, – vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra.

Viņš atzīmēja, ka no lielākajām nozarēm algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% – līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu.

"Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% – līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu," klāstīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka algas visstraujāk samazinājās nozarē, kurā tās jau iepriekš bija viszemākās, – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, proti, par 16,5%. "Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šā gada otrajā ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei," sacīja Strautiņš.

Viņš minēja, ja pērn vidējā alga Latvijā palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. "Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros Eiropas Savienības finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "Rail Baltica", pieaugošas Eiropas Savienības fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju – attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka," klāstīja Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA minēja, ka, lai gan otrajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par teju 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un darbaspēka trūkums izzuda no darba devēju izaicinājumu saraksta, algu līmenis pamanījās pat kāpt, uzrādot pieaugumu par 3,9%. "Tas, protams, ir lēnāk, nekā esam pieraduši redzēt pēdējos ceturkšņos, kad algas palielinājās par 6–7%, tomēr tie joprojām ir pārsteidzoši stabili plusi," viņa sacīja.

Buceniece atzīmēja, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumi šogad otrajā ceturksnī samazinājās, kā arī iekšzemes kopprodukta dati liecināja, ka darbaspēka izmaksas saruka. Varēja šķist, ka arī vidējā alga samazināsies, tomēr tā nenotika. "Ja raugāmies uz kopējo algu fondu, tad tas saruka par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tajā skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmēs un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1,5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Varam secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundu, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda "maciņā" tomēr samazinājās," klāstīja Buceniece.

Viņa arī minēja: lai gan krīze lika sarauties praktiski visām nozarēm, vien dažas pieredzēja vidējās algas kritumu. Lielākais pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarēs. Tāpēc nepārsteidz, ka šajās jomās saruka arī vidējā alga – par aptuveni 16% viesmīlības nozarē, 5% transportā un 1% mākslā un izklaidē. Arī nekustamo īpašumu nozarē, ko krīze nesaudzēja, bija vērojams 1,5% kritums algā. Jūnija datos redzamas pozitīvas tendences, proti, nekustamo īpašumu un izklaides nozarēs algas atsāka augt, bet viesmīlībā un transportā kritums samazinājās. Vairumā citu nozaru algu izaugsme sabremzējās un bija robežās starp aptuveni 1% un 8%. Savukārt, piemēram, valsts pārvaldē un aizsardzībā tā auga nedaudz straujāk (+6,5%).

"Inflācijai uz brīdi ieejot negatīvajā teritorijā, reālā neto alga, kas atspoguļo iedzīvotāju pirktspēju, palielinājās par 4,3% otrajā ceturksnī. Tas pat ir nedaudz straujāks pieaugums nekā pērn. Gaidāms, ka trešajā ceturksnī, virknei ekonomikas nozaru strauji atgūstoties, pieaugs nostrādāto stundu skaits, kas pavērs iespējas darba meklētājiem atgriezties darbā un strādājošiem, kam samazinājās ienākumi nostrādāto stundu skaita krituma dēļ, palielināt ienākumus. Kopumā gaidāms, ka vidējā alga gada otrajā pusē augs līdzīgi vai nedaudz straujāk. Attiecīgi gadā vidēji pieaugums varētu pārsniegt 4% iepriekš prognozēto 3% vietā," minēja Buceniece.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1118 eiro, kas ir par 3,9% jeb 42 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada otrajā ceturksnī augusi par 3,8%, sasniedzot 1108 eiro, kā arī sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,8%, sasniedzot 1138 eiro.