Menu
 

Izstādē "Riga Food 2020" Rīgas reģiona īpašā garša atrodama mazo ražotāju piedāvājumā Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Publicitātes foto Publicitātes foto

Tieši mazie uzņēmēji un mājražotāji pārtikas izstādē “Riga Food 2020” Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra organizētajā ekspozīcijā sekmīgi parādījuši, cik izteiksmīga un reizē dabīga ir Rīgas reģiona garša. Turklāt liela daļa no saimniecībām uzņem arī tūristus, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ pasaulē pašreiz īpaši daudz apceļo Latviju.

“Rīgas reģionā tapušie pārtikas produkti arī ir sava veida reģiona identitāte, kas tiek novērtēta, to parādot plašākā sabiedrībā. Jāsaka paldies katrai pašvaldībai, kas, Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centram veidojot kopējo ekspozīciju, ieteica kādu no saviem uzņēmējiem, kuri ražo pārtiku, dzērienus un izstādes apmeklētājiem izcēla Rīgas reģiona garšu. Tikai daži no ieteiktajiem piedalījās arī pērn, bet šogad atkal mums bija daudz jaunu dalībnieku! Šīs bija jaunām atziņām un kontaktiem piepildītas dienas, kurās mūsu ražotāji satika daudzus potenciālos klientus – produkcijas pircējus nākotnē un saimniecību apmeklētājus, kā arī iepazinās savstarpēji,” pauž Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dace Grīnberga.

Izstādē “Riga Food” Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra organizēto ekspozīciju apmeklēja arī vairākas sabiedrībā zināmas personības, piemēram, Dana Reizniece-Ozola: “Uzņēmējam jau nevajag, ka viņu saimniecībā māca – ko un kā darīt. Viņam vajag palīdzību, lai paveikto darbu parādītu pārējiem, un Rīgas plānošanas reģions to arī dara brīnišķīga veidā! Mani nepārsteidz, ka Rīgas reģiona garšu veido tik daudz mazo uzņēmēju, bet gan novērtēju produkcijas augsto kvalitāti. Katra saimnieka stāsts par viņa produkciju ir īpašs! Šodien aktuāli, ka cilvēki nepērk produktus, lai tikai būtu paēduši, viņiem svarīgs ir arī stāsts, kā viens vai otrs produkts tapis, kā saimnieks izveidojis vienu vai otru garšu. Arī es šodien iegādājos dažādus produktus, un man ir jaunas idejas, kur bērniem sarīkot nākamos dzimšanas dienas pasākumus!”

Savukārt šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, jautāts, kāds ir viņa iespaids par mazajām Rīgas reģiona saimniecībām, sacīja: “Uzņēmēji ir apbrīnojami progresējuši, vairāk jūtamas dabīgās garšas! Kad garšoju kazu sierus, sāku pat šaubīties, vai esmu Latvijā! Tik labi sieri! Varbūt iekļaušu arī restorāna ēdienkartē. Vēl mani patīkami pārsteidza kūpinātā forele.”

Ar ševri samulsina Mārtiņu Rītiņu

Kā informē D.Grīnberga, SIA “Milkosa” izveidojusi struktūrvienību Ādažos, kur notiek kazu siera ražošana, bet kazas mīt Amatas novadā. To saimniece Sanita Pāne-Janevica novērtējusi, ka no Latvijas vietējo kazu piena sanāk labs un trekns siers. Tas esot pieprasīts, un cilvēku vajadzības ir esot dažādas, piemēram, citiem nepieciešams kazu siers bez laktozes. Sanita Pāne-Janevica lepojas, ka pēc īpašas tehnoloģijas izdevies izveidot autentisku franču ševri, ko izstādē paslavēja arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Ševre ir izmantojama ne tikai smērēšanai uz maizes, bet arī desertu, siera kūku gatavošanā. “Tas ir lieliski, ka Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centrs parūpējas, lai mazos ražotājus celtu saulītē. Atbalsts kopīgai dalībai tik lielā pārtikas izstādē mazajam uzņēmējam ir liela iespēja, jo es pati diez vai saņemtos šeit viena nākt un rādīt savu produktu. Ikdienā vairāk sadarbojos ar restorāniem, bet šādi par mums uzzina vairāk,” pārliecināta S.Pāne-Janevica.

Jūrmalā top augu pulveri eksportam

Jūrmalas uzņēmums “JanisFarm” piedāvā gardus un augstvērtīgus ogu, dārzeņu, jūras augu pulverus, iepazīstinot ikvienu ar šiem bioloģiskajiem produktiem, kas garšas, veselīguma un kvalitātes ziņā tiek vērtēti ļoti augstu, vēsta D.Grīnberga. Uzņēmuma īpašnieks Joric Duys stāsta, ka viņu uz Latviju pirms septiņiem gadiem atveda mīlestība, viņš šeit ir iedzīvojies un paralēli pavāra darbam, svētku galdu organizēšanai sācis ražot dažādus ēdienam paredzētus augu pulverus, ko pārsvarā eksportē. Viņa darbu iepazinuši un novērtē arī labākie Latvijas šefpavāri. No kaltētajiem augiem iegūtos pulverus pamatā izmanto, lai radītu ēdienam dažādas krāsas. Lai saražotu aptuveni 60 dažāda veida augu pulverus, apmēram 90% izejvielas tiek iegādātas Latvijā, importēti tiek tikai jūras augi.

Gadā nepilnas divas nedēļas čiekuru vākšanai

Olaines novada saimniecība “Mr.Cone” no čiekuriem ražo pārtikas produktus un uztura bagātinātājus veselības veicināšanai: uzņēmuma piedāvājumā ir priežu čiekuru sīrupi, ievārījums, čiekuru sukādes, priežu ziedputekšņi. Saimniecei Inesei Olštremai atbildīgākais brīdis gadā ir aptuveni divās nedēļās, kamēr jaunie priežu čiekuri ir vajadzīgajā briedumā, pagūt tos savākt pārstrādei, norāda D.Grīnberga. “Visi šie produkti ir spēcinoši, stiprina veselību. Liela daļa no jaunās ražas ir jau sagatavota pārdošanai. Šādi strādāju jau sešus gadus un esmu atklājusi visdažādākās nianses, lai viss izdotos labs un gards, piemērots katrai paaudzei. Sākām vārīt virtuvē, bet vēlāk izbūvējām telpu ražošanai. Līdz ar to varējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” pieredzē dalās I.Olštrema.

Atjauno Turkalnes muižas ēkas un brūvē alu

Ikšķiles novadā esošā Turkalnes muižas klēts aicina nobaudīt alu, sidru, kā arī atbraukt pie sevis, ļauties svinīgai noskaņai savās viesmīlīgajās telpās, stāsta D.Grīnberga. Turkalne atrodas 5 km no Ogres, un Kaspars Bramanis ir gandarīts, ka pirms septiņiem gadiem īpašumā izdevies iegūt sešas Turkalnes muižas saimniecības ēkas. Pirmā atjaunošanu piedzīvojusi klēts, kurā ir alus brūzis, degustāciju darbnīcas, telpas konferencēm un citiem lielākiem saviesīgiem pasākumiem. Muižas kompleksa vēsture ir ar sešu gadsimtu vēsturi, un savulaik to nomājusi arī Rīgas pilsēta.

K.Bramanis lepojas, ka šodien var piedāvāt gan tumšo, gan gaišo nefiltrēto alu, kam piešķirti interesanti nosaukumi, kā “Virpulis”, “Turkalnes velns”, “Purva bridējs” u.c. Saimniecībā gatavojas ražot arī bezalkoholisko alu. Vēl šeit tiek ražots ābolu un ābolu–rabarberu sidrs. Saimniecība iekļauta arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izveidotajā “Sidra ceļā”.

Šogad rada pirmo alus darītavu Siguldā

“Kussh Brewerry” ir Siguldas alus darītava, kuras komandu veido trīs alus cienītāji, piedāvājot astoņus alu veidus, un izstrādā aizvien jaunus, tiek strādāts arī pie jaunu bezalkoholisku produktu izveides, vēsta D.Grīnberga. “Esam vairāki līdzīpašnieki, kuri “Kussh Brewerry” alus darītavu atvērām gada sākumā. Sabrūvējām tik daudz, lai tagad sāktu iepazīstināt cilvēkus ar mūsu alu, top arī bezalkoholiskie dzērieni. Komandā katrs esam spēcīgi savā jomā, līdz ar to bizness labi iet uz priekšu un priecājamies pirmo reizi būt arī izstādē “Riga Food 2020”. Siguldā esam pirmā alus darītava un ceram uz pilsētas tūristu interesi par mūsu alu. Sanāca tā, ka kopā ar līdzīpašniekiem pasēdējām, padomājām un sapratām, ka alus darīšana ir tas, ko varam kopā mēģināt. Interesanti, ka arī alus darītavas nosaukums radās šādā pasēdēšanā līdz rītam, kad mums jau nāca aizrādīt: “Kuš!” Tā izlēmām šo vārdu iekļaut nosaukumā,” atklāj viens no “Kussh Brewerry” līdzīpašniekiem Kārlis Ļubka.

Administratores darbu nomaina pret maizes cepšanu

“SimMaize” no Mārupes novada piedāvā radoši ceptu dabīgā ierauga maizi, stāsta D.Grīnberga. Katrs kukulītis ir pilns ar saulainu sveicienu no nātrēm un gārsas, veselību no kaņepēm. Kukulīši iederas gan smalkās svinībās, gan piknikā, gan brokastu galdā. “SimMaize” tiek cepta nu jau četrus gadus un ir kļuvusi par iemīļotu ēdienu mārupiešiem. “Manis ceptā dabīgā ierauga maizīte ir cepta radoši, tajā ir pievienoti kviešu, rudzu milti un auzu pārslas. Piedevās savai divu veidu maizītei lieku nātru pulveri, kurkumu, kaņepju sēklas u.c. Cepu savas virtuves cepeškrāsnī. Tā kā neko īpašu nevajag, galvenais lai ir gribēšana cept! Ja kaut ko dari no sirds un patiesi, ieliec visu sevi, noteikti izdodas!

Savulaik strādāju algotu administratores darbu, bet mājās aizrāvos ar maizītes cepšanu, ar ko cienāju ģimeni, draugus, kaimiņus. Kādā brīdī sapratu, ka šī var būt mana pamatnodarbošanās – jokoju, ka esmu kļuvusi par ēdiena entuziasti. Pēc izglītības esmu kultūras menedžere un zināšanas, pieredze, mana izdoma palīdz arī maizīti atraktīvāk pārdot – pati fotografēju, esmu aktīva sociālajos tīklos, veidoju noformējumu u.tml. Piemēram, klientiem patīk “SimMaize” veidotā dāvana – burciņa ar maizes sastāvdaļām, recepti, atliek mājās tikai pieliet siltu ūdeni un cept. Mārupes novads mani deleģēja izstādei, par ko esmu lepna! Šeit ir iespēja iepazīties ar kaut ko jaunu un neredzētu,” secina “SimMaize” saimniece Simona Ģērmane.

Babītē izmanto bagātīgās mežrozīšu receptes

Babītes pagasta Ingas un Gunta Gobzemju ģimenes uzņēmumā “Mežrozītes” sirdslieta ir pašu rokām izaudzētas, izlolotas un pārstrādātas mežrozītes. “Mežrozītes.lv” – tie ir Latvijā ražoti 100% dabiski produkti no mežrozītēm, norāda D.Grīnberga. Mājražošanas uzņēmums nodarbojas ar mežrozīšu audzēšanu un  ogu pārstrādi – ievārījumos, sīrupos, tējās, konfektēs, pulverī, zefīros. “Tapis arī Mežrozīšu namiņš, uz kurā aicinām viesoties tūristus, ir dažādas nodarbes, cienājam ar saražoto, kurā ir ļoti daudz C vitamīns. Mežrozītes audzējam Īvandes pagastā pie Kuldīgas, bet pārstrādājam Babītes pagastā. Pārsvarā visu ražojam no mežrozīšu ogām, tikai rožūdeni – no ziedlapiņām. Lielākā daļa no mūsu receptēm ir izstrādātas Dobelē augļkopības institūtā. Vērtīgi izstādē satikties arī ar citiem ražotājiem un parunāties,” atklāj saimnieks G.Gobzemis.

Arī ar 20 bišu saimēm var izveidot zīmolu

“Balandiņu medus” ir mazs Salaspils novada ģimenes uzņēmums, kura saimnieki Arturs un Baiba Balandiņi jau trešo gadu nodarbojas ar biškopību, bet pirmo gadu pārstāv zīmolu “Balandiņu medus”, stāsta D.Grīnberga. Medus un ziedputekšņi galvenokārt tiek iegūti Salaspils novadā, daļa no tiem – arī Doles salas dabas parka teritorijā. “Mums interesants ir griķu medus, zeltslotiņu medus u.c., tāpat dažādi putotie medus maisījumi ar dažādām garšvielām, ogu pulveriem. Šo darbu veicam ar speciālu aparātu, un medus šādi saglabā maigu, vijīgu konsistenci. Dravā vairāk strādā saimnieks Arturs, bet es atbildu par pārdošanu un mārketinga aktivitātēm. Mums ir gandrīz 20 bišu saimju, nesam pilnu atbildību par savu produktu, tāpēc droši medum izvēlējāmies nosaukumu “Balandiņu medus”. Ļoti laba iespēja piedalīties šādā izstādē, un no mūsu puses vajadzēja tikai tik, cik atbraukt, skaisti visu izkārtot ekspozīcijā un tikties ar cilvēkiem. Viņiem ļoti patīk, ka dzīvē var aptaustīt, pagaršot, izprasīt interesējošo, internets nevar visu aizstāt,” pārliecināta B. Balandiņa.

Pandēmija liek meklēt jaunus pārdošanas ceļus

Kā informē D.Grīnberga, SIA “Soira” Ādažos jau septīto gadu nodarbojas ar piena pārstrādi, ražo aptuveni 20 veidu cietos un mīkstos sierus, kurus piedāvā arī Latvijas restorāniem. Sierus iecienījuši arī ārzemju tūristi. “Vasarā ļoti populāri ir mīkstie sieri, tagad izstādē atvedām parādīt cietos sierus. Līdz šī gada pavasarim vairāk nekā 90% no mūsu sieriem iepirka restorāni svinību vajadzībām, bet Covid-19 dēļ viņu darbība samazinājās, un arī mēs meklējam jaunas siera pārdošanas iespējas. Patīkami arī, ka daudzi klienti mums ir zvanījuši ar vēlmi iegādāties “Soiras” sieru, jo restorāna viesmīlis zinājis pastāstīt par mums. Izstādē ļoti daudz stāstām par mūsu sieru, daudz runāju angliski, jo ir interese no Lietuvas, Igaunijas uzņēmējiem. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Ādažu novada dome mūs izvirzīja piedalīties izstādē! Sadarbība ar Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centru, gatavojoties izstādei, bija fantastiska,” tā SIA “Soira” saimniece Inga Āriņa-Vilne.

Ropažu palija nākamajā rītā Helsinkos

Izstādē bija pārstāvētā arī Ropažu novadā audzētā un gatavotā “Bluecircle.lv” (“Zivsuzledus.lv”) arktisko paliju produkcija. Notika arī šo zivju filēšanas un sagatavošanas meistarklase, vēsta D.Grīnberga. “Zivis tiek audzētas recirkulācijas tipa audzētavā, kas Baltijā ir mūsdienīgākā, un zivis šeit no ikra izaug aptuveni pusotrā gadā. Pamatā paliju pārdošana orientēta uz ārzemēm, bet Covid-19 ierobežojumu dēļ arī zivju cienītājiem Latvijā radusies iespēja tās regulāri iegādāties, kā arī nogaršot vairākos restorānos. Viss tiek organizēts tā, ka, piemēram, ja no rīta 1–1,2 kg smagā zivs tiek noķerta Ropažos, tad jau nākamajā rītā tā speciālā pakojumā uz ledus ir sasniegusi ēdājus Helsinkos. Protams, Latvijā piegādes laiks ir vēl īsāks,” apstiprina uzņēmuma “Bluecircle.lv” vadītājs Lauris Apsis.

Olainē būs arī ķiploku alus

Šogad jaunumus sagādājuši arī “Ķiploku pasaules” mājražotāji no Olaines novada, kuri audzē un pārstrādā ķiplokus, kā arī audzē citus dārzeņus un ogas, kas tiek savienotas ar ķiploku, vēsta D.Grīnberga. Ja līdz šim aptuveni no 20 ražojumiem topa produkts bija aveņu, ķiploku mērce, tad tagad labs papildinājums ir jaunums – smiltsērkšķu, ķiploku mērce. Saimniece Antra Zeiliņa lepojas ar vēl vienu jaunumu – ķiploku pirts uzlējumu, kas pirtī darbojas arī kā inhalācija.

“Esam uzrakstījuši projektu, ar kura palīdzību varēsim atvērt arī nelielu ķiploku alus brūzi. Ķiploki aug aptuveni hektārā, bet kopā zeme mums ir 6 ha un izaudzējam vēl citas vajadzīgās piedevas. Stādām, noņemam, pārstrādājam ķiplokus ar rokām. Šogad bija ļoti labs ķiploku gads, noņēmām brangu ražu! Daudzi brauc pie mums skatīties saimniecību, degustē dažādos ķiploku produktus. Ciemiņus cienājam ar ķiploku krēmzupu un tēju. Reti kad sanāk izbraukt pārdot citviet, bet vairāk ietirgojam savā interneta veikalā. Prieks iepazīties ar citiem mazajiem ražotājiem, paskatīties, kādas vēl ir garšas mūspusē. Piedalījos arī pērn, un vēlāk daudzi atbrauca ciemos, jo bijām šeit iepazinušies, biju iedevusi bukletu ar kontaktiem. Tāpat bija jauni klienti, kuri vēlējās iegādāties Ziemassvētku, Jāņu, dzimšanas dienu u.c. dāvaniņas,” par klientu interesi gandarīta A.Zeiliņa.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.