Klāt kārtējā pensiju indeksācija ^{Apriņķis.lv}

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa telefonsarunā “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka nekādas radikālas izmaiņas vai jauna kārtība Latvijas pensiju sistēmā nav paredzēta. Daži jaunumi būs, bet tiem visiem ir tikai pozitīva ievirze. Runājot par pensiju indeksāciju, kas paredzēta jau 1. oktobrī, A. Ozoliņa uzsvēra, ka arī tā notiks pēc tā paša principa, kā iepriekšējos gados, atskaitot piemērojamo indeksu. Būtība esot tā pati – jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo proporcionāli lielāks indekss un attiecīgi arī pensijas apmērs.

Komunikācijas nodaļas vadītāja gan atzina, ka šoruden pensijām piemērotais indekss būs mazāks nekā pērn, bet reizē arī skaidroja, ka tas ir atkarīgs no pagājušā gada vidējās statistiskās algas Latvijā, kas ir viens no galvenajiem rādītājiem, nosakot pensiju indeksu. Ņemot vērā to, ka arī 2019. gadā Latvijā bija vērojama ekonomikas attīstība un ar to saistītais atalgojumu palielinājums, jau oktobrī to savos maciņos izjutīs arī pensionāri. Katrā ziņā pensijas pēc indeksācijas palielināsies daudz iespaidīgāk nekā pirms vairākiem gadiem, kad klāt nāca labi ja kāds eiro.

Jautāta, vai gadījumā, ja šogad ekonomiskās krīzes iespaidā vidējais atalgojums Latvijā varētu būt pat samazinājies, nākamruden netiks samazinātas arī pensijas, Aiga Ozoliņa pārliecinoši atbildēja, ka tā noteikti nenotiks, jo pensijām piemērojamais indekss nekad nebūs mazāks par 1,0.

Pensiju indeksācija – ne tik liela, cik pērn, tomēr vērā ņemama

Kā informē Labklājības ministrija, arī šā gada 1. oktobrī Latvijā notiks pensiju indeksācija, kuras rezultātā palielināsies pensiju vai to daļas apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro. Tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – tos pašus 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan no piemērojamā indeksa. Kā jau ierasts, izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss 1,0380. Tas nozīmē, ka, piemēram, pensija, kas ir tieši 454 eiro liela, šīs indeksācijas rezultātā palielināsies par 17,25 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tik lielai pensijai ir 20%, faktiskais pieaugums būs 13,80 eiro. Līdz šim vislielākā pensiju indeksācija notika tieši pirms gada, kad indeksējamā summa bija 420 eiro, bet pamatindekss – 1,0719. Toreiz atkarībā no apdrošināšanas stāža pensijas pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 24,16–32,82 eiro.

Arī šoruden vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Piemēram, pensionāriem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0380; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, šis indekss būs 1,0446; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, piemēros indeksu 1,0512; ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu, šoruden piemēros indeksu 1,0578.

Tāpat tiks indeksētas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Indeksējot šīs piemaksas, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,07 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 1,61 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka arī esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,07 eiro un 1,61 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0380. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,07 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,11 eiro, bet tie, kas saņēma 1,61 eiro, turpmāk saņems 1,67 eiro.

Latvijā katru gadu 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot to indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensijas tiek indeksētas, lai nodrošinātu to aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panāktu pensiju vērtības nezaudēšanu. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020. gada 30. septembrim. Pensionāriem, lai viņu pensija tiktu indeksēta, pašiem nekas nav jādara – to nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tas notiek automātiski. Savas pensijas apmēru ikviens var noskaidrot interneta vietnē www.latvija.lv vai interesējoties par to jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.

Būs lielāks nepaliekamais minimums, pensijai var pieteikties attālināti

Nākamgad lielāks būs arī pensionāra ar nodokli neapliekamais minimums, kas tāpat pozitīvi ietekmē  pensijas apmēru. Pēdējos gados tas tiek palielināts regulāri. Ja 2017. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netika aplikti 235 eiro no pensijas, tad 2018. gadā tie bija 250 eiro, 2019. gadā – 270 eiro, bet šogad – jau 300 eiro. Jau pirms diviem gadiem Saeima nolēma, ka no 2021. gada 1. janvāra pensionāriem ar nodokli neapliekamais minimums būs 330 eiro. Ja salīdzina ar šo gadu, tad naudas izteiksmē tas būs pensijas palielinājums par 6 eiro. Jāatgādina, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī šobrīd ir 20%, bet par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23%.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad ir tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 63 gadu un 9 mēnešu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, bet tie, kuru stāžs ir pāri par 30 gadiem, sasniedzot 61 gada un 9 mēnešu vecumu, var pensionēties priekšlaikus. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, pensionēties varēs personas, kuras būs sasniegušas 64 gadu vecumu. Tādējādi paredzēts pakāpeniski sasniegt pensionēšanās vecumu no 65 gadiem, kas notiks 2025. gada 1. janvārī.

Pensionāriem un topošajiem pensionāriem noteikti noderēs informācija par to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra papildinājusi savu elektronisko pakalpojumu klāstu ar vairākiem jauniem e-iesniegumiem, tostarp attālināti var pieprasīt gan piešķirt pensiju, gan to pārrēķināt. Iespēju elektroniski pieprasīt pabalstu vai pensiju var izmantot gadījumos, kad pakalpojuma piešķiršanai nepieciešamā informācija jau ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā un pakalpojumu pieprasītājam nav jāiesniedz papildu dokumenti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras interneta vietnē publicēta aktuālā informācija par tiesību aktiem un to izmaiņām, kā arī detalizēts izklāsts par sociālās apdrošināšanas un citiem pakalpojumiem dažādām iedzīvotāju grupām – vecākiem, nodarbinātajiem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Turpat norādītas arī saziņas iespējas – e-pasta adrese Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. un informatīvā tālruņa numurs 64507020.

Iesniegt e-iesniegumu pensijas pieprasīšanai var divos veidos: interneta vietnes www.vsaa.gov.lv sadaļā “Elektroniskie pakalpojumi” atrodot attiecīgo pakalpojumu un noklikšķinot uz ikonas “ē!” vai interneta vietnes www.latvija.lv meklētājā ierakstot “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Pēc autentifikācijas (kādā no piedāvātajām internetbankām vai ar speciālo elektronisko parakstu) atvērsies saraksts ar e-iesniegumu formām. Pēc autorizēšanās portālā tiek atspoguļoti tikai tie e-iesniegumi, kurus cilvēkam ir tiesības iesniegt.