Latvijas Banka samazinājusi IKP kāpuma prognozi 2021.gadam
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.
Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4,7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2,8%. Septembra prognoze bija: 2020. gadā IKP kritums par 4,7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5,1%. Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta līdz 0,1% 2020. gadā un 1,1% 2021.gadā. Septembra inflācijas prognoze bija 0,2% 2020. gadā un 1,4% 2021. gadā.
Kā norāda Latvijas Bankā, šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ņemot vērā panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un valdības spēju nodrošināt pienācīgus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības otrā viļņa skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī to, cik veiksmīgi tiks izmantotas Eiropas atbalsta finansējuma sniegtās iespējas un arī atbalstošas monetārās politikas nodrošinātie ārkārtīgi labvēlīgie finansējuma apstākļi.
Covid-19 pandēmijas saasināšanās un pasaules aktuālās epidemioloģiskās norises, ierobežojumu atjaunošana gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs, kā arī no jauna izsludinātā ārkārtējā situācija Latvijā nosaka pesimistiskāku skatījumu uz tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr straujāka IKP atveseļošanās 3. ceturksnī, nekā iepriekš vērtēts, ļauj nemainīt IKP prognozi šim gadam – 2020. gadā gaidāms IKP samazinājums par 4,7%. Tā kā daļa atjaunoto ierobežojumu gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs vēl būs spēkā līdz pirmo medicīnisko risinājumu plašai ieviešanai, par 2021. gada IKP pieaugumu tiek sniegts pieticīgāks vērtējums nekā iepriekš, gaidot 2,8% kāpumu.
Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu pasaules un eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas joprojām ir cieši pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei. Pašlaik ar Covid-19 izplatību saistītā statistika ir nelabvēlīga, vienlaikus optimistiskāku noskaņojumu rada vakcīnu testu rezultāti un atsevišķās valstīs jau sāktā vakcinēšana. Joprojām nenoteiktību uztur nesaskaņotie Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nosacījumi (saistībā ar breksita procesu), kā arī, neraugoties uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, tirdzniecības attiecības ar ASV.
Covid-19 pandēmijas saasināšanās nosaka nepieciešamību arī pēc fiskālās politikas atbalsta. Īstermiņā plašs atbalsts palīdz gan saglabāt iedzīvotāju ienākumus, gan balsta uzņēmumu likviditāti pēc pārciestā Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa. Latvijas valdība ir nonākusi pie plašāka atbalsta tvēruma; svarīgi diskusijās nezaudēt sabiedrības uzticību. Savukārt valdības investīciju projektu efektīva ieviešana ļautu tautsaimniecībai spēcīgi augt ilgtermiņā. Latvijas dalība eiro zonā un ECB atbalstošā monetārā politika nodrošina to, ka šajā krīzē Latvijas valdībai ir pieejams finansējums ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, turklāt relatīvi zemais valsts parāda līmenis (šogad prognozējams ap 45% no IKP) ļauj aizņemties produktīvu investīciju finansēšanai.