Kandavas un Jūrmalas dome atsakās ieguldīt "Piejūras" pamatkapitālā uzņēmuma saistību izpildei

Lai segtu pašvaldībām piederošās "Piejūras" saistības pret kreditoriem, primāri AS "Swedbank", kā arī saistības pret VVD dabas resursa nodokļa apmaksai, uzņēmuma pamatkapitālā nepieciešams ieguldīt 2 162 295 eiro. Divas no deviņām kapitāldaļu īpašniecēm – Kandavas novada dome un Jūrmalas dome – pamatkapitālā lēma neieguldīt.

Kandavas novada domei pamatkapitālā būtu jāiegulda gandrīz 138 883 eiro. Taču lēmumprojekts ar desmit deputātu balsīm "pret" bez diskusijām domes sēdē noraidīts. Pamatkapitāla palielināšanu atbalstīja viens domnieks, trīs balsojumā atturējās, liecina domes sēdes protokols.

Savukārt no Jūrmalas domes uzņēmums lūdzis vairāk nekā 777 000 eiro. Ņemot vērā, ka pilsētas dome jau pērn lēma nodot atsavināšanai "Piejūras" daļas, dome secināja, ka uzņēmuma valdes sagatavotie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi nav uzskatāmi par lietderīgiem, jo ieguldīt Jūrmalas pašvaldības finanšu resursus nav racionāli un ekonomiski pamatoti.

Vienlaikus, lai nepasliktinātu atkritumu apsaimniekotāja finanšu stāvokli un nodrošinātu kapitālsabiedrības darbības turpināšanu, dome piekrita pamatkapitāla palielināšanai bez pilsētas pašvaldības finanšu ieguldījuma, tādējādi radot iespēju pārējiem dalībniekiem veikt ieguldījumus pamatkapitālā.

Jūrmalas domes sēdes protokols arī liecina, ka pašlaik kapitāldaļu atsavināšanai nav saņemta "Swedbank" piekrišana. Zināms, ka uz pilsētai piederošām uzņēmuma kapitāldaļām ir pieteikušās Talsu, Tukuma un Dundagas novada domes.

Pārējās domes atbalstīja ieguldījumu veikšanu uzņēmuma pamatkapitālā, taču ne vienmēr vienbalsīgi. Tukuma novada domes sēdes protokols liecina, ka pret bijis tostarp domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns (LZP). Viņš uzskata, ka sākumā ir jāveic kapitālsabiedrības izvērtējums, turklāt saistībā ar uzņēmumu ir sākti divi kriminālprocesi. Domniece Daiga Reča (NSL) gan oponēja, ka pašvaldība nevar ļaut uzņēmumam bankrotēt un banka jebkurā gadījumā vērsīsies pret pašvaldību ar līdzekļu piedziņu.

Kandavas novada domes sēdes protokols liecina, ka tā nav atbalstījusi arī 1892 eiro ieguldījumu pašvaldību SIA "Tukuma slimnīca", kas iestādei nepieciešami trīs pacientu novērošanas monitoru iegādei.

Reaģējot uz Kandavas novada domes lēmumiem, Tukuma, Engures un Jaunpils novada domju priekšsēdētāji publiskojuši paziņojumu, kurā pauž neizpratni par pašvaldības lēmumiem. "Mēs cienām un respektējam Kandavas novada pašvaldības domes nostāju administratīvi teritoriālās reformas jautājumā. Tomēr, pirms nav likumā noteiktā kārtībā pieņemts attiecīgs Satversmes tiesas nolēmums, aicinām Kandavas novada pašvaldības domi godprātīgi pildīt savas saistības attiecībā uz ieguldījumu veikšanu mūsu pašvaldībām kopīgi piederošajās kapitālsabiedrībās," pausts paziņojumā, kurā aicināts arī nelikt šķēršļus četru pašvaldību līdzšinējai sadarbībai iedzīvotājiem nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Līdzšinējie sadarbības partneri un arī topošā Tukuma novada veidojošo pašvaldību vadītāji aicina Kandavas novada vadību un deputātus "nelikt pirmajā vietā lokālus politiskus mērķus, nesekot, iespējams, kāda politiskā spēka interesēm un ar saviem lēmumiem neapdraudēt visām četrām mūsu pašvaldībām kopīgi piederošo kapitālsabiedrību darbību", lai varētu nodrošināt iedzīvotāju veselības aprūpi un atkritumu apsaimniekošanu.

Kā iepriekš aģentūrai LETA atzina Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs (NA), "Piejūrai" nav resursu parādsaistību atmaksai, un kredītu apmērs ir aptuveni divi miljoni eiro. Tieši bankas sniegtā informācija par kredīta atmaksu 2019.gadā bija viens no iemesliem, kādēļ amatu zaudēja iepriekšējie uzņēmuma vadītāji.

Jau ziņots, ka iepriekšējā "Piejūras" valde – valdes priekšsēdētāja Indra Rassone, kā arī valdes locekļi Ojārs Āboltiņš un Raimonds Bērziņš – 2019.gada pavasarī zaudējusi kapitāla daļu turētāju uzticību un atsaukta pilnā sastāvā.

Jūrmalas domes, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures, Dundagas, Jaunpils, Mērsraga un Rojas novada domju kapitāldaļu turētāju pārstāvji uzņēmumā "ir konstatējuši faktus, kas norāda uz sabiedrības valdes nesaimniecisku un, iespējams, prettiesisku rīcību, neapzinātu vai apzinātu bezdarbību un iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem". Tas konstatēts, izskatot "Piejūras" valdes pārskatu par 2018.gada finanšu darbību, valdes plānu un priekšlikumus uzņēmuma maksātspējas uzlabošanai, iepazīstoties ar "Swedbank" sniegto informāciju, uzklausot neatkarīgā revidenta SIA "Auditorfirma inspekcija" viedokli un iepazīstoties ar Tukuma novada domes speciālistu izlases kārtā veikto iepirkumu un finanšu dokumentu pārbaudi.

Vēlāk pašvaldību auditori uzņēmumā veikuši lietderības un likumības auditu, secinot, ka iekšējās kontroles sistēma ir izveidota, taču tai piemīt būtiski trūkumi un nepilnības. Audita laikā tika konstatētas arī būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā, piemēram, līgumu sadalīšana un Publiskā iepirkuma likuma normu pārkāpšana, budžeta un naudas plūsmas plānošanā un uzraudzībā, dažādos vadības procesos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Savukārt Valsts policija (VP) secinājusi, ka "Piejūra" radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Septembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru pabeidza izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, aģentūru LETA informēja VP.

Policija norāda, ka kāda atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība, kas veica atkritumu apsaimniekošanu laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 056 788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā. Uzņēmuma nosaukumu policija neatklāj, taču LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tā ir "Piejūra".

Policija informēja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistība ar atkritumu apsaimniekotāju. Pret minēto atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Krimināllikumā teikts, ka juridiskajai personai var piemērot šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus: likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.

No 2019.gada marta uzņēmuma valdes loceklis ir Ēriks Zaporožecs.