Aptauja: Tikai 55% viesmīlības nozares uzņēmumu ir pieteikušies valsts atbalstam
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Vairāk nekā puse Latvijas viesmīlības nozares uzņēmumu (55%) ir pieteikušies kādam no valsts atbalsta mehānismiem, tomēr ievērojami liels skaits uzņēmēju (45%) to nav izdarījuši, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) sadarbībā ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) īstenotā aptauja. Galvenie šķēršļi pabalstu pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie noteikumi un birokrātija, informēja aptaujas autori.
"Uzņēmēju aptauja parāda, ka lēmumpieņēmējiem ir steidzami jāpārskata pašreizējie valsts atbalsta kritēriji un jāpielāgo tos nozares specifikai, piemēram, iekļaujot 2019. un 2020.gadā dibinātus uzņēmumus. Nepieciešams arī būtiski uzlabot komunikāciju starp VID un uzņēmējiem, paātrināt pieteikumu izskatīšanu un pielietot individuālo pieeju katra konkrēta uzņēmuma situācijas izvērtēšanai," uzsver ViA Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.
Dīkstāves pabalsti (62%) un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums (55%) ir vispopulārākie atbalsta mehānismi, kurus izmantojuši aptaujātie uzņēmumi. 39% no respondentiem pieteicās un saņēma apgrozāmo līdzekļu grantu, tomēr ievērojama daļa 61% nav pieteikušies, vai ir pieteikušies, bet nav saņēmuši grantu, norādot uz galvenajām problēmām: neskaidri noteikumi, atbildes gaidīšanas laiks, birokrātija, nepareizie kritēriji, VID darbinieku neprofesionālisms.
Neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, apgrozījuma kritumu un lielo neskaidrību par nākotni, 72% no respondentiem ir gatavi turpināt strādāt nozarē, tikai 5% atbildēja kategoriski "nē", bet 23% ir pārdomās.
Aptaujas "Valsts atbalsta mehānismu izmantošana ēdināšanas uzņēmumos", kas tika īstenota 2021.gada janvārī, mērķis bija noskaidrot, cik lielā apmēra ēdināšanas uzņēmēji izmanto valsts atbalsta mehānismu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Kopā aptaujā piedalījās 170 uzņēmumi, no tiek 38% – restorāni, 34% – kafejnīcas, 13% – izbraukumu banketu nodrošinātāji, 8% – ātrās ēdināšanas uzņēmumi, bet 7% – citi. Gandrīz puse – 47% no apjautātajiem uzņēmumiem – darbojas Rīgā, bet 34% citās Latvijas pilsētās, 11% uzņēmējdarbību vienlaikus veic gan Rīgā un citās pilsētās, bet 8% ārpus pilsētu robežām lauku teritorijā.