Ekonomists: Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku būs mazāka nekā pirmajā vilnī
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Ekonomikas lejupslīde Latvijā 2020. gadā ir bijusi ievērojami mazāka nekā tika prognozēts krīzes sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2020. gadā Latvijas IKP samazinājās par 3,6 %, savukārt pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP Latvijā samazinājās tikai par 1,6 % salīdzinājumā ar 2019. gada nogali.
Šis gads ekonomikā gan atkal ir sācies ar ekonomiskās aktivitātes kritumu, jo Covid-19 izplatības ierobežošana ietekmēja daudzu pakalpojumu nozaru un tirdzniecības darbību. Tomēr Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku būs mazāka nekā pirmajā vilnī, un šogad kopumā Latvijas ekonomikā joprojām ir gaidāms aptuveni 3 % pieaugums.
Visbūtiskākā atšķirība Latvijas ekonomikā šobrīd salīdzinājumā ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pavasarī ir tas, ka ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies tikai nozarēs, kuru darbība ir ierobežota epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Latvijas rūpniecībā un eksportā 2020. gada nogale ir bijusi veiksmīga un, neskatoties uz Covid-19 otro vilni, rudens mēnešos Latvijā ir sasniegti ražošanas, kā arī eksporta rekordi.
Īstermiņa indikatori liek domāt, ka šis gads rūpniecībā ir sācies labi. Janvārī elektroenerģijas patēriņš ir saglabājies stabils un Latvijas ražotāju noskaņojums nav mainījies. Arī ārējais pieprasījums saglabājas spēcīgs, ko pamatā virza divi faktori - patēriņa struktūras maiņa ir būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc dažādām precēm, un globālā ražošanas sistēmas pārrāvums pērnā gada sākumā ir ievērojami samazinājis preču krājumu līmeni. Vismaz šī gada pirmajā pusē tas nodrošinās rūpniecības pieaugumu arī Latvijā.
Vienlaikus tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība šobrīd ir būtiski ierobežota, un šajās nozarēs gads sācies ar ievērojamu kritumu. Protams uzņēmēji mēģina pielāgoties šai situācijai un, spriežot pēc Citadeles klientu kredītkaršu apgrozījuma datiem, kopējais patēriņš ir nedaudz lielāks kā 2020. gada pavasarī. Tomēr, manuprāt, ir pamatots jautājums, vai esošie ierobežojumi ir efektīvi?
Janvārī Lietuvā mazumtirdzniecības apjumi samazinājās par 4 % salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, savukārt Latvijā kritums sasniedza 8,9 %. Tirdzniecības ierobežojumi ir veiksmīgi ierobežojuši tirdzniecību, taču Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā ir uzlabojušies tikai nedaudz. Tikmēr Lietuvā Covid-19 saslimstības ierobežošanā ir panākts būtisks progress. Tas liek domāt, ka Latvijas pašreizējie ierobežojumi cīņai ar Covid-19 ir ekonomiski dārgi un ne pārāk efektīvi.
Lai arī šis gads ekonomikā ir sācies vāji, tomēr kopumā šogad Latvijā ir gaidāma izaugsme. Situācija darba tirgū joprojām ir labāka nekā Covid-19 pirmajā vilnī. Vienlaikus strauji aug iedzīvotāju uzkrājumi bankās, lai arī nevienlīdzīgā veidā, un pērn Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir audzis par aptuveni 900 miljoniem eiro. Papildus tam, pēdējo nedēļu laikā Latvijas valdība ir būtiski palielinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu ienākumus tiem, kuri nedrīkst strādāt.
Protams, risku ekonomikā joprojām ir daudz, un šobrīd pats svarīgākais ir kāpināt vakcinācijas tempu, un, ja tas izdodas, tad gada otrajā pusē varam pamatoti cerēt uz strauju ekonomikas un patēriņa atkopšanos.