Menu

Pierīga sagaida ābolu ražu Atzīmēts

Ābolu cenas Centrāltirgū variē no pusotra līdz diviem eiro par kilogramu. Ābolu cenas Centrāltirgū variē no pusotra līdz diviem eiro par kilogramu. Agita Latkovska un no Zilveru ģimenes privātā arhīva

Tas, cik liela būs ābolu raža, mainās gadu no gada. To ietekmē gan laikapstākļi, gan citi faktori. Par šā gada ražām vēl pāragri spriest, taču agro šķirņu ābelēm pirmie augļi jau sāk ienākties un mājsaimniecībās top pirmie ievārījumi.

Ražu ietekmē sausums un kaitēkļi

“Daudz ābolīšu kokā nenozīmē, ka tie būs skaisti un garšīgi deserta āboli,” par šā gada potenciālo ābolu ražu saka Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Renāte Kajaka. “Lielais sausums ir ietekmējis visas augu kultūras, lai gan ābolus un bumbierus tas ietekmē mazāk nekā citas. Ja sausums turpināsies, var gadīties, ka daļa ābolu būs tik sīki, ka derēs tikai lopbarībai.”

Renāte Kajaka teic, ka par ābolu ražu varēs spriest tikai oktobra pirmajā pusē, kad notiks aktīva ražas vākšana.

Arī šogad, līdzīgi kā citus gadus, uz ābelēm novērotas gan slimības, gan dažādi kaitēkļi. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas pārstāve Evelīna Freimane teic, ka vieni no visvairāk sastopamajiem kaitēkļiem, kas var ietekmēt ābolu ražu un tās kvalitāti, ir pīlādžu tīklkodes kāpuri. Tie veido alas ābolos, dažkārt līdz pat sēklotnei.

“Šogad novēroti arī ābolu tinēji, turklāt tiem šogad attīstījās arī otrās paaudzes kāpuri, kas ietekmēja ābolu ražu,” stāsta VAAD pārstāve. “Ābolu tinējs ir izplatīts kaitēklis, kuru ir grūti ierobežot. Tie ziemo arī zemsedzē, tādēļ augsnes rušināšana rudenī var ierobežot kaitēkļa izplatību nākamajā sezonā. Būtiskākā slimība, kas novērojama uz ābelēm katru gadu, ir kraupis. Neliela kraupja infekcija ietekmē ābolu kvalitāti, bet, ja tā ir spēcīga, āboli plaisā. Plaisās var attīstīties dažādas puves, un arī šādi āboli labi neuzglabāsies.”

Lai ierobežotu pīlādžu tīklkodes izplatību, speciāliste iesaka uz ābolu sazarojumu vietām likt rievotas kartona loksnes, kuras kaitēklis izmantos par ziemošanas vietu. Vēlāk, apmēram novembrī, šīs lamatas jāsavāc un jāiznīcina kopā ar ziemojošajiem kaitēkļiem.

Kuras tad ir Latvijas apstākļiem piemērotākās un plašāk audzētās ābolu šķirnes? Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve R. Kajaka teic, ka no daudzu gadu laikā izmēģinātajām šķirnēm var atzīmēt divas vispopulārākās – ‘Auksi’ un ‘Anteju’.

“No jaunajām šķirnēm tādu izteiktu līderu nav, joprojām meklējam,” saka R. Kajaka, “tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas dārzos aug tikai šīs divas šķirnes. Dārzkopības institūta zinātnieki ir izveidojuši vairākas labas šķirnes, kuras, kā mēs ceram, ar laiku pierādīs savas izcilās īpašības. Tiek turpināts arī darbs pie to pilnveidošanas un jaunu šķirņu izstrādes.”

Jāiztur konkurence

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase oponē visiem, kuri uzskata, ka ziemā Latvijas veikalos ir nopērkami vien no Polijas importētie āboli, ne vietējie: “Tā nav taisnība. Latvijas āboli lielveikalos ir no septembra līdz pat martam.”

Kā zināms, no šā gada 1. janvāra tika ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā piecu procentu likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Augļkopju asociācijas vērtējumā, šie likuma grozījumi ir būtisks atspaids Latvijas zemniekiem.

“Samazinātā PVN likme ir liels atbalsts nozarei,” saka asociācijas pārstāve Renāte Kajaka, “un mēs esam pateicīgi, ka ministrijas ir nākušas pretī dārzkopības nozarei un to ieviesušas. Ieguvēji ir arī patērētāji, jo augļu cenas ir zemākas.”

Tomēr pašmāju izaudzētajiem augļiem tirgū jāiztur pamatīga sāncensība ne vien savā starpā, bet jāspēj konkurēt arī ar ievestajiem augļiem. Kā Latvijas ābolu audzētāji tiek galā ar konkurenci, ko rada ievestie poļu āboli?

“Nekā netiek,” saka Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve, “tās ir brīvās tirdzniecības sekas. Vienīgais, kā mūsu audzētāji var nodrošināt konkurētspēju, ir palielināt gan ražas apjomus, gan kvalitāti. Tomēr tam visam ir vajadzīgi patiešām lieli ieguldījumi.”

Cita starpā Renāte Kajaka min arī sabiedrībā valdošo noskaņojumu, ko lielā mērā ietekmē plašsaziņas līdzekļu izplatītā informācija: “Ļoti svarīgs aspekts ir mediju radītais viedoklis, kas bieži vien, neizprotot kopainu, slavē citu valstu ražojumus un gana apzināti nopeļ vietējo produkciju, jo šobrīd ir tik moderni nopelt visu vietējo. Šajā mediju diktētās attieksmes laikā katrs skaļi paustais un bieži vien tendenciozais viedoklis sabiedrībā tiek kāri uztverts un pieņemts par patiesāko.”

Ābolu cenas ir ļoti dažādas

Tikmēr Rīgas Centrāltirgū savu vietu līdzās arbūziem, aprikozēm, vīnogām, melonēm un citiem dienvidzemju saulē augušajiem augļiem sāk ieņemt āboli. Ābolu kastēm piestiprinātās papīra zīmītes vēsta: “Latvijas āboli.” Cenas svārstās no pusotra līdz pat diviem eiro par kilogramu. Kas nosaka ābolu cenas? Kādam var likties: kas tad tur liels – izaudzēt ābolus! Ne jāravē, ne jāmēslo – nav taču zemenes! Tomēr tā vis nav.

“Cenas ir atkarīgas no daudziem aspektiem,” pamato Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Renāte Kajaka, “tajā skaitā arī no ieguldītajiem līdzekļiem. Šis sausums ir prasījis veltīt daudz vairāk pūļu stādījumiem nekā patīkamās un siltās, mēreni lietainās vasarās. Turklāt neaizmirsīsim platību maksājumus, kas dienvidu augļu audzētājiem ir pilnīgi citi. Tātad arī pašu ieguldītās finanses ir mazākas. Atgādinu, ka šobrīd veikalos pieejamie dienvidu rajonos iegūtie āboli ir vēl pagājušā gada ražas, šā gada āboli tirdzniecībā vēl nav pieejami.”

Kamēr veikali vēl tikai gaida jauno ābolu ražu, sludinājumu portālā ābolu andele jau rit pilnā sparā. Arī cenas krasi atšķiras no tām, kas redzamas pie tirgus sievām. Tas liek secināt, ka ābolu raža zemniekiem ir izdevusies un tie var atļauties tirgot augļus par ļoti demokrātiskām cenām.

Kāda Jelgavas saimniecība savā sludinājumā ziņo: “Pārdodam cukurīšus. Saldi un sulīgi. Cena 0,30 EUR/kg.” Kāda cita zemnieku saimniecība Tukuma pusē vēsta: “Pārdod integrēti audzētus vasaras šķirnes ābolus. Cena 0,55 EUR /kg.”

No stāda līdz vīnam Siguldā

Kuplā Zilveru ģimene. No kreisās: Līna un Gusts ar mammu Lieni Zilveri, Jānis Zilvers, Jāņa sieva Sandra Zilvere, dēls Reinis Zilvers ar meitiņu Undīni, otrs dēls Jānis Zilvers, dēla Reiņa sieva Dace.
Siguldā atrodas zemnieku saimniecība “Pīlādži”, kurā saimnieko Zilveru ģimene – dārznieki un vīndari Sandra un Jānis un viņu dēli Jānis un Reinis Zilveri. Viņiem palīdz arī vedeklas Liene un Dace.

“Saimniecība “Pīlādži” ir savā ziņā unikāla, jo to var definēt kā pilna cikla saimniecību,” saka “Pīlādžu” saimnieks Jānis Zilvers. “Mūsu moto ir “No stāda līdz vīnam”, jo mēs audzējam ne tikai ābolus un bumbierus, bet arī augļkoku un ogulāju stādus, bet “Zilver dzērienu darītavā” darinām vīnu un kalvadosu.”

Ilgstošā sausuma dēļ vietām Latvijā ir cietušas arī ābeles – saprotot, ka visus augļus nevarēs pabarot, tās daļu mēdz nomest, līdz ar to gaidāmās ražas prognozes ne visur ir pozitīvas. Jānis Zilvers teic, ka “Pīlādžos” ābolu raža cietusi nav un “tāda dabiska retināšana ir pat noderīga, jo palikušie āboli var augt lielāki un veselīgāki”.

Visus saimniecībā izaudzētos augļus “Pīlādži” realizē ar kooperatīvās sabiedrības “Zelta ābele” starpniecību. Lielākā daļa ražas nonāk tuvējos lielveikalos un izglītības iestādēs, piedaloties programmā “Skolas auglis”.

Arī samazināto PVN likmi sezonas augļiem un dārzeņiem Zilveru ģimene vērtē pozitīvi un jūt tās labumus. “Jā, augļu cena gala rezultātā pircējam ir mazāka. Pagājušajā gadā tas nebija tā jūtams, jo visā Eiropā ābolu raža bija par 25 procentiem mazāka nekā parasti un cenas attiecīgi augstākas,” stāsta Jānis Zilvers. “Šo gadu vēl īsti prognozēt nevar, jo turpinās sausums.”

Sapnis par ābolu pudelē

Francijā un Balkānu valstīs ir ļoti iecienīta augļu “ievilināšana” pudelēs. Arī es pērn ceļojumā pa Balkānu pussalu šo triku redzēju – kāda namamāte Melnkalnē mums cēla galdā mājās brūvētu alkoholisko dzērienu, un karafē ar dzērienu peldēja arī liels, nogatavojies bumbieris.

Šo interesanto augļu “sagūstīšanas” eksperimentu veic arī zemnieku saimniecībā “Pīlādži”, kur ne vien audzē ābolus, bet gatavo no tiem arī dažādus dzērienus, kas pazīstami ar “Zilver dzērienu darītavas” logo. Šī dzērienu ražotne ir oriģināla ar to, ka Zilveri bija pirmie Latvijā (un pagaidām arī vienīgie), kas piedāvā dzērienu ar tajā “sagūstītu” augli.

Dzērienu darītāju lielākais lepnums ir dzēriens ar nosaukumu “Ābols gūsteknis”. “Tas ir ābolu brendijs ar pudelē izaudzētu ābolu,” stāsta J. Zilvers. “Ar šo triku mēs nodarbojamies nu jau četrus gadu. Citur Eiropā šāda tradīcija ir jau sen, pārsvarā gan ar bumbieri pudelē. Mūsu klimatā bumbieri diemžēl aug sliktāk un, saskaroties ar mitrumu pudelē, plaisā. Bet eksperimenti ir bijuši un tos turpinām.”

Ābolu gūstīšanas eksperiments izdodas vien ar 40 procentiem ābolu.
Ideja audzēt pudelē ābolus radusies J. Zilvera vecākajam dēlam Jānim – viņš to esot nosapņojis. Šā trika īstenošanai vislabāk izmantot ziemas šķirnes, jo tām ir stingrāki augļi. Jautāts, cik daudz no pudelēs ievietotajiem āboliem izaug, kā nākas, J. Zilvers teic, ka tikai kādi 40 procenti.

“Sausuma dēļ šogad būs tikai kādi 20 procenti,” saka “Pīlādžu” saimnieks. “Sausums negatīvi ietekmēja šā gada “Ābolu gūstekņu” ražu. Pudeles tiek liktas uz mazajiem āboliem, pēc pāris nedēļām neizaugušie tiek pārlikti, kas šogad nebija iespējams ābolu straujās briešanas dēļ. Lielā karstuma dēļ arī nobire pudelēs bija krietni liela.”

Visaromātiskākie āboli pārtop par brendiju

J. Zilvers stāsta, ka ābolu sagūstīšana jau ir kļuvusi par tradīciju. “Jau otro gadu mēs rīkojam arī plašākai publikai pieejamu pasākumu “Ābolu gūstīšana”. Tas notiek ābeļdārzā, skan dzīvā mūzika, ir uzkodas, sidri, un katrs dalībnieks var piekarināt pudeli ar savu vārdu. Ja ābolītis izaug, rudenī tā sagūstītājs var gūstekni izpirkt.” Rudenī, kad pudeli ar ābolu noņem, tā tiek rūpīgi iztīrīta, jo trīs mēnešu laikā tajā sakrājies daudz nosēdumu un kukaiņu atstāto pēdu.

Vaicāju saimniekam, kā tiek gatavots brendijs, kas apņem sagūstīto ābolu. “Lai pagatavotu brendiju, mēs atlasām aromātiskākos ābolus un raudzējam no tiem vīnu. Tad to destilējam un pusgadu noturam uz grauzdētām ozola šķeldām. No ozola tas iegūst vieglu karameļu saldumu un ozola sīvumu,” atklāj J. Zilvers.

Interesanti, vai arī pašu ābolu var dabūt ārā no pudeles, kad brendijs izdzerts? Izrādās – var! Ja ļoti vēlas, pudeli var ietīt dvielī un viegli uzsist ar āmuru, taču Zilveri iesaka pudeli tomēr nesist, bet pēc izdzeršanas pudelē iepildīt kādu citu stipro alkoholisko dzērienu. “Tā ābols vēl ilgi piešķirs jaunas garšas nianses arī citiem dzērieniem,” saka ābolu gūstīšanas speciālists.
Pavasarī “Pīlādžu” saimniecībā notiek ābolu sagūstīšana – pudelē tiek ieaudzēts ābols, ko rudenī apņems kalvadoss.

Pēdējo reizi rediģētsPirmdiena, 20 Augusts 2018 09:57

Atstāt komentāru

Make sure you enter all the required information, indicated by an asterisk (*). HTML code is not allowed.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.