Lielākie darba devēji Pierīgā ^{Apriņķis.lv}

Uzņēmums aug un piedāvā darbavietas

Viena no pieprasītākajām vietām uzņēmējdarbības attīstīšanai Pierīgā ir Mārupes novads. Lielā mērā to nosaka ne vien Rīgas, bet arī lidostas tuvums. “Lidostas “Rīga” atrašanās Mārupes novadā ir noteikta vēsturiski,” skaidro VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”“ Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

“Tieši šeit lidosta ir uzbūvēta un 1974. gadā atklāta. Atrašanās vietai Mārupē ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citām Eiropas lidostām, – pasažieri var ērti un ātri nokļūt līdz galvaspilsētas centram.”

Pasažieru skaits lidostā “Rīga” šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,2 procentiem, un lidostai vajadzīgi jauni darbinieki. “Vēl šogad lidosta plāno pieņemt darbā vairāk nekā 250 darbinieku dažādās profesijās,” saka L. Karnīte. “Plānots aktīvi aicināt pieteikties gan Latvijas darba meklētājus, gan ārzemēs dzīvojošus tautiešus. Darba piedāvājumi lidostā ir arī Pierīgas iedzīvotājiem un darba meklētājiem pirmspensijas vecumā.”

Lidosta – būtiska Mārupes priekšrocība

Lidostai ir ļoti laba sadarbība ar Mārupes un Babītes novada pašvaldībām. Mārupes novadā tā izpaužas kā sadarbība uzņēmējdarbības jomā, kopīgi risinot saimnieciskus jautājumus, piemēram, par lidostas apkārtnes teritoriju attīstību, ceļu uzturēšanu, sabiedriskā transporta kustību u.tml. Lidosta ir viens no lielākajiem darba devējiem Mārupes novadā, tur strādā daudzi šā novada iedzīvotāji. Savukārt Babītes novadam lidosta sniedz atbalstu sociālajā un kultūras jomā.

Vaicāta, kādas ir lidostas “Rīga” galvenās problēmas un riski, kas uzņēmumu skar nodokļu kontekstā, L. Karnīte skaidro, ka lidostai kā strauji augošam uzņēmumam, kas darbojas starptautiskā vidē, ir svarīgi, lai nodokļu sistēma būtu stabila un prognozējama ilgtermiņā: “Lidostas darbībā un attīstībā būtiska loma ir sadarbībai ar starptautiskiem partneriem un liela apjoma investīcijām, kas tiek realizētas ilgākā laika posmā, tāpēc iespējai stabili plānot ieņēmumus un izdevumus ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu attīstību.”

Stabilitāti nodokļu sistēmā kā būtisku apsvērumu min arī VAS “Latvijas Pasts”. Tā pārstāve Vineta Danielsone uzsver: “Lai veiksmīgi plānotu un īstenotu uzņēmuma stratēģiju, svarīgs priekšnosacījums ir valsts nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība.” Arī “Latvijas Pasta” atrašanos Mārupes novadā ietekmējis lidostas tuvums. V. Danielsone skaidro, ka “Latvijas Pastam” būtisks nosacījums ātrai sūtījumu apritei ir atrašanās lidostas “Rīga” teritorijā, jo sūtījumu starptautiskā satiksme lielākoties notiek ar gaisa kuģu starpniecību.

Tuvu Rīgai, tuvu ostai un galvenajiem satiksmes mezgliem

Ādažus par ražošanai piemērotu vietu ir izvēlējušies vairāki mūsdienīgi uzņēmumi, nodrošinot darbavietas lielam skaitam iedzīvotāju. Arī Ādažu novada pašvaldība šā gada pirmajā pusgadā ierindojusies lielāko darba devēju sarakstā, nodarbinot 583 strādājošos.

Uzņēmumu “Top 12” kā ceturtais lielākais darba devējs Pierīgā ierindojas Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 3. Reģionālais nodrošinājuma centrs, kas atrodas Ādažos. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve majore Mairita Senkevicina skaidro, ka galvenais iemesls NBS lokācijai Ādažu novadā ir tā atrašanās tuvu Rīgai, Rīgas ostai un galvenajiem satiksmes mezgliem, turklāt Ādažu novadā atrodas militārais poligons.

Pēc Reģionālā nodrošinājuma centra komandiera pulkvežleitnanta Armanda Vetera teiktā, 3. Reģionālajam nodrošinājuma centram ir izveidojusies ļoti laba un konstruktīva sadarbība ar Ādažu novada pašvaldību. Abas puses apzinās labu attiecību nepieciešamību, un tas sekmē labu un ilglaicīgu sadarbību.

Rūpniecība Ādažos attīstīta jau vēsturiski

“Rūpniecība un ražošanas zona Ādažos ir bijusi attīstīta jau vēsturiski,” saka Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. “Vairākas vecās kolhoza laiku fermas ir nojauktas, pārējās ražošanas ēkas uzņēmēji sekmīgi pielāgo mūsdienu ražošanas vajadzībām.”

Ādaži sevi pozicionē kā aktīvu pilsētvides teritoriju, kurā ir attīstīta ražošanas zona, pieejami dažādi sabiedriskie pakalpojumi un kvalitatīvas atpūtas iespējas. Novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka lielākais ieguvums, ko sniedz novada teritorijā esošie uzņēmumi, ir jaunas darbavietas.

“Nekustamā īpašuma nodoklis, ko tiešā veidā pašvaldība saņem no ražotāja, nav liels, taču nozīmīgi ir nodokļi, ko pašvaldība iegūst no Ādažu uzņēmumos nodarbināto algas, ja darbinieki, kuri strādā ražotnē, arī dzīvo Ādažos,” saka M. Sprindžuks. Domes priekšsēdētājs skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes pieaugumu novadā veido privātajā sektorā nodarbinātie. Attīstoties privātajam sektoram, pieaug arī pašvaldības budžeta ieņēmumi.

Ādažus kā uzņēmējdarbības izvēršanai piemērotāko vietu izvēlējies arī pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”, kas drīzumā Ādažos būvēs vēl divas rūpnīcas līdzās jau esošajai “Ādažu čipsu” ražotnei, un tas nozīmē, ka tiks izveidotas arī jaunas darbavietas.

“Šobrīd īstenojam jaunas, mūsdienīgas un multifunkcionālas šokolādes un citu saldumu ražotnes būvniecību Latvijā,” atklāj koncerna pārstāve Lineta Mikša. “Izvēlētā vieta ideāli atbilst koncerna vajadzībām, ņemot vērā infrastruktūras un investīciju līmeni, izmēru, loģistiku, ilgtspējību.”

Aktivitāte arī citos novados

“Mālpils novadā vēsturiski ir bijis liels un spēcīgs uzņēmums, kas ražoja liekti līmētās mēbeles, un “mantojumā” tas atstājis ļoti labus speciālistus un kvalificētu darbaspēku tieši šajā jomā,” mēbeļu ražotāja SIA “Kvist” atrašanos Mālpils novadā skaidro uzņēmuma administratīvā direktore Elīna Junga-Ķēniņa.

Viena no galvenajām priekšrocībām tam, ka uzņēmums atrodas tieši šeit, esot zemāka konkurence par darbaspēku, lai gan uzņēmuma pārstāve atzīst, ka darbinieku trūkumu sāk izjust arvien vairāk. “Otra priekšrocība ir tā, ka uzņēmums atrodas Pierīgā, tuvu Rīgai, kas savukārt ļauj piesaistīt labus speciālistus no galvaspilsētas,” saka E. Junga-Ķēniņa. “Mālpils novada pašvaldība ir atsaucīga un ieinteresēta sadarbībā.”

Uzņēmēji izvēlas ražošanu attīstīt Pierīgas novados, apliecinot, ka Rīgas tuvums ir būtisks aspekts saimnieciskās, rūpnieciskās un citās aktivitātēs. Lai arī Pierīgas lielāko darba devēju “Top 12” sarakstā nemana, piemēram, Carnikavas novadu, kas ģeogrāfiski atrodas līdzās Ādažu novadam, tas nenozīmē, ka šeit nebūtu lielu uzņēmumu un darba devēju.

Carnikavas novada attīstības speciāliste tūrisma un uzņēmējdarbības jautājumos Venta Pastare stāsta, ka Carnikavas novadā šā gada pirmajā pusē reģistrēti 703 saimnieciskās darbības veicēji un novadā uzņēmējdarbība notiek aktīvi: “Carnikavas novadā ir attīstīti zivsaimniecības, tūrisma un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī pakalpojumu sniedzēji, darbojas inovatīvi, uz zināšanām un augstām tehnoloģijām balstīti uzņēmumi, piemēram, SIA “Fiberglass”, kas dibināts 1989. gadā kā radošā darbnīca sporta kamanu projektēšanas un ražošanas vajadzībām, un SIA “Vincents Polyline”.”

Carnikavas novada specializācijā par īpaši atbalstāmām uzņēmējdarbības nozarēm ir definētas tādas nozares kā zivsaimniecība, inovatīva un zināšanu ietilpīga ražošana, rekreācijas un veselības tūrisma pakalpojumu nozare.

Redaktora komentārs: Meklējot cēloņus šim nevienmērīgajam lielāko darba devēju ģeogrāfiskajam izvietojumam Pierīgā, uzreiz jānorāda (un tas manāms arī speciālistu atbildēs), ka galvenais iemesls tam nav kādi ļoti inovatīvi un motivējoši uzņēmējdarbības stimuli un ārkārtīgi veiksmīga pašvaldības darbošanās biznesa attīstīšanā. Pamatā šādam izvietojumam ir vēsturiskais fons. Kā, piemēram, Mārupes gadījumā – vēl PSRS laikos dibinātā lidosta, ap kuru koncentrējas viss pārējais, vai Ādažos, kur infrastruktūras pamatā ir veco laiku “paraugkolhozs”, un arī sarakstā it kā nejauši iekļuvušā Mālpils novada “fenomena” (SIA “Kvist”) sākums meklējams jau iepriekš strādājoša liela mēbeļu ražotāja darba stafetes pārņemšanā. Līdz ar to šie skaitļi parāda situāciju, bet nedod pamatu vērtējumam par viena vai otra novada uzņēmējdarbības vides kvalitāti. Te vajadzīgs cits vērtējums un kritēriji. Atsevišķs stāsts arī par to, kā vērtējama pašu novada vietvaru atrašanās darba devēju saraksta pirmajās vietās. Tas nozīmē, ka publikācijas par šo tematu turpināmas.