Pētījums: Uzņēmumu vadītāji Baltijā pauž optimismu par tautsaimniecības izaugsmi 2021.gadā

Perspektīvas izaugsmes prognozes

Gadu pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija Covd-19 vīrusa izplatību pasludināja par globālu pandēmiju, 76% uzņēmumu vadītāju pasaulē uzskata, ka pasaules tautsaimniecība 2021.gadā piedzīvos izaugsmi. Šis rādītājs ir par gandrīz 20 procentpunktiem lielāks, nekā iepriekšējais aptaujā fiksētais rekords. Arī uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs attiecībā uz pasaules tautsaimniecības izaugsmi ir noskaņoti optimistiski. 53% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā sagaida pasaules tautsaimniecības izaugsmi, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz pagājušā gada rādītāju (13%). Vērtējot savas valsts tautsaimniecības izaugsmi, uzņēmumu vadītāji Latvijā ir noskaņoti mazliet pesimistiskāk nekā viņu kolēģi Igaunijā un Lietuvā. 43% aptaujāto norāda, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme nākamajos 12 mēnešos paātrināsies, savukārt Igaunijā līdzīgās domās ir 56%, bet Lietuvā 58%.

Attiecībā uz sava uzņēmuma apgrozījuma izaugsmes attīstību nākamajos 1–3 gados, Baltijas uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti, jo visās trīs Baltijas valstīs aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem (Latvijā – 57%, Lietuvā – 48%, Igaunijā – 56%) uzskata, ka viņu uzņēmumu apgrozījumu izaugsme nākamo 12 mēnešu laikā palielināsies, savukārt par apgrozījuma izaugsmi nākamajos trīs gados pārliecināti ir vairāk nekā 80% aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās Baltijas valstīs.

Darbaspēks – nemainīga prioritāte

Uzņēmumu vadītāji norāda, ka šobrīd ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus, ko, protams, var skaidrot ar Covid-19 radītās pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un darbaspēka pārkvalifikāciju. Neskatoties uz to, darbaspēka piesaiste uzņēmumiem joprojām ir izaicinoša. Tāpat uzņēmumu vadītāji visās Baltijas valstīs neplāno samazināt esošo darbinieku skaitu, tieši pretēji, darbinieku skaitu plānots saglabāt esošajā līmenī vai palielināt. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju arī apsver iespēju palielināt savu darbinieku atalgojumu, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis arī to vadītāju skaits, kuri tuvāko 12 mēnešu laikā atalgojumu uzņēmuma darbiniekiem neplāno palielināt. Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno algu kāpumu pamatā 5% robežās.

Lai uzlabotu savu vadīto uzņēmumu konkurētspēju, uzņēmumu vadītāji Latvijā pielāgo darbības stratēģiju, galveno uzmanību veltot darbinieku prasmēm, uzņēmuma darba kultūrai un paradumu maiņai. Pēc uzņēmumu vadītāju domām, svarīgs aspekts uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai ir arī savstarpējā komunikācija ar darbiniekiem un darbinieku iesaiste. Attiecībā uz uzņēmējdarbības prioritātēm uzņēmumu vadītāji Latvijā, citās Baltijas valstīs un pasaulē kopumā ir vienoti. Galvenā uzņēmēju prioritāte ir kvalificēts, izglītots un pielāgoties spējīgs darbaspēks.

Uzņēmumu izaugsmei svarīga uzņēmējdarbību veicinoša valsts politika

Kā norāda uzņēmumu vadītāji Latvijā, galvenais uzņēmuma apgrozījuma izaugsmes faktors ir uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošana un šādu iespēju meklēšana. Tāpat uzņēmēju ieskatā būtiska ir arī uzņēmuma dabiskā izaugsme, uz ko vadītāji norāda nemainīgi gadu no gada. Galvenās prioritātes veiksmīgai uzņēmuma pastāvēšanai un izaugsmei ir sakārtota, konkurētspējīga un efektīva nodokļu politika un atbilstoša fiziskā un digitālā infrastruktūra. Aptaujas dati liecina, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāstrādā efektīvāk.

Uzņēmumu vadītāji Latvijā kā galvenās valdības prioritātes, uz kurām tai būtu jākoncentrē uzmanība, norāda nodokļu režīma konkurētspējas palielināšanu (65%, aizvadītajā gadā – 60%), biznesa vides attīstību (54%, aizvadītajā gadā – 48%) un valsts administrācijas izmaksu samazināšanu (46%, aizvadītajā gadā – 36%). Uzņēmumu vadītāju ieskatā līdz šim paveiktais nav pietiekams, jo vadītāju viedoklis par galvenajām valdības prioritātēm, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir nemainīgs.

Nākotnes izaicinājumi un iespējas

Uzņēmumu vadītāju skatījumā pandēmijas ietekme ir bijusi divejāda: no vienas puses, tā ir paātrinājusi dažādas inovācijas, tostarp uzņēmumu digitālo attīstību un briedumu, kas nākotnē šiem uzņēmumiem sniegs dažādus ekonomiskos ieguvumus, taču, no otras puses, radījusi virkni izaicinājumu un negatīvu ietekmi uz atsevišķām uzņēmējdarbības nozarēm. Pandēmijas iespaidā attīstās uzņēmumu digitālais kurss – neskatoties uz to, ka aptaujātie uzņēmumu vadītāji Latvijā nesaredz kiberdraudus kā nopietnu apdraudējumu viņu vadītajam uzņēmumam (27%), Covid-19 radītās krīzes rezultātā viņi plāno būtiski palielināt investīcijas uzņēmuma digitālajai transformācijai (46%), kā arī kiberdrošībai un datu aizsardzībai (37%).

Jāatzīmē, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā un Baltijā, salīdzinot ar vadītājiem citur pasaulē, daudz mazāku uzmanību velta ilgtspējas un ESG (environmental, social, governance) jautājumiem un šobrīd šajās jomās netiek plānoti būtiski ieguldījumi. Latvijā ieguldījumus šajā jomā (apkopojot atbildes mēreni palielināt un būtiski palielināt) plāno palielināt tikai 24% aptaujāto. Taču, redzot, ka uzņēmumu vadītāji pasaulē ESG un ilgtspējas jautājumiem pievērš arvien lielāku uzmanību (60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju pasaulē norāda, ka plāno palielināt ieguldījumus ilgtspējas un ESG jautājumos) un ņemot vērā starptautiskā regulējuma noteiktās prasības, sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē ESG jautājumiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība arī Latvijā.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska, "PwC Latvija" vadošā partnere: "Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi, un šībrīža situāciju uzņēmējdarbības vidē raksturo zināma piesardzība, kam pamatā ir virkne dažādu faktoru, kurus iezīmē aptaujas rezultāti. Raugoties uz nākotni, uzņēmumu vadītāji šobrīd koncentrējas uz iekšējo uzņēmuma procesu sakārtošanu un uzlabošanu. Lai gan zināma uzņēmumu vadītāju piesardzība mūsu reģionā ir pamatota, viņiem ir jāpatur prātā arī senā patiesība, ka "veiksme smaida drosmīgajiem", un jāizmanto iespēja rīkoties jautājumos, kas skar viņu uzņēmumus un plašākas sabiedrības grupas. Šis ir laiks, kad uzņemoties iniciatīvu un attiecīgi reaģējot, uzņēmumi var veicināt pārmaiņas un iegūt nozīmīgas priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem."

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta laika posmā no 2021.gada februāra līdz martam tiešsaistes vidē. Aptaujā piedalījās 250 respondenti – uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, no kuriem 20% ir sievietes un 78% ir vīrieši, savukārt 2% nevēlējās norādīt savu dzimumu. Aptaujā piedalījās uzņēmumu vadītāji no vairāk nekā 10 dažādām uzņēmējdarbības nozarēm – tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes rūpniecības, IT un telekomunikāciju, veselības, transporta u.c. nozarēm.