Ekonomistu apvienība: Latvijas attīstības kurss jāmaina uz ieguldījumiem cilvēkos

Ekonomistu apvienība pētījumā uzsver, ka Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības (ES) būs pieejami milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Ekonomistu apvienība pētījumā uzsver, ka tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti.

Kopumā no ES 2021.-2027. daudzgadu budžeta, "NextGenerationEU" programmām, tostarp ES Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām, secināts pētījumā.

Viens no pētījuma līdzautoriem Latvijas Universitātes asociētais profesors un domnīcas "Certus" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers pirmdien pētījuma prezentācijā sacīja, ka Covid-19 pandēmija straujāk izgaismojusi nodarbinātības problēmas, proti, cilvēkiem ar bruto algu virs 3000 eiro mēnesī, vai ar augstāko izglītību nodarbinātība pandēmijas laikā pieauga, taču cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem nodarbinātība samazinājās. 

"Viesmīlībā, klientu apkalpošanā nodarbinātība pandēmijas laikā būtiski, turpretī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT) tā būtiski pieauga. Pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka tādas nozares kā e-komercija, tiešsaistes izglītība, telemedicīna, tiešsaistes diagnostika turpinās augt. Jautājums ir kur tām ņemt darbaspēku," sacīja Auers. 

Ekonomistu apvienības pētījumā uzsvērts, ka ir jāizšķiras, vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

"Ekonomiskā izaugsme Latvijā būs iespējama tikai, ja pieaugs kopējais produktivitātes līmenis, kam pamatā būs kvalitatīvs cilvēkkapitāls un nozares ar augstu zināšanu un tehnoloģiju līmeni. Arī Nacionālā attīstības plāna 2027 un Nacionālās industriālās politikas finansējumu 85%-90% apmērā nodrošinās Eiropas fondu līdzekļi. Tāpēc varam uzskatīt, ka galvenais faktors, kas veicinās cilvēkkapitāla attīstību Latvijā nākamajos gados, būs ES līdzekļi," teikts pētījumā.

Ekonomistu apvienības pētījumā konstatēts, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir sliktākas nekā vidēji ES un rādītāji pēdējo gadu laikā neuzlabojas. Latvijā ir zemākais doktora grādu ieguvušo personu skaits pret iedzīvotāju skaitu ES, un mums ir salīdzinoši maz augsti kvalificētu zinātnieku. Latvijā vēl joprojām ģimenē jāstrādā abiem vecākiem, lai nodrošinātu tādu pašu atdevi, kā ES vidēji spēj nodrošināt viens strādājošs cilvēks gada laikā.

Latvijas ekonomikā ievērojami liels darba vietu skaits ir nozarēs ar zemu produktivitātes un zināšanu intensitātes līmeni, secināts pētījumā. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst darbinieki ar satura izprašanas un informācijas apstrādes prasmēm, kā arī zināšanām datoru, elektronikas, matemātikas un inženierzinātņu jomā. Savukārt zināšanas būvniecības un pārtikas ražošanas jomā darbaspēka tirgū ir brīvi pieejamas. Tāpat piedāvājums darba tirgū pārsniedz pieprasījumu pēc darbiniekiem ar labi attīstītām fiziskām spējām.

Nostrādāto stundu skaits atsevišķās profesijās Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās vairāk nekā par 50%, toties IKT vadītāju un vecāko speciālistu nostrādāto stundu skaits pat palielinājās. Tas apliecina, ka IKT sektors ir salīdzinoši noturīgs pret krīzēm un var nodrošināt "labas darbavietas" arī ekonomisko satricinājumu periodos, skaidrots pētījumā.

Auers skaidroja, ka patlaban Latvijā aktīvajām darba politikas iniciatīvām tiek novirzīti 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, Dānijā, kur aktīvajām darba politikas iniciatīvām tiek novirzīti 1,39% no IKP, vai Somijā, kur šiem mērķiem novirza 0,79% no IKP. 

Tāpat Auers norādīja, ka ne visi ANM līdzekļi, kas paredzēti cilvēkkapitāla sadaļā, patiešām arī tiks ieguldīti cilvēkkapitālā. Piemēram, šajā sadaļā gandrīz divas trešdaļas līdzekļu paredzēti mājokļu pieejamības programmai, kas ir nepieciešama, taču tas nav cilvēkkapitāls. 

""Labās darbavietas" mazina nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem, atvieglo nākamo paaudžu apmācības procesu, mazina nepieciešamos ieguldījumus veselības aprūpē un noziedzības ierobežošanā. Nodarbinātība ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, bet "labu darbavietu" iztrūkums var negatīvi ietekmēt politisko sistēmu, vairojot populismu, autoritārismu un ksenofobiju. "Labajām darbavietām" raksturīga laba un stabila darba samaksa, pretimnākošā darba vide ar personīgās izaugsmes iespējām, kā arī rīcības brīvība izrādīt pašiniciatīvu un uzņemties atbildību. "Laba darbavieta" nav tikai darbs, kas nepieciešams izdzīvošanai, bet arī darbs, kas rada paliekošas vērtības un kalpo par pamatu jaunu iniciatīvu uzsākšanai," skaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).

Savukārt Auers norādīja, ka esošo darbavietu transformācija par "labām darbavietām" nebūs viegls process, jo līdzšinējā Latvijas tautsaimniecības attīstība un pakāpeniskā tuvošanās citām ES valstīm iepriekš lielā mērā balstījās uz lētāka darbaspēka pieejamību.

"Tomēr, lai panāktu būtisku ekonomisku izrāvienu, Latvijai vismaz dažās jomās ir jānokļūst tehnoloģiju attīstības vai institucionālo risinājumu avangardā. Tāpat "labu darbavietu" ekonomika mazinātu iedzīvotāju emigrāciju - nodarbinātības iespējas un atbilstošs atalgojums ir visvairāk pieminētais faktors, ko emigranti min kā galveno atgriešanos veicinošo faktoru," uzskata Auers.

Pētījumā teikts, ka Eiropas līderi cilvēkkapitāla attīstībā, izglītības sistēmas kvalitātē un digitālo prasmju apguvē ir Somija, Dānija, Zviedrija un Igaunija. Latvijai ir iespēja no tām aktīvi aizgūt labās prakses piemērus izglītības un apmācības programmu satura veidošanā, kā arī karjeras atbalsta nodrošināšanā. Viens no virzieniem ir arī Nodarbinātības valsts aģentūras transformācija par vispārējās mūžizglītības sistēmas ieviesēju, kas strādā ne tikai ar bezdarbniekiem, bet visiem iedzīvotājiem - mūžizglītības pakalpojumu saņēmējiem.

Auers pastāstīja, ka Somijā ir labi attīstīta prasmju prognozēšanas sistēma, kā arī vienas pieturas karjeras centru tīkls. Savukārt Dānijā plaši tiekot izmantota darbu rotācijas sistēma - laikā kad uzņēmuma darbinieks mācās un paaugstina savu kvalifikāciju, viņa vietā strādā bezdarbnieks, tādējādi paaugstinot arī savas prasmes. 

Eiropas zaļā un digitālā ekonomika tiks veidota uz modernām nozarēm, kuru pamatā būs jaunas zināšanas un prasmes, norāda Ekonomistu apvienība. Tas paver iespējas arī Latvijai veikt strukturālas reformas un transformēt savas tautsaimniecības nozares ar Eiropas fondu atbalstu.

"Cilvēkkapitālam jākļūst par prioritāro virzienu, izstrādājot valsts attīstības un ES fondu līdzekļu apguves programmas. Tomēr bažīgu dara tas, ka publiskais sektors pēc inerces turpina strādāt pēc vecajiem principiem - prioritāri resursus novirzot nevis cilvēkkapitālam, bet gan "betonam"," uzsver pētījuma autori.

Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2027 pretēji izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem galvenie rīcības virzieni ir saistīti ar infrastruktūras projektiem, nevis cilvēkkapitāla vai produktivitātes veicināšanas projektiem. Arī ANM plānā valdība primāri piedāvā investēt valsts infrastruktūras sakārtošanā.

Ekonomistu apvienība uzsver, ka tas ir pretēji Eiropas Komisijas ieteikumiem investēt cilvēkos, nevis infrastruktūrā. Latvija pašlaik infrastruktūrā, energoefektivitātē un transporta sistēmās paredz investēt 60% no ANM līdzekļiem. Nacionālās industriālās politikas (NIP) rīcības plānā cilvēkkapitāla stiprināšanai paredzēti tikai 22% no kopējā finansējuma. No tiem 15% plānots atvēlēt mājokļu pieejamības projektiem un tikai 7% citām cilvēkkapitāla attīstības programmām.

Pēc pētījuma prezentācijas notikušajā diskusijā Saeimas deputāts Juris Pūce (AP) pauda viedokli, ka tomēr ir nepieciešami ieguldījumi arī infrastruktūrā, lai uzņēmējs atnāktu uz konkrēto vietu un sāktu savu biznesu. Savukārt jau nākamais solis būtu kvalificēta darbaspēka pieejamība šim uzņēmējam. 

Pūce arī uzsvēra, ka izglītības reformas ir primārs jautājums, kā arī pauda nepieciešamību veidot mūžizglītības centru uz Nodarbinātības valsts aģentūras bāzes. 

Savukārt Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka, viņaprāt, Nodarbinātības valsts aģentūrai būtu jāatrodas Ekonomikas ministrijas paspārnē, jo tad tā varētu labāk pārredzēt pieprasījumu pēc noteiktām prasmēm un piedāvāt mehānismus to apgūšanai. Patlaban Labklājības ministrijas pakļautībā aģentūra nodarbojas tikai ar sociālo jautājumu risināšanu. 

Bondars pauda uzskatu, ka valstī jāizdomā, kādā veidā par 30 gadiem vecāki iedzīvotāji varētu iegūt papildus zināšanas un kvalifikāciju. "Iespējams ir nepieciešams valsts finansējums zināšanu apguves laikā, jo šiem cilvēkiem bieži vien jau ir ģimenes un viņi nevar atļauties nestrādāt studiju laikā. Tāpat būtu nepieciešama iespēja saņemt kredītu studijām, ja cilvēks iestājas kādā no pasaules "top" augstskolām, kā arī mehānismam, kā valsts 10-20 gadu laikā dzēš šo kredītu, ja cilvēks pēc studijām atgriežas Latvijā," sacīja Bondars. 

Pētījuma autori ir domnīcas "Certus" vadošais pētnieks Uldis Spuriņš, Ekonomistu apvienības izpilddirektors un uzņēmuma "KEKonsultācijas" valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris, Latvijas Universitātes asociētais profesors un "Certus" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, kā arī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas maģistrs un pētnieks Roberts Mencis. Ekonomistu apvienības veiktais pētījums tapis sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu partiju (ECR partija).

Ekonomistu apvienība 2010 ir dibināta 1994.gadā, ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā. Tā ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā un apvieno ekonomistus - praktiķus un teorētiķus. Apvienības galvenie darbības virzieni ir ekonomisko programmu izstrādāšana un to īstenošanas veicināšana, ekonomisko pētījumu organizēšana un veikšana, konferenču un diskusiju organizēšana un citi.