Aptauja: Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus joprojām veido skaidrā naudā

Gandrīz trešdaļa aptaujāto respondentu (30%) norādījusi, ka savus uzkrājumus veido vienkārši bankas kontā, neizmantojot nekādas noguldījumu vai investīciju iespējas. 11% aptaujāto uzskata, ka labākais naudas uzkrāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, 9% izvēlējušies naudu krāt 3. pensiju līmenī, 7% iedzīvotāju ir depozīta konts bankā, tikpat daudz izmanto arī uzkrājošo apdrošināšanu.

Depozīta kontus naudas uzkrāšanai biežāk izvēlas cilvēki 40 līdz 49 vecumā (10%), personas ar augstāko izglītību (8%) un ārpus pilsētām dzīvojošie (10%). Pētot respondentu sniegtās atbildes par nodarbošanos, secināts, ka depozīta kontiem savu naudu visbiežāk uztic pensionāri (10%). 

Savukārt skaidrā naudā uzkrājumus visbiežāk veido jaunieši līdz 30 gadu vecumam (30%), pilsētās dzīvojošie (23%) un personas ar pamatizglītību (49%).

Kā norāda “Expobank” valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš, lai arī 20% iedzīvotāju nevēlas savu naudu uzticēt bankām vai citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tai pat laikā  66% aptaujas dalībnieku saka, ka viņi uzticētos pilnībā attālinātam termiņnoguldījuma izveidošanas procesam bankā – sākot ar konta atvēršanu un līguma slēgšanu, beidzot ar nopelnīto procentu saņemšanu.

Aptaujas dalībniekiem arī tika vaicāts, vai pilnībā attālināts termiņnoguldījuma izveidošanas process mudinātu viņus uzkrāt naudu bankā, uz ko vairāk nekā 30% atbildējuši, ka pilnībā vai daļēji tas mudinātu veidot uzkrājumus bankā.

Kā paudis bankas pārstāvis, “šeit veidojas tāds zināms paradokss – cilvēki labprāt izvēlas un atbalsta banku un citu uzņēmumu pakalpojumu saņemšanu attālināti, tai skaitā bezskaidras naudas norēķinus un elektronisku dokumentu apriti, bet naudu tik un tā labāk glabās “zeķē”.” Viņš aicina iedzīvotājus rūpīgāk papētīt banku piedāvājumus termiņnoguldījumiem un nebaidīties izmantot šo pakalpojumu, turklāt ieguldījumu drošību bankās nodrošina Noguldījumu garantiju likums.