Asociācija: Grozījumi Būvniecības likumā paātrinās būvprojektu saskaņošanu

Aliansē atzinīgi vērtēja Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šogad 19.maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas-piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta.

Tomēr NĪAA pārstāvji uzsvēra, lai klusēšanas-piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem - klusēšanas-piekrišanas jeb noklusējuma princips - vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā, skaidroja NĪAA pārstāvji. 

Grozījumi paredz - ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

"Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un būvniecības procesa uzraudzībā iesaistītajām institūcijām tiks sākts darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes klusēšanas-piekrišanas principa jēgpilnai iedzīvināšanai būvniecības procesā," pauda Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

NĪAA ieskatā nozīmīgi ir arī pieņemtie likuma grozījumi, kas saistās ar būvatļaujas apstrīdēšanas procesu. Turpmāk gadījumā, ja tiek apstrīdēta būvniecības ierosinātājam izdota būvatļauja, tas automātiski neaptur būvdarbu procesu - par to apturēšanu tiesai jālemj atsevišķi. Ar šiem grozījumiem tiek risināti gadījumi, kad nepamatotas sūdzības un tiesvedība iesaldē būvprojektu pat uz vairākiem gadiem, kamēr norisinās tiesvedība.

Ar šiem un pārējiem pieņemtajiem grozījumiem ir plānots novērst nepilnības būvniecības procesā Latvijā, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un ievērojami kavē būvniecības procesu, lai ilgtermiņā padarītu valsts nekustamā īpašuma vidi pievilcīgāku investoriem. 

"Pieņemtie Būvniecības likuma grozījumi nozares skatījumā atspoguļo sapratni starp likumdevējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem un būvniekiem. Augstu novērtējam pieņemtos grozījumus, jo tie ļaus izvairīties no dažādām nelabvēlīgām un nereti nepamatotām problēmsituācijām, kas kopumā investoru acīs Latvijas nekustamā īpašuma vidi līdz šim padarījušas neparedzamāku un nepievilcīgāku dažādiem investīciju projektiem," skaidroja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Būvniecības likuma grozījumi tagad regulē arī katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu - noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Tāpat likums papildināts ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, kā arī veikta virkne citu izmaiņu likumā, kas precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.

Jau ziņots, ka Saeima 15.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizē kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērš neskaidrības likuma piemērošanā.

Likums papildināts ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā noteikts, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.

Tāpat regulējums papildināts ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Tostarp noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī būs atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.

Regulējums papildināts arī ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, paredzot, ka būvspeciālists ir tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.

Līdz ar izmaiņām ieviests tā sauktais klusēšanas-piekrišanas princips būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos, piemēram, ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme būs veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Ministru kabinets būvnoteikumos noteiks gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.