Menu
 

Ekonomiste: Uzņēmēji optimistiskāki par darba tirgu nekā iedzīvotāji

  • Autors:  Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste
Foto – pixabay.com Foto – pixabay.com

Kā jau gaidīts, CSP dati apstiprināja, ka otrajā ceturksnī darba tirgus situācija uzlabojās. Lai gan saražotais apjoms ekonomikā jau atgriezies pirmskrīzes līmenī, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un strādājošo skaits joprojām bija ievērojami mazāki nekā pirms gada. Taču reģistrētas nelielas pozitīvas pārmaiņas salīdzinājumā ar šī gada sākumu. Bezdarba līmenis saruka līdz 7,8% un bija būtiski mazāks nekā pandēmijas pīķī pērn, kad tas pakāpās līdz 8,6%. Tomēr, salīdzinot ar šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, uzlabojums bija visai neliels, un to, pavasarim iestājoties, galvenokārt veicināja lielāks pieprasījums pēc sezonas darbu darītājiem. Savukārt straujāku darba iespēju uzlabošanos, kā arī atsevišķos gadījumos vēlmi strādāt joprojām kavēja ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie mēri, attālinātais mācību process skolās un darba devēju piesardzība agrā pavasarī.

Ceturkšņa laikā gan daļa kavējošo faktoru lēnām atkāpās. Pakāpeniska ekonomikas atvēršana mazināja dīkstāves. Pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām savu pīķi sasniedza martā un tad sāka mazināties. Par aprīli-jūniju pieprasītais atbalstu skaits bija aptuveni divreiz mazāks nekā par janvāra-marta periodu. Savukārt jūnijā tas bija jau aptuveni trīs reizes mazāks nekā aprīlī. Uzlabojās uzņēmumu noskaņojums un vēlme palielināt savu darbinieku skaitu. Eiropas Komisijas publicētie aptauju rezultāti norāda uz būtisku uzlabošanos uzņēmumu noskaņojumā kopš aprīļa. Tas atspoguļojas arī nodarbinātības plānos, kas, domājams, pamazām arī tiek īstenoti. Kopš aprīļa ir atkal vairāk tādu uzņēmumu, kas plāno palielināt nevis samazināt savu darbinieku skaitu. Pakalpojumu nozares gan joprojām ir piesardzīgākas darbā pieņemšanas plānos nekā ražotāji un būvnieki.

Strādājošo skaits otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 3,4%. Savukārt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā - tādi, kas strādā vai meklē darbu - bija par 4,2% mazāks. Daļa krituma joprojām bija saistīta ar dīkstāvēm. Statistikā tie, kas atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem un nebija jauna darba meklējumos, joprojām parādījās pie ekonomiski neaktīvajiem. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, aprīlī-jūnijā nedaudz uzlabojās ekonomiskās aktivitātes līmenis (no 67% uz 67,6%), un arī strādājošo skaits pieauga par 8,4 tūkstošiem. Tajā pašā laikā darba meklētāju skaits samazinājās vien par 1,3 tūkstošiem. Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru varēja pieteikties dīkstāves pabalstiem. Tāpēc iespējams, ka tie iedzīvotāji, kuri saņēma dīkstāves pabalstus un saprata, ka viņiem nebūs iespējas atgriezties savā darbā, sāka meklēt jaunu darbu. Liela daļa no atbalsta saņēmējiem gan, visticamāk, ir spējusi savas darbavietas saglabāt un tajās atgriezties. Par to liecina, piemēram, kritums pieprasījumā pēc dīkstāves pabalstiem to izsniegšanas pēdējos mēnešos, kam vismaz līdz šim nav sekojis augstāka bezdarba vilnis. Gaidāms, ka gada otrajā pusē nodarbināto skaits pietuvosies pagājušā gada līmenim un redzēsim atgūstamies arī ekonomiskās aktivitātes līmeni.

Gan aptaujas, gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati norāda uz turpmāku darba tirgus situācijas uzlabošanos jūlijā un augustā. Reģistrētais bezdarba līmenis no 7,9% aprīlī uz augsta vidu jau ir sarucis līdz aptuveni 6,8%. NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits turpina augt, un pagaidām gan vēl ļoti lēni, bet tas tuvojas pirmspandēmijas līmenim. Uzņēmēji aptaujās arvien biežāk kā sava biznesa attīstību ierobežojošo faktoru sāk atkal minēt darbaspēka trūkumu. Zināmu piesardzību par turpmāko darba tirgus attīstību gan rada iedzīvotāju aptaujas. Ja vēl jūnijā iedzīvotāju gaidas par bezdarbu bija pandēmijas zemākajā punktā, tad jūlijā bažas par bezdarba kāpumu strauji pieauga. Tam var būt vairāki izskaidrojumi - gan dīkstāves atbalsta pārtraukšana, gan bažas par obligātu vakcināciju, lai varētu turpināt strādāt, gan arī minimālo sociālo iemaksu ieviešana. Iespējams, šīs ir pārejošas bažas, bet to rādīs laiks. Jebkurā gadījumā straujā ekonomikas atkopšanās no pandēmijas radītajām nedienām radīs aizvien jaunas darba iespējas, kas palīdzēs arī turpmāk mazināt bezdarbu. Tomēr, lai visas šīs iespējas izmantotu, sabiedrībai būs jāspēj apgūt jaunas prasmes un atsevišķos gadījumos arī jāpārkvalificējas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.