"Maxima Latvija": Mazumtirdzniecības nozare pēdējo 20 gadu laikā piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Savukārt globālā ekonomikas krīze, sākot no 2008.gada, nenovēršami atstāja iespaidu arī uz mazumtirdzniecības nozari Latvijā, jo mazinājās iedzīvotāju pirktspēja. Kā skaidroja "Maxima Latvija" pārstāve, šajā laikā cenas kļuva par ļoti būtisku izvēles faktoru iedzīvotājiem un dažādas tirgotāju atlaižu akcijas spēlēja lielu lomu.

Īpaši grūts laiks šis bijis mazajiem tirgotājiem, jo daudzi no tiem, nespējot pārvarēt krīzi, darbu beidza, konsolidējās vai pievienojās kādai franšīzei. "Šo posmu varam dēvēt par tirgotāju konsolidācijas posmu" sacīja Popjonoka.

Savukārt laiku kopš 2012.gada Popjonika nodēvēja par tirdzniecības digitalizācijas periodu, jo mazumtirgotājiem bija jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai un arī pircēju prasību maiņai.

Viņa norādīja, ka "Maxima" 2012.gadā bija pirmais un ilgu laiku vienīgais pārtikas mazumtirgotājs, kurš ieviesa e-veikalu. Savukārt 2016.gadā Latvijā aizvien populārākas kļuva bezkontakta maksāšanas iespējas, un gada nogalē šādu iespēju pircējiem sagādāja vairums tirgotāju.

Vienlaikus Covid-19 krīze bijusi vēl viens būtisks faktors dažādu invoatīvu risinājumu ieviešanā mazumtirdzniecības nozarē, atzina Popjonoka. Turklāt pandēmijas apstākļos tas bija jādara ļoti ātri, viņa piebilda. "E-komercija šajā laikā uzplakua tik ļoti, cik parastos apstākļos tas būtu noticis piecu gadu laikā," sacīja Popjonoka.

Kā liecina "Maxima mazumtirdzniecības kompass" apskata aptaujas dati, 82% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka 20 gadu laikā iepirkšanās kļuvusi labāka, ērtāka un patīkamāka, galvenokārt paplašinoties produktu sortimentam, veikalu pieejamībai, tehnoloģisko risinājumu attīstībai un izmaiņām veikalu vidē.

Vairākums jeb 87,5% aptaujāto atzina, ka dažādu importēto pārtikas produktu izvēle laika gaitā ir kļuvusi daudz plašāka. Par svaigo pārtiku tā domā 74% aptaujāto, bet par vietējo ražotāju izvēli - 73%.

Savukārt 86% norādījuši, ka veikalu ir kļuvis vairāk, tie tagad ir viegli un ērti sasniedzami - to jo īpaši uzsver vecākā gadagājuma cilvēki 64 līdz 75 gadu vecumā. Savukārt gados jaunākie cilvēki (25 - 34 gadi) vairāk uzsvēruši tehnoloģisko risinājumu attīstību - kopumā 86% aptaujāto norādīja, ka tie padarījuši iepirkšanos ērtāku.

Analizējot šodienas pircēju gaidas, aptaujā secināts, ka ir vērojams augsts pieprasījums pēc vienkāršāka, ērtāka un patīkamāka iepirkšanās procesa (92%), kā arī plaša sortimenta visās preču grupās (92%). Tāpat modernā veikalu vide vairs nav iedomājama bez jaunākajām tehnoloģijām un iespējam, ko pircējiem mūsdienās sniedz mākslīgā intelekta risinājumi (65%).

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" šā gada augustā. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Jau vēstīts, ka "Maxima Latvija" 2020.gadā strādāja ar 878,069 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,8% un bija 31,305 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Lincoln Land Erste", bet patiesais labuma guvējs ir Nerijs Nums. Uzņēmums ir daļa no holdinga kompānijas "Maxima Grupe".