Trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 63,5% iedzīvotāju
- Autors: LETA
Nodarbināto, bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo Latvijas iedzīvotāju skaits tūkstošos. Dati - Centrālā statistikas pārvalde. Infografika - LETA
Trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 876 900 jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem trešajā ceturksnī bija nodarbināti 6100 iedzīvotāji.
Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 15 900. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 1,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 15 300. Trešajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,1% un 60,4%).
Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2021.gada otrajā ceturksnī ES - 59,4%), trešajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4%, savukārt Lietuvā - 66%.
2021.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 30,3%, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52 100 jauniešu (2020.gada trešajā ceturksnī - 50 700).
2021.gada trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas - tikpat, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 0,9 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Vienpadsmitā daļa (78 400 jeb 8,9%) nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5400 jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6000 jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2021.gada trešajā ceturksnī 13,1% jeb 99 400 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 28 900 jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70 500 jeb 8,9%), bet par 59 000 jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158 400 jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% vīrieši.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35,9% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, attiecīgi 44,6% vīriešu un 30% sieviešu. Trešdaļa jeb 32,8% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 18,8% - vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk jeb 12,5% - vecuma grupā 55-74 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,4%) - vecuma grupā 55-74 gadi.
Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk jeb 56,9% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 26,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku un 24,7% valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 6,4% darbinieku, bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos. Attālināti strādāja 32,8% vecāko speciālistu, 29,2% vadītāju, 24,4% speciālistu un 11,1% kalpotāju jeb biroja darbinieku.
2021.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7100 iedzīvotāju.