Menu
 

Pētījums: Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu rada valstij vairāk nekā 12 miljonu eiro lielus zaudējumus

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas pētījums par situāciju būvmateriālu nozarē atklāj, ka ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu valsts budžetam rada vairāk nekā 12 miljonu eiro lielus zaudējumus. Vienlaikus pētījumā kā būtiska problēma identificēta vāja kontrolējošo iestāžu kapacitāte iekasēt nodokļus no visiem tirgus dalībniekiem, kas rada kritiskus tirgus apstākļus godīgajiem komersantiem. Nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā, aplokšņu algas un būvmateriālu tirdzniecība privātpersonām bez PVN ir galvenās problēmu jomas, kas izvērtētas “Business Against Shadow Economy” (BASE) veiktajā pētījumā “Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē”. Tas veikts 2021.gada vasarā un ir pirmais šāda veida pētījums par ēnu ekonomiku tieši būvmateriālu ražošanā, informē asociācijā.

“Negodīga konkurence arvien izaicinošākos tirgus apstākļos ir godprātīgo būvmateriālu ražotāju ikdiena jau daudzus gadus. Pašlaik, Latvijai sākot ieviest Eiropas Zaļā kursa politiku, tuvojoties vairākiem būtiskiem infrastruktūras projektiem un valstij piedzīvojot ekonomiskos izaicinājumus pandēmijas dēļ, problēma ir tik sasāpējusi kā nekad iepriekš,” norāda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. “Katru gadu pieaugošie nodokļi un vienlaikus vājā kontrolējošo iestāžu kapacitāte tos iekasēt no visiem tirgus dalībniekiem rada miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetam, bremzē uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.”

Pētījumā analizētās nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā ir vissatraucošākā problēma būvmateriālu nozarē. Tas nozīmē ne tikai zaudētus miljonus valstij un negodīgus apstākļus komersantiem, bet arī būtisku kaitējumu videi un lielāku dažādu neatbilstību risku būvniecībā. Problēmu veicinošie faktori ir nepietiekama kontrole un vāja uzraudzība no kontrolējošo institūciju puses, neefektīvi sodi un birokrātisks licencēšanas process, skaidro asociācijā.

“Stiprināt atbildīgo kontrolējošo institūciju kapacitāti, pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, veidot efektīvus pārvaldības un kontroles mehānismus un kvalitātes sistēmas ir valsts pārvaldes būtiskākie uzdevumi, kas palīdzētu risināt sasāpējušo situāciju,” pauž L.Jākobsons. Tas palīdzētu izskaust tādas nelikumīgās prakses kā nelegāla karjeru izstrāde, ieguves apjomu nedeklarēšana, nelegālā atkritumu apglabāšana, rekultivācijas neveikšana.” Izvērtējot problēmas un sakārtojot derīgo izrakteņu ieguves jomu, valsts budžets tiks papildināts ar ieņēmumiem no nodokļiem, būtiski tiks ierobežotas aplokšņu algas, tiks novērstas problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvu būvmateriālu piegādi būvniecībā, un atbilstīgi risināti vides jautājumi, lai nepieļautu nelikumīgu atkritumu izvešanu, nelegālu rakšanu un rekultivācijas neveikšanu.

“Ēnu ekonomika ir arī viens no būtiskākajiem investīciju kavējošiem faktoriem, salīdzinot Latviju ar citām Baltijas valstīm,” uzsver viens no pētījuma autoriem, ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Dr.Arnis Sauka. “Arī ārvalstu investori jau vairākus gadus vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku virknē nozaru, kas apvienojumā ar pieaugošo nodokļu slogu un citiem tirgus izaicinājumiem mazina Latvijas kā investīciju mērķa konkurētspēju reģionā.”

Būtisku ēnu ekonomikas īpatsvaru minerālmateriālu ieguves nozarē veido arī nedeklarētās skaidrās naudas aprite un aplokšņu algas, atzīmē asociācijā. Kaut arī šis problēmjautājums ir plaši zināms arī politikas veidotājiem un tā risināšana ir dienaskārtībā jau gadiem, efektīva risinājuma nav.

Pētījums atklāj neglaimojošu situāciju – pastāvot aplokšņu algām, nelegālai nodarbinātībai un slēptām darba attiecībām, ik gadu valsts budžetā netiek ieskaitīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma, pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas teju 6,5 miljonu eiro apmērā. Lai tiešām risinātu šo problēmu, jāsāk ar augsta riska uzņēmumu kontroles pastiprināšanu un skaidras naudas pieejamības mazināšanu nozarē, norāda asociācijas pārstāvji.

Pētījuma eksperti par labās prakses paraugu būvmateriālu nozares efektīvai uzraudzībai un pārvaldībai piedāvā kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kurā tiek apvienoti četri elementi – pietiekami kontrolējošo iestāžu resursi, regulāra, neatkarīga ieguvju uzmērīšana, pasūtītāja atbildība par būvmateriālu izcelsmi un kvalitāti un bargi sodi, kas tiek piemēroti gan uzņēmumam, gan tā valdes locekļiem personīgi.

Pētījums par ēnu ekonomikas apmēru būvmateriālu ražošanas nozarē veikts pēc Būvmateriālu ražotāju asociācijas pasūtījuma.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.