Menu
 

Bankas "Citadele" ekonomists: Vidējā alga Pierīgas reģionā – 954 eiro Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
  • Komentāri
Bankas "Citadele" ekonomists: Vidējā alga Pierīgas reģionā – 954 eiro Publicitātes foto

Latvijas ekonomikas pietiekami straujo izaugsmi iedzīvotāji arvien vien vairāk izjūt arī savos maciņos, un šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirmo reizi pārsniegusi psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro slieksni, sasniedzot 1004 eiro pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni vidējā darba samaksa Latvijā augusi par 8,4%, un spēcīgs algu kāpums šobrīd vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī reģionos.

Starp dažādiem Latvijas reģioniem vidējā darba alga joprojām augstākā ir Rīgā, kur otrajā ceturksnī tā sasniedza 1128 eiro. Tam seko Pierīgas reģions ar vidējo algu 954 eiro, savukārt citos Latvijas reģionos vidējā alga nepārsniedz 900 eiro, un Latgalē bija vien 702 eiro.

Tātad pēc ienākumiem Pierīgas reģions kopumā ir otrs turīgākais reģions Latvijā, taču kā uz vispārēji augošā darba atalgojuma fona izskatās ne tikai Pierīga kopumā, bet arī tās atsevišķie novadi? Diemžēl ierobežotu datu pieejamības dēļ algu salīdzinājums starp Latvijas novadiem ir iespējams tikai daļēji, jo statistikas aprēķinos netiek privātā sektorā iekļauti uzņēmumi ar mazāk nekā 50 nodarbinātajiem. Šādos uzņēmumos strādā teju puse privātajā sektorā strādājošo Latvijā, taču algu aprēķiniem tos apseko tikai izlases veidā, un mazākiem novadiem rezultāti būs maz ticami. Tāpat vidējo darba samaksu Latvijā apkopo pēc darba devēja juridiskās adreses, nevis darbinieka dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 7000 veikalu ķēdē "Maxima" strādājošo darbinieku algas tiek iekļautas Ķekavas novadā. Līdz ar to novadu vidējās algas primāri raksturo novadā reģistrētu uzņēmumu ekonomisko darbību, nevis novadā dzīvojošo turību. Paturot šīs atrunas galvā, tomēr ir interesanti paraudzīties uz atalgojuma tendencēm Pierīgas novados.

Pirmkārt, atalgojuma ziņā Pierīga noteikti nav viendabīgs reģions. Visspilgtāk to ilustrē vidējās darba algas atšķirība starp Salaspils novadu ar visaugstāko vidējo algu 1228 eiro apmērā un Sējas novadu ar viszemāko – 723 eiro. Lai gan novadus šķir vien aptuveni 40 kilometri, vidējās darba algas atšķirība starp tiem ir lielāka nekā starp Latviju un Igauniju vai Rīgu un Latgali. Un šis nav tikai viens izņēmums. Vidējais atalgojums Baldones, Krimuldas un Siguldas novadā ir tikai nedaudz augstāks.



Taču, kopumā skatoties, Pierīga noteikti ir turīgākā Latvijas daļa. No TOP 15 Latvijas novadiem ar visaugstāko vidējo darba samaksu 12 meklējami Pierīgā. No tiem Salaspils, Mārupes un Stopiņu novadā vidējā darba alga apsteidz pat Rīgu un darba algu ziņā tie ir trīs turīgākie novadi Latvijā. Tālāk no galvaspilsētas vidējās algas kļūst mazākas, lai gan arī Inčukalna, Saulkrastu, Ikšķiles un Olaines novados darba algas ir virs Latvijas vidējā līmeņa.

Vienlaikus lielā daļā Pierīgas novadu darba ekonomikas aktivitāte ir relatīvi zema, par ko liecina darbavietu skaits salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Carnikavas novadā ir tikai mazliet vairāk nekā 1000 darbavietu iepretim vairāk nekā 8000 iedzīvotāju. Ne tik izteikta, bet līdzīga situācija ir arī Baldones, Salaspils un Ikšķiles novadā, kā arī Jūrmalā. Faktiski liela daļa Pierīgas tomēr ir Rīgas dzīvojamās zonas paplašinājums, kur cilvēki atpūšas, bet strādā galvaspilsētā.

Tikmēr ekonomiski aktīvākie ir Mārupes, Ķekavas un Stopiņu pagasti. Mārupes novadā lidostas dēļ darbavietu skaits pat pārsniedz novadā dzīvojošo skaitu, taču tas diez vai tiešā veidā ietekmē Mārupē dzīvojošo vidējo atalgojums. Savukārt Stopiņu novadā bez tur jau bāzētā "Depo" un "Knauf" darbavietu skaitu tikko papildinājis jaunatvērtais "IKEA" veikals. Atšķirībā no pārējiem Pierīgas novadiem šie trīs novadi veido Rīgas ekonomiskās ģeogrāfijas paplašinājums. Tie atrodas tuvu maģistrālajiem autoceļiem un līdz ar to ir izdevīga vieta loģistikas centru veidošanai, savukārt Mārupes gadījumā liela nozīme ir lidostas esamībai un ap to esošajam uzņēmumu klāsterim.

Tomēr vislielākais pārsteigums darba algas ziņā ir Garkalnes un Ādažu novads, kā arī Jūrmala un zināmā mērā Carnikavas novads. Pēc būtības šie novadi ir vienas no ekskluzīvākajām dzīvojamajām vietām Latvijā, kur, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir arī viens no dārgākajiem nekustamajiem īpašumiem valstī. Taču vidējais atalgojums šajās vietās ir diezgan zems un Jūrmalas gadījumā ievērojami atpaliek no vidējā atalgojuma Latvijā kopumā. Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka šajos novados to turīgie iemītnieki tikai dzīvo, bet nestrādā. Arī to ģeogrāfiskā atrašanās vieta nav tāda, lai tur bāzētos lieli uzņēmumi, un, domājams, iedzīvotāji arī nevēlas, lai to māju tuvumā būtu kādi lieli traucējoši vai piesārņojoši uzņēmumi. Tādēļ šo novadu ekonomika drīzāk ir balstīta uz vietējiem pakalpojumiem. Te izteikts piemērs ir Jūrmala, kur dominē tūrisma nozare, kas ir ļoti sezonāla un kopumā viena no zemāk apmaksātajām nozarēm ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Tādēļ arī šīs ļoti turīgās pilsētas vidējā darba alga ievērojami atpaliek no vidējā atalgojuma valstī.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.