Menu

Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības plāna izstrādes konkurss beidzas bez rezultāta

Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības plāna izstrādes konkurss beidzas bez rezultāta Foto: Andis Liepa, Ķemeru Nacionālais parks

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) bez rezultāta noslēgusi Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) aizsardzības plāna izstrādes konkursu, jo tajā savu pieteikumu nav iesniedzis neviens uzņēmums, liecina DAP publiskotais iepirkuma procedūras ziņojums.

Interese no potenciāliem aizsardzības plāna izstrādātājiem bija – kā liecina DAP mājaslapā pieejamā informācija, pārvalde atbildes uz uzņēmumu jautājumiem konkursa laikā sniedza trīs reizes.

Kā ziņots, DAP konkursu KNP aizsardzības plāna izstrādei izsludināja 27. jūlijā. Tajā pašā dienā ĶNP teritorijā izcēlās meža un purva ugunsgrēks, kas tika likvidēts 29. jūlijā. DAP pārstāvji pēcāk norādīja, ka ugunsgrēks nenovēršamas sekas un ievērojumus postījumus Nacionālajā parkā nav radījis.

Kopējā ugunsgrēka platība bija 9,35 hektāri, taču uguns izplatījusies mozaīkveidā. Veicot apsekojumu, tika konstatēts, ka uguns nenovēršamu postu dabai nav paspējusi nodarīt – teritorijā ir vairākas uguns neskartas meža "saliņas", skaidroja DAP.

Vides eksperts Kārlis Lapiņš vērtēja, ka jaunajai situācijai pielāgosies citas augu un kukaiņu sugas. Paredzams, ka ĶNP teritorijā ieviesīsies tādas degumu mīlošas sūnu sugas kā dzegužlini un deguma apstākļus veiksmīgi sākusi izmantot arī Latvijā retā, īpaši aizsargājamā deguma krāšņvabole, kuras vienīgā iespēja vairoties ir tikko degušā koksnē. Pēc ugunsgrēka likvidēšanas degušajai teritorijai tuvumā esošo tūrisma objektu apmeklēšana tika atļauta.

ĶNP teritorija ir 36 180 hektāri, un tas aizņem daļu no Babītes novada Salas pagasta, Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagasta, Jelgavas novada Valgundes pagasta. Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagasta, kā arī daļu Jūrmalas pilsētas.

ĶNP kā nacionālas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ir dibināts 1997. gadā. Parks dibināts ar mērķi aizsargāt retas sugas un biotopus, kā arī sērūdeņražu veidošanās apvidu. Dibinot ĶNP, tika izveidota arī tā administrācija, kas atrodas Ķemeros, vēsturiskajā "Meža mājā". Kopš 2004. gada ĶNP iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā. 2006. gads bija nozīmīgs Nacionālā parka vēsturē starptautiskā ziņā, jo tas tika uzņemts "Europarc" federācijā un kļuvis arī par dabas aizsardzības organizāciju savienības "Eurosite" biedru.

Nacionālā parka teritorijā ir sastopami gandrīz visi mežu veidi, kas raksturīgi Latvijas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. ĶNP vēl lielās platībās ir saglabājušies mitri melnalkšņu meži upju palienēs, kas citur Latvijā un Eiropā ir gandrīz pilnībā iznīcināti, lai auglīgās augsnes varētu izmantot lauksaimniecībā.

ĶNP centrālo daļu aizņem plaši augsto sūnu purvu masīvi. Tā ir īpatnēja pasaule bez ceļiem un takām – sūnu karaļvalsts ar mazām priedītēm, gariem, līkumotiem ezeriņiem un savdabīgu putnu un augu valsti. Pavasara un rudens putnu migrācijas laikā sūnu purvos naktīs nolaižas atpūsties tūkstošiem caurceļojošu zosu un dzērvju. Kopumā ĶNP teritorijā ir novērotas vairāk nekā 250 putnu sugas, 67 no tām ir aizsargājamas. Savukārt no vairāk nekā 900 ĶNP sastopamajām augu sugām 86 ir aizsargājamas.

Starp mežu masīviem un upju palienēs skatam paveras pļavas, kurās ganās gan meža dzīvnieki, gan savvaļas govis un zirgi, bet naktī var dzirdēt griezes. Rūpīgs vērotājs ĶNP pamanīs gan garajā zālē paslēpušās orhidejas, gan plēsīgos putnus, kas, lēni riņķojot virs pļavām, noskata medījumu.

Trīs lielākie ezeri Ķemeru Nacionālajā parkā ir Kaņieris, Slokas ezers un Valguma ezers. Nacionālā parka jūras piekrastei galvenokārt ir raksturīgas baltas smilšu pludmales ar trauslu kāpu augāju un sausi priežu meži.

Tāpat Ķemeru apkārtnē virszemē izplūst vairāk nekā 30 sēravotu. Pateicoties sēravotiem, Ķemeros pastāv jau vairāk nekā 160 gadus senas kūrorta tradīcijas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.