Mājas kafejnīcu dienās aicina apzināt piekrastnieku kulināro mantojumu (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Interesentiem tiek piedāvāts nogaršot vietējo ēdienu, kā arī baudīt aizraujošu kultūras programmmu. Piekrastnieki ģimenes lokā vai kopā ar draugiem sagatavo savu īpašo piedāvājumu – plātsmaizi, kūku, sacepumu vai kādu citu cienastu – un kopā ar tēju vai kafiju pasniedz to saviem viesiem. Katra saimniecība prezentē savas mājas kafejnīcas nosaukumu, un arī piedāvātais produkts tiek pasniegts ar tam raksturīgajām īpašībām un stāstu, rīkojot dažādas aktivitātes, piemēram, rokdarbus, spēles, muzicēšanu.

Garšu daudzveidība Saulkrastu novadā

Mājas kafejnīcu dienās Saulkrastu novada viesmīlīgie ļaudis četrās vietās atvērs savus pagalmus un dārzus, lai galdā celtu gardas pašu gatavotas maltītes. Mājas kafejnīcu kustības atbalstītāji, aicinot doties garšu ceļojumā pa Latviju, mudina un pārliecina:

“Katrai mājas kafejnīcai ir sava neatkārtojama ēdienkarte un stāsts. Ceļotājiem tā ir iespēja garšīgi paēst, ļauties saimnieku viesmīlībai un sajusties kā bērnībā pie vecmāmiņas laukos. Mājas kafejnīcu viesus var sagaidīt muzikāli priekšnesumi, spēles un rotaļas, ekskursija saimniecībā vai amatu darbnīcā un citas aktivitātes.” Lai ikviens apmeklējums būtu īpašs un drošs, tas iepriekš obligāti jāpiesaka, tāpat jāņem vērā, ka norēķināties varēs tikai ar skaidru naudu.

4.un 5.septembrī ar devīzi “Garšu daudzveidība Saulkrastu novadā” priecēs vasaras kafejnīca “Aizvēji” Zvejniekciemā. Godinot tradicionālo latviešu virtuvi, galdā tiks celtas septembra sākumā pieejamās vietējās jūras zivis. Zivju piena zupu un viltoto austeri pasniegs mājas kafejnīcā “Ziv’pļaviņa” Saulkrastos. Kā jūs domājat, kas ir viltotā austere? Atbilde ir visnotaļ vienkārša: uz grila gatavotas reņģu filejas austeru čaulā. Turpat varēs nogaršot ierauga maizīti ar siļķu sacepumu un desertā baudīt mājas kūciņu ar cigoriņu kafiju. Papildus būs dabūnams tējas dzēriens kombuča un uzkodu maizītes ar zivi, olu kulteni un zaļumiem.

Pirts muzejā Sējas pagastā viesiem piedāvās vafeles ar medu, klāt piedzeršanai – zāļu tējas. Savukārt kafejnīcā “Pie mācītāja” Saulkrastu mācītājmuižā galdā tiks celtas pildītas pankūkas – ar sieru un žāvētu gaļu, ar ievārījumu un šokolādi. Turpat varēs baudīt Latvijā grauzdētu kafiju un aromātisku zāļu tēju.

Garšas piedzīvojums Ziemeļkurzemes piekrastē

Piekraste no Mērsraga līdz Rojai un tālāk līdz Kolkai var lepoties ar to, ka šeit senlaikos bija viens no galvenajiem buru kuģu būves centriem ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā. 3. un 4. septembrī Mājas kafejnīcu dienās te varēs baudīt garšu ceļojumu dažādu zivju ēdienu pasaulē, kas gatavoti pēc tradicionālajām piekrastes receptēm, izmantojot pašu jūrā nozvejotās zivis un pašu audzētu produkciju.

Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle kādreizējā barona Nolkena vasarnīcā Kaltenē piedāvās dižciltīgo tomātu, vietējo sezonālo produktu un barona galda cienīgus ēdienus: uzkodās būs cepti pildīti tomāti franču gaumē un uzkodu plate ar dažādām pastētēm un svaigu maizi, kā pamatēdiens galdā tiks celta tomātu un sezonas dārzeņu zupa, kā arī kartupeļu un brētliņu sacepums.

Mājas kafejnīcā “Jūras krasts” Rojā varēs nobaudīt uz ugunskura vārītu zivju zupu kopā ar svaigi ceptas maizes šķēli, un arī pamatēdiens būs maltīte piekrastnieku gaumē.

“Ķirķraga ķēķis” pārsteigs ar zušu zupu un lašmaizītēm, te smaržos arī pašu cepta maize, ko varēs baudīt ar garšaugu sviestu. Pie latvju īstenās saimnieces Dinas Čubas Kaltenē būs atvērta “Reņģēdāju Leiputrija”, kur  varēs dabūt reņģu picu, Kaltenes reņģu zaceni ar dzintara čarku, reņģu plātsmaizi ar mārrutku rozi un viltotos nēģus. Pati saimniece tik ļoti iederas bijušā Nogales barona vasarnīcā, ka garām tai paiet nepietiks spēka.

Gaujas nēģi un laša tartars

3.un 4.septembrī Ādažu novadā četrās kafejnīcās viesus gaidīs piejūra elpas iedvesmots garšu ceļojums. Garciema mājas kafejnīcā “Becafe”, kas ikdienā piedāvā klasiskas pusdienas, Mājas kafejnīcu dienās te galdā cels lašu zupu un kartupeļu biezputru ar bekonu, iespējams, tiks vārīta arī nēģu zupa. Ādažu kafejnīca “Pūkas & kūkas” priecēs ar pašu ceptām kūkām, maizītēm un citiem našķiem, nelielā tirdziņā varēs iegādāties bērnu darinātu keramiku, atklātnītes, adītas rotaļlietas un gleznas. Savukārt kafejnīcā “Piedzīvojums mežā” Ādažos jums iemācīs cept picas, liekot uz tām gan gaļu, gan zivis, varbūt pat nēģus.

“Rudeņos (sākot no jūlija beigām) un ziemas sākumā Daugavā, Gaujā un Salacā no jūras nāk nēģi. Zēni tos ķer ar slotiņām, kuras, ar velēnu vidū, nogremdē upes dziļākās vietās un pēc trim četrām dienām pārlūko. Kad slotiņas stipri nogļotējušas, tais salien viens otris kāls nēģu (kālā – 30 gabalu). “Lielie zvejnieki” ķer nēģus tačos. Šie tači ir vesela ūdensbūve. Vispirms nostiprina upes gultni ar žagaru matračiem, tad iedzen no viena krasta līdz otram pāļus, tos sasien, pārliek laipas staigāšanai, un tad tikai var likt upē murdus, kas darināti no klūdziņām.

Tā tačus taisa Gaujā pie Carnikavas un citur; Daugavā pie Doles, kur upes gultne akmeņaina, tačus taisa citādi, tāpat citāds ir nēģu murdu veids (plakana apakša). Viena daļa, tā sauktā ādere, upēs jāatstāj brīva, tur nedrīkst likt murdus. Šo “āderi” atstāj plostiem, laivām un zivju ceļam augšup pa straumi. Noķertos nēģus notīra, novieto uz lielām restēm un cep krāsnī uz oglēm, pēc tam apsāla un iegatavo trauciņos, pēdējā laikā arī konservē skārda kārbiņās. Lašus un nēģus ķer visvairāk upēs un pie upju ietekām jūrā. Lai gan vasarā Vidzemes jūrmalas zvejnieki ķer zivis samērā netālu no krasta, viņu darbs tomēr ļoti grūts un bieži bīstams. Lašu vairums parasti atkarīgs no zināmu vēju (kā kurā vietā) stipruma; jo stiprāks vējš, jo stiprāka straume – un vairāk lašu. Bet arī drīzāk iespējama nelaime darbā.

Latvijas nēģi ļoti ieslavēti. Savā laikā Latvijas nēģu zvejnieki aicināti apmācīt Volgas zvejniekus nēģu sagatavošanā. Nupat šai pašā nolūkā Latvijas nēģu rūpniecības apskatījuši vairāki ārzemnieki. Lielākās nēģu rūpniecības atrodas Carnikavā un Dolē. Labākos gados nēģu lomi sniedzas miljonos.”

Tā rudens aktivitātes Vidzemes piekrastē pirms simt gadiem aprakstījis publicists un fotogrāfs Mārtiņš Sams. Mūsdienās Latvijas dabas zinātājs Vilnis Skuja raksta bezkaislīgi: “Nēģi ir primitīvi radījumi. Tie ir senāki par dinazauriem. Uz Zemes šie akmeņu sūkātāji (nēģu dzimta Lampetra tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘akmeņu sūkātāji’) mīt jau vairāk nekā trīssimt miljonus gadu, un to pašreizējais veidols nav mainījies aptuveni piecus miljonus gadu.”

SIA “Krupis” savā sētā 3. septembrī atvērs mājas kafejnīcu “Nēģu burvība”. Ēdienkartē būšot grilēti nēģi, nēģu zupa Austrumu gaumē, nēģu suši un nēģu maizītes. Turpat varēsiet uzzināt interesantus faktus par nēģiem un iepazīt nēģu cepšanas arodu. Dodoties mājup, varēsiet iegādāties ceptus nēģus želejā. “Nēģu burvība” liek aizdomāties par to, ka šim apaļmutniekam viss sākas un arī beidzas ar piedzimšanu. Precīzāk – nārstu. Dodot impulsu jaunām dzīvībām, nēģi pēc pavisam īsa brīža iet bojā. Jau iepriekš tie pārstājuši baroties. Nevis vienkārši tāpat, bet bez variantiem, jo barošanās orgāni reducējas un aizaug. Tik vien spēka atliek, cik kaislīgām mīlas rotaļām, un tad viss... Viss beidzas, lai sāktos atkal no jauna. Un tā miljoniem gadu.

Nobeigums sekos.