Menu
 

"Skulte LNG Terminal" akcionārs: Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais LNG terminālis

  • Autors:  LETA
Vizualizācija - skultelng.lv Vizualizācija - skultelng.lv

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā aģentūrai LETA teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu. 

Ragaušs arī skaidroja ka būs problēmas tikai ar diviem termināļiem, un Skultes LNG ir vislabākais terminālis reģionam, jo tam ir piekļuve pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā, kā arī Skultes terminālis būs ar viszemākajām izmaksām no visiem trīs termināļiem. 

"Atsaucoties uz Somijas publiskoto informāciju, tad 10 gadu laikā viņi maksā 450 miljonus ASV dolāru par kuģi, kas viņiem nepieder, un Klaipēdas izmaksas arī ir tādas pašas - 450 miljoni ASV dolāru. Skultes terminālis izmaksās tikai 120 miljonus ASV dolāru, kas pilnīgi noteikti ir daudz lētāk," stāstīja projekta attīstītāja akcionārs.

Viņš arī norādīja, ka nav skaidrs, cik ilgi terminālis paliks Igaunijā, pirms tas būs pastāvīgi pārvietots uz Somiju, kas to vēl vairāk attālinās no Latvijas. 

Ragaušs stāstīja, ka cauruļvadu plūsmas ir diezgan grūti uzbūvēt - nav viegli pārvietot gāzi no Latvijas uz Somiju un tad no Somijas uz Latviju. 

Viņaprāt, gāzes patēriņš Latvijā palielināsies par 25% līdz 16 teravatstundām (TWh), kad Baltijas elektriskais tīkls tiks desinhronizēts no Krievijas, kam jānotiek ne vēlāk kā 2025.gadā. Ragaušs arī uzsvēra, ka tā ir arī nacionālā politika, kas ļaus būt neatkarīgiem no kaimiņvalstīm enerģētikā. 

"Tā ir milzīga ģeopolitiska priekšrocība, ka Latvijai vairs nevajadzēs baidīties par enerģētiku. Manuprāt, trešā termināļa nepieciešamībai Baltijas valstīs tie ir ļoti labi argumenti," uzsvēra Ragaušs.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.