CSP: 2021.gadā vispārējās valdības budžetā deficīts 7,0% no IKP
- Autors: Centrālās statistikas pārvalde
Grafika - CSP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā bija 2,4 miljardi eiro jeb 7,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds - 14,7 miljardi eiro jeb 43,6% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2021.gada oktobra notifikācijas rezultāti.
Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 16,0% un sasniedza 14,8 mljrd. eiro, no tiem 2,2 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, bet ieņēmumi – palielinājās par 8,8% un sasniedza 12,5 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2021.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,8 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 505,8 milj. eiro jeb 1,5 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 305,1 milj. eiro jeb 0,9% no IKP;
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 121,2 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 40,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 35,4 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 4,2 milj. eiro jeb 0,01% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 346,0 milj. eiro jeb 1,0% no IKP;|
- Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 237,4 milj. eiro jeb 0,7% no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 180,2 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 87,8 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 47,3 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 42,7 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 32,1 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,6 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par superdividendi – 10,0 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 2,0 mljrd. eiro un sasniedza 14,7 mljrd. eiro jeb 43,6% no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti. Ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ieteikumus, ir pārrēķināti vispārējās valdības parāda dati, izslēdzot apšaubāmās subordinētā kapitāla saistības un pievienojot kapitalizētos procentus. Bez tam ir koriģēts centrālās valdības budžeta deficīts, precizējot ES fondu korekciju.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2022.gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēs 21.oktobrī.