Menu
 

Aptauja: katrs piektais strādājošais Latvijas iedzīvotājs jau ir saņēmis vai drīz saņems algas pielikumu inflācijas dēļ

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Teju katrs septītais jeb 15% Latvijas iedzīvotāju jau ir saņēmuši algas pielikumu, kas ir saistīts ar valstī fiksēto augsto inflāciju. Vēl 6% iedzīvotāju apgalvo, ka uzņēmuma vadība tuvākajā laikā palielinās viņiem algu – tā liecina aptauja, ko veica personāla atlases uzņēmums “Nextra” un pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”.

Katrs trešais (35%) Latvijas iedzīvotājs pielikumu pagaidām nav saņēmis, taču cer, ka darba devējs plāno palielināt algu tuvākajā laikā, bet katrs piektais ir pārliecināts – vadības plānos paaugstinājuma nav. Tādējādi gandrīz 60% valsts iedzīvotāju pagaidām iztiek ar tādu pat algu, kā bija līdz šim, neskatoties uz to, ka inflācijas līmenis ir pārsniedzis 20%.

Pētījums arī atklāja interesantu tendenci – algas ir paceltas galvenokārt Rīgā – 17% salīdzinājumā ar 12-14% reģionos, kā arī augsti kvalificētiem speciālistiem. Tā 16% no cilvēkiem ar augstāko izglītību norādīja, ka viņi jau ir saņēmuši algas pielikumu, bet vēl 8% plāno saņemt to tuvākajā laikā Taču starp cilvēkiem ar vidējo un vidējo speciālo izglītību algas pielikumu ir saņēmuši vai plāno saņemt attiecīgi 18% un 15%.

Tāda pat tendence ir vērojama arī analizējot ienākumus: palielinājumu galvenokārt ir saņēmuši tie, kas pelna no 1251 eiro un vairāk. Piemēram, starp tiem, kuru alga ir no 551 līdz 1000 eiro, tikai 11% ir saņēmuši algas palielinājumu, savukārt starp tiem, kas pelna 1251 – 1500 eiro, katrs piektais (22%) ir saņēmis algas pielikumu. Starp tiem, kas pelna 1501 eiro un vairāk, pat katrs trešais – 31%.

“Diemžēl mēs redzam, ka krīze skar pilnīgi visus un pieaug arī uzņēmēju izdevumi. Augsta inflācija nozīmē to, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem samazinās, tātad – bizness stagnē. Labi, ja uzņēmuma apgrozījums saglabāsies iepriekšējā līmenī (tas faktiski nozīmē ienākumu samazinājumu, kas ir līdzvērtīgs inflācijas procentiem), taču daudziem tas samazinās. Turklāt lielākie tēriņi par elektrību un siltumu vēl ir priekšā,” komentē talantu piesaistes eksperte un personāla atlases “Nextra” dibinātāja Evija Šalte.

“Protams, ja ir iespēja, noteikti ir jāpalielina darbiniekiem algas, lai izvairītos no kvalitatīva darba spēka resursa zaudēšanas. Taču esmu pārliecināta, ka šajā “krīzes laivā” mēs esam visi kopā – gan darba devēji, gan darbinieki, un arī šie izaicinājumi mums ir jāpārdzīvo kopā, strādājot roku rokā.”

Pēc ekspertes domām, tas acīmredzami liecina par to, ka uzņēmumi baidās zaudēt talantīgus un augsti kvalificētus darbiniekus, kurus būtu grūti aizvietot. “Līdztekus problēmām ar enerģētiku un ekonomikas kritumu Latvijai ir darbinieku trūkums, kas ir saistīts ar deviņdesmito gadu beigu demogrāfisko bedri. Motivēti, izglītoti darbinieki ir “uz izķeršanu”, tādēļ uzņēmumi cenšas tos noturēt, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām,” skaidro E.Šalte.

Līdztekus finanšu stimulēšanai ir arī citas darbinieku noturēšanas metodes. “Alga ir svarīga, taču tā nav vienīgais faktors, kura dēļ cilvēki paliek vai aiziet no uzņēmuma. Neliela maltīte piektdien pēc pusdienām, elastīgs grafiks, labi vārdi un laipna saruna (kas līdzīgs small talk), morālais atbalsts, kā arī patiesas uzslavas būtiski mazina darbinieku stresa līmeni un daudzos gadījumos stimulē izvēlēties morāli komfortablu darba vietu pretstatā tai, kur maksā vairāk, taču stresa līmenis ir pilnīgi cits. Cilvēcīgums un empātija – to var praktizēt ikviens no mums, tā neprasa naudu, taču spēj ikdienā darīt brīnumus.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.