Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā neplāno mainīt darbu

Pētījuma rezultāti atklāj, ka trīsdesmitgadnieku vidū to, kuri tuvākajā nākotnē plāno mainīt darbu, ir tikai 13%, bet četrdesmitgadnieku vidū – 10%. Jo vecāks ir cilvēks, jo mazāka ir tā vēlme meklēt kaut ko jaunu. Bet ģeogrāfijas ziņā atšķirību praktiski nav.

“Starp jauniešiem vecumā 18-29 gadu drosmīgo ir divas reizes vairāk, nekā citu vecuma grupu vidū, bet arī to ir tikai 18%. Ievērojot situāciju, kad cilvēki neuzdrošinās mainīt darbu, kā arī to, ka mēs atrodamies demogrāfiskajā bedrē, darba tirgū ir vērojama sīva konkurence par darbiniekiem,” aptaujas rezultātus komentējusi talantu piesaistes eksperte un personāla atlases uzņēmuma “Nextra” dibinātāja Evija Šalte.

Starp vadītājiem 51% noteikti neplāno mainīt darbu, bet 24% – drīzāk neplāno. Biroja darbinieku vidū tādu ir attiecīgi 40% un 30%, bet starp kvalificētiem speciālistiem – 46% un 30%. Arī pašnodarbinātas personas tuvākajā nākotnē neplāno sev meklēt darba devēju – tā atbildēja 66% respondentu. Salīdzinājumam – gandrīz puse (42%) nekvalificētu darbinieku plāno meklēt jaunu darbu.

“Jo augstāka ir darbinieka kvalifikācija, jo viņam ir mazāka vēlme mainīt darbu. Un tā ir liela Latvijā strādājošo uzņēmumu problēma, jo daļu no tiem retajiem darbiniekiem, kuri ir gatavi mainīt darbu, pārvilina ārvalstu darba devēji, īpaši IT jomā,” skaidro E.Šalte.

“Arī situācija ar demogrāfisko bedri ir visai drūma: mēs konkurējam ne tikai ar vietējiem, bet arī ar ārvalstu uzņēmumiem, un pēc 18-20 gadiem, kad darba tirgū ienāks tikai aptuveni 10 000 jaunu darbinieku, situācija būs vēl sliktāka,” komentē personāla atlases uzņēmuma dibinātāja. Tieši tādēļ moderni darba devēji ar katru gadu uzlabojot savu bonusu “grozu” un ļoti nopietni strādājot pie procesu efektivizēšanas.