Menu

Pierīga – ekonomiski visdinamiskākais reģions Latvijā Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
  • 1 komentārs
Pierīga – ekonomiski visdinamiskākais reģions Latvijā Foto: no "RAA" arhīva

Pierīgas novadi mums parasti asociējas ar tādu kā Rīgas dzīvojamo rajonu paplašinājumu jeb vietu, kur cilvēki dzīvo, bet strādāt dodas uz Rīgu. Taču tā noteikti nav. Pierīgā cilvēki ne tikai dzīvo, bet arī strādā. Turklāt strādā arvien vairāk. Kopš 2010. gada darbavietu skaits Pierīgā ir audzis trīs reizes ātrāk nekā valstī kopumā, un, piemēram, Mārupē tas jau ir lielāks nekā Ventspilī vai Valmierā. Tādēļ var droši apgalvot, ka ekonomikas ziņā Pierīga šobrīd ir visdinamiskākais reģions Latvijā.

Un tas nav viena vai dažu novadu nopelns. Kopš 2010. gada darbavietu skaits ir audzis visos Pierīgas novados un tikai Krimuldas novadā darbavietu pieaugums ir bijis mazliet lēnāks nekā valstī kopumā. Rezultātā strauji ir palielinājusies Pierīgas reģiona nozīmē Latvijas ekonomikā, un, ja 2010. gadā Pierīgā bija aptuveni 9% no visām Latvijas darbavietām, tad 2016. gadā Pierīgas novados to bija jau vairāk nekā 11%. Tikmēr nodarbināto īpatsvars Rīgā palicis nemainīgs. Operatīvie dati liecina, ka straujais darbavietu pieaugums Pierīgā turpinājies arī 2017. un 2018. gadā, taču šie cipari aptver tikai uzņēmumus ar vairāk nekā 50 strādājošajiem, līdz ar to nesniedz pilnu ainu.

Absolūtā izteiksmē no 2010. gada līdz 2016. gadam Pierīgā radītas 28 000 jaunu darbavietu, un tas vairāk nekā visā Latvijā ārpus Rīgas un Pierīgas novadiem. Salīdzinājumam: Rīgā radītas vairāk nekā 50 000, pārējā Latvijā – 27 000 jaunu darbavietu. Taču Pierīgas reģions ekonomiski nav viendabīgs un ekonomiskā aktivitāte novados būtiski atšķiras.

Darbavietu skaita ziņā ne tikai Pierīgas reģionā, bet arī Latvijā kopumā ļoti izceļas Mārupes, Ķekavas un Stopiņu novads. Mārupē un Ķekavā darbavietu skaits ir pat lielāks nekā atsevišķās reģionālajās pilsētās, un visos trijos novados darbavietu attiecība pret novadā dzīvojošo skaitu ievērojami pārsniedz valstī vidējo. Arī jauno darbavietu ziņā šie novadi ļoti izceļas. Laikā no 2010. līdz 2016. gadam Mārupes, Ķekavas un Stopiņu novadā radīts gandrīz 12% visu jauno darbavietu Latvijā, lai gan tur dzīvo mazāk nekā 3% Latvijas iedzīvotāju. Te, protams, liela nozīme ir atrašanās vietai tuvu Rīgai un transporta mezgliem, Mārupes gadījumā – arī lidostai. Tāpat katrā no šiem novadiem atrodas pa vienam no Latvijas 20 lielākajiem darba devējiem. Ķekavas novadā tā ir "Maxima Latvija", Mārupes novadā – "Latvijas Pasts", savukārt Stopiņu novadā "Depo". Šajos novados kopumā ir 11 uzņēmumu ar vairāk nekā 500 strādājošajiem tirdzniecības, banku, IT ārpakalpojumu, ražošanas un citās jomās.


Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ekonomiski salīdzinoši aktīvs ir arī Salaspils, Olaines, Siguldas, Ādažu un Babītes novads, kur darbavietu skaits svārstās no 4,7 līdz 7,6 tūkstošiem. Atšķirībā no Mārupes, Stopiņu vai Ķekavas novada, nevienā no šiem novadiem nav lielo uzņēmumu ar vairāk nekā 500 strādājošajiem. Taču tajos ir daudz vidējo ražošanas, pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumu, un kopš 2010. gada darbavietu skaits tajos audzis vidēji par 5% gadā, kamēr valstī kopumā šis pieaugums bijis vien 2%.

Izteiktas dzīvojamās un atpūtas zonas Pierīgā ir Garkalnes, Sējas, Carnikavas, Krimuldas, Ikšķiles un Baldones novads. Darbavietu attiecība pret šajos novados dzīvojošo iedzīvotāju skaitu ir ievērojami zemāka nekā Latvijā. Šajos novados kopā nav pat 10 uzņēmumu ar vairāk nekā 50 darbiniekiem un, spriežot pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, gandrīz trešā daļa darbavietu ir uzņēmumi ar mazāk nekā 20 strādājošajiem. Ja neskaita atsevišķus tirdzniecības, ražošanas vai transporta nozares uzņēmumus, šajos novados pamatā darbojas uz vietējo pieprasījumu orientēti uzņēmumi.

Kaut kur pa vidu starp ekonomiski aktīvajiem un "tikai" dzīvojamajiem novadiem atrodas Saulkrastu, Ropažu, Mālpils un Inčukalna novads, kā arī Jūrmala. Ekonomiskā aktivitāte šajos novados ir zemāka nekā vidēji valstī, taču pilnībā tos raksturot kā tikai dzīvojamos rajonus arī nevar. Piemēram, Jūrmala ir liela dzīvojamā zona ar kūrortpilsētas ekonomiku, savukārt mazajā Mālpils novadā ir viens no visstraujākajiem darbavietu kāpumiem valstī, taču tas lielā mērā ir viena uzņēmuma nopelns. Tas arī labi raksturo Latvijas ekonomikas plašāko realitāti, proti, to, ka ir novadi, kuru ekonomiskā veiksme vai neveiksme var būt ļoti atkarīga no viena vai dažu uzņēmumu sekmēm.

No visa tā varam secināt, ka Pierīga ir neviendabīgs, bet kopumā ļoti dinamisks reģions. Atpūtas un dzīvojamie rajoni mijas ar ekonomiski aktīviem centriem, taču kopējā ekonomikas dinamika un darbavietu radīšanā Pierīgas novadi ievērojami apsteidz pārējo Latviju. Tas un ļoti lielā ekonomiskā aktivitāte Mārupē, Stopiņos un Ķekavā arī apgāž mītu, ka cilvēki tikai pārceļas dzīvot ārpus Rīgas, bet turpina strādāt Rīgā. Arī uzņēmumi dodas ārpus galvaspilsētas, un kopējā tendence ir darbavietu skaitam augt straujāk tur, kur pieaug arī iedzīvotāju skaits.

1 komentārs

  • Vārds
    Vārds Pirmdiena, 29 Oktobris 2018 11:34 Komentāra saite

    Kur autors ņēma datus grafikam?
    CSP pārskats JVSG071 vēsta citu skaitļus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.