Menu

Lidostai "Rīga" no peļņas dividendēs būs jāmaksā 20%

Lidostai "Rīga" no peļņas dividendēs būs jāmaksā 20% Publicitātes foto

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" no pērnā gada peļņas valsts budžetā dividendēs būs jāizmaksā 23% jeb 805 236 eiro, savukārt no 2018. līdz 2023. gadam izmaksājamo dividenžu apmērs tiks samazināts līdz 20%, paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais rīkojums.

MK otrdien skatīja jautājumus par valstij dividendēs izmaksājamo "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļu par 2017. pārskata gadu un par 2018.–2023. gadu.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam par kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka no 2017. pārskata gada peļņas lidostai "Rīga" dividendēs valstij būs jāizmaksā 23%, bet 77% no 2017. gada peļņas tiks novirzīti lidostas "Rīga" attīstībai. Savukārt 2018.–2023. gadā plānots valstij izmaksājamo peļņas daļu samazināt līdz 20%.

Finanšu ministrija (FM) gan norādīja, ka, samazinot izmaksājamo peļņas daļu, līdz 2024. gadam veidojas negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo valsts negūs ieņēmumus no tai pienākošās peļņas daļas. Savukārt SM atzīmēja, ja netiktu noteikta atšķirīga dividenžu politika 2018.–2023. gadam, tad lidostai "Rīga" būtu par 60% jāsamazina plānotā investīciju programma 2018.–2022. gadam, kas neļautu palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā.

Rezultātā lidosta nākotnē saskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem (līdz 6,7 miljoniem pasažieru gadā), kamēr apkalpoto pasažieru skaita prognoze saskaņā ar Rīgas lidostas ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam ir 8,2 miljoni 2036. gadā, skaidroja SM. Lidosta "Rīga" būtu spiesta pieņemt lēmumu īstenot minimālas investīcijas termināļa sestās kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru. Tādējādi netiktu apgūts plānotais Kohēzijas fonda finansējums, lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu pīķa stundās apkalpojošo gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.

Rīkojums nosaka, ka SM līdz 2018. gada 15. decembrim jāsagatavo vēstules projekts juridiskās pārliecības gūšanai par plānotā pasākuma atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam Eiropas Savienībā (ES) un komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tas FM vēstules nosūtīšanai Eiropas Komisijai (EK).

Rīkojums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts viedoklis no EK, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās lidostas "Rīga" peļņas daļas noteikšana no 2017. gada pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

Kā ziņots, lidosta "Rīga" pagājušajā gadā strādāja ar 54,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2016. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 9,7 reizes, sasniedzot 3,487 miljonus eiro. Savukārt 2018. gada pirmajos sešos mēnešos lidostas apgrozījums pieauga par 13% jeb 3,33 miljoniem eiro, sasniedzot 28,69 miljonus eiro, turklāt tā guva 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 7,4 reizes lielāka nekā pirmajā pusgadā pērn.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas "Rīga" ziemas sezonā iespējams doties uz gandrīz 80, bet 2018. gada vasaras sezonā – uz 100 galamērķiem, ko nodrošina 19 aviosabiedrības. 2017. gadā lidosta "Rīga" apkalpoja vairāk nekā sešus miljonus pasažieru – 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.