CSP: Martā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās uzņēmējdarbības jomās
- Autors: Apriņķis.lv
Ekonomikas sentimenta rādītājs (ilgtermiņa vidējais 2000-2022 =100). Grafika – CSP
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada martā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpināja uzlaboties, joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,9, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums, iestājoties pavasarim, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvs un optimistiskāks nekā februārī visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visaugstākās konfidences rādītāju vērtības ir automobiļu pārdošanā (12,7), kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā (9,6).
Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji martā sasniedza attiecīgi 4,3 un 5,2. Savukārt degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs martā ir zemāks nekā citās nozarēs (2,0), taču arī tas, salīdzinot ar februāri pieauga par 4,6 procentpunktiem.
Pakalpojumu sektorā šāgada martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 5,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Optimistiskākie martā bija uzņēmēji apdrošināšanā (21,7), gaisa transportā (21,1) un reklāmas pakalpojumu sniegšanā (19,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 17,8), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi - 13,3 un - 21,9). Kopumā martā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs, informēja CSP.
Pēc sezonāli koriģētiem datiem, konfidences rādītājs būvniecībā martā bija - 7,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojās par 2,5 procentpunktiem. Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 12,2 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, bet par 5,1 procentpunktu samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni.
Konfidences rādītājs martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās visās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā – par 0,6 procentpunktiem, inženierbūvniecībā – par 6,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 6,6 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija -4,9. Salīdzinot ar februāri, tas pakāpies par 1,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga visās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 1,1 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,7 procentpunktiem).
Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām martā, salīdzinot ar februāri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, septiņās nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Pēc CSP datiem, 2023.gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 97,9, un pirmo reizi kopš 2020. gada novembra tas ir augstāks nekā Eiropas Savienībā. Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.
Lietuvā un Igaunijā martā ekonomikas sentimenta rādītājs ir attiecīgi 94,4 un 84,2. Igaunijā uzņēmēju noskaņojums martā ir negatīvs visās jomās – rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Negatīvs ir arī patērētāju noskaņojums, tādējādi arī ekonomikas sentimenta rādītājs ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Savukārt Lietuvā ir izteikti zems uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā, bet, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir būtiski labāki patērētāju noskaņojuma rādītāji, vēsta CSP.