Valdība apstiprina 2023.gada progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu

Kā norāda EM, Latvija ir sagatavojusi divpadsmito progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas (NRP) īstenošanu, kas ir cieši saistīts ar Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam un Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, kā arī Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027) un Ministru kabineta (MK) deklarāciju par iecerēto darbību.

Latvijas NRP īstenošana tiek nodrošināta caur ciešu sadarbību starp dažādām institūcijām, iekļaujot procesā arī sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas. EM kā par Eiropas semestra koordināciju nacionālajā līmenī atbildīgā institūcija sagatavoja progresa ziņojumu par Latvijas NRP īstenošanu sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), Labklājības ministriju (LM), Veselības ministriju (VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Valsts kanceleju.

Progresa ziņojuma projekts saskaņošanas stadijā tika nosūtīts sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai - un sadarbības partneriem - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Pašvaldību savienībai.

Saeimas 2020.gada 2.jūlijā apstiprinātais NAP2027 nosaka Latvijas prioritātes laika posmam līdz 2027.gadam, liekot pamatus Eiropas fondu programmēšanai un valsts budžeta prioritātēm. Saeimas 2022.gada 14.decembrī apstiprinātā MK Valdības deklarācija nosaka valdības virsmērķi - Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā - un galvenās prioritātes. Valdības apņemšanās nosaka akcentus NAP2027 īstenošanai tuvākajos gados un ir cieši saistītas ar ES Padomes rekomendācijām Latvijai, tostarp drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.

Progresa ziņojums par Latvijas NRP īstenošanu sastāv no četrām nodaļām. Tostarp pirmajā nodaļā ir atjaunots Latvijas NRP aprakstītais vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, kas paredz, ka atbilstoši šā gada februārī izstrādātajam scenārijam IKP šogad saglabāsies 2022.gada līmenī, bet 2024.gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022.gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024.gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Tāpat divos nākamajos gados - 2025. un 2026.gadā - ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā.

Otrajā nodaļā izvērtēts Latvijas progress 2022.gada ES padomes rekomendāciju izpildē. ES padome rekomendēja nodrošināt, ka 2023.gadā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.

Tāpat ES padome rekomendēja būt gataviem kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai, kā arī palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Tāpat rekomendēts īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Vienlaikus rekomendēts turpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, kā arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu.

EM norāda, ka finansējuma pieejamības uzlabošanai plānots finanšu instrumentu atbalsts, tiek īstenots biznesa inkubatoru atbalsts, kompetences centru programmas atbalsts, investīciju fonda atbalsts, kā arī atbalsts Krievijas militārās agresijas radīto seku mazināšanai.

Trešajā nodaļā ir sniegta informācija par Eiropas Sociālā tiesību pīlāra īstenošanu Latvijā. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna ietvaros ir noteikti jauni, ilgtermiņa nabadzības un sociālās atstumtības mērķi.

Rīcības plāns ir EK ieguldījums sociālā pīlāra principu īstenošanā un tas izvirza trīs mērķus, kas sasniedzami līdz 2030.gadam un ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp līdz 2030.gadam vismaz 78% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem, vismaz 60% visu pieaugušo katru gadu jāpiedalās apmācībā, kā arī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits līdz 2030.gadam būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem.

Kā norāda EM, saskaņā ar CSP datiem 2022.gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6% 2020.gadā līdz 9,7% 2022.gadā, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma.

Ceturtajā nodaļā raksturots progress ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. EM norāda, ka ziņojuma galvenie secinājumi ir, ka Latvijai ir bijuši un, iespējams, arī turpmāk būs gan iekšējie, gan ārējie izaicinājumi, taču tie nekavēs valsts virzību izvirzīto mērķu sasniegšanai, kuri ir izvirzīti ilgstošā iekļaujošā un demokrātiskā procesā.

Galvenie veidi, kā turpināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu ir turpināt un uzlabot labās pārvaldības prakses, vairāk izmantot faktorus, kas aktivizē rīcību un politiku maiņu, kā arī sadarbībā ar sabiedrību plānot nākotni - kādā realitātē vēlamies dzīvot 2050.gadā.

Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2023.gada 28.aprīlim iesniegt Eiropas Komisijā 2023.gada progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.