Maijā uzņēmēju noskaņojuma lejupslīde turpinājusies rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumos

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

2023.gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem.

Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā – par 3,9 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā 2023. gada maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija -1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 3,9 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.

Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei tāpat kā pirms mēneša ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (31,5), gaisa transporta (26,3) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (27,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji maijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 8,1), kā arī sauszemes un ūdens transporta pakalpojumos (attiecīgi - 13,0 un - 17,7). Kopumā maijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Kā vēsta CSP, pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā maijā bija - 10,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 2,0 procentpunktiem zemāks. Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 1,7 procentpunktiem samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,8 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs maijā, salīdzinot ar aprīli, ēku būvniecībā palielinājies par 3,9 procentpunktiem, specializētajos būvdarbos – par 3,0 procentpunktiem. Savukārt inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 9,4 procentpunktiem.

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs maijā bija - 9,7. Salīdzinot ar aprīli, tas samazinājies par 2,5 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 11,4 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 3,1 procentpunktu) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pieauga elektrisko iekārtu ražošanā (par 15,8 procentpunktiem), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 3,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem).

Šāgada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 93,7 (iepriekšējā mēnesī 94,6). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.