Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā ceturksnī - 5,9% no IKP

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs atzīmē, ka šā gada sākums pasaulē iezīmējās ar tautsaimniecību atdzišanu Eiropā, eirozonas IKP gada pirmajā ceturksnī stagnējot. Latvijai svarīgāko ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū vairāk ir tādu, kuru tautsaimniecības piedzīvo recesiju, tādējādi krietni vājinot pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tas atspoguļojas vājākā ārējās tirdzniecības sniegumā 2023.gada sākumā.

"Atdziestot citu valstu ekonomikām, krītoties pieprasījumam un preču cenām, krietni palēninājusies arī Latvijas preču eksporta vērtības izaugsme, un šā gada pirmā ceturkšņa vērtība ir tikai par 3% augstāka nekā iepriekšējā gada tā paša perioda rādītājs. Turpretim eksporta apjomi ir pat kritušies - kopējo eksporta vērtību notur samērā augstais eksporta cenu līmenis, kas, lai arī ir krities, vēl nav sasniedzis pagājušā gada līmeni," norāda Mirošņikovs.

Viņš arī atzīmē, ka gada pieauguma tempi visaugstākie bijuši dažās augstāko tehnoloģiju preču grupās - elektroierīcēs un transporta līdzekļos, to detaļās.

Tāpat, lai arī pārtikas cenas ir nedaudz atkāpušās, lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports pieaudzis salīdzinājumā ar 2022.gada vērtību, piebilst Mirošņikovs.

Viņš arī min, ka uz Krieviju turpinās aktīvs alkoholisko dzērienu eksports un reeksports, kas nav pakļauts sankcijām zem noteiktas preces vienības vērtības, sasniedzot vienu no augstākajiem pieauguma tempiem salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Kritumu piedzīvo koksnes izstrādājumu un minerālproduktu eksports, abu produktu grupu cenām krītoties. Kokmateriālu eksportu īpaši ietekmē Latvijai nozīmīgāko partnervalstu tautsaimniecību vājā attīstība, arī noliktavu krājumu līmeņi joprojām neļauj runāt par pieprasījuma atkopšanos.

Tāpat Mirošņikovs atzīmē, lai gan krietni zemākās energoresursu un izejvielu cenas samazinājušas dažādu preču importa vērtību, kopējais preču importa gada pieauguma temps tikai nedaudz atpalika no eksporta. Kopējam importa cenu līmenim teju atgriežoties pagājušā gada līmenī, preču importā bija 1,5% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem. 

Viņš arī min, ka zemā līmenī saglabājas un nelielu kritumu turpina koksnes izstrādājumu imports, tāpat arī dažādu metālu un metālu izstrādājumu, kā arī ir sarukusi minerālproduktu importa vērtība. Kritumu šo preču importa vērtībā līdzsvaro pieaugums pārtikas produktu importa vērtībā, pārtikas cenām joprojām saglabājoties samērā augstām. Tāpat pieaugt turpina elektroierīču importa vērtība. Lai arī piegāžu ķēžu traucējumi ir mazinājušies, tie joprojām rada augšupvērstu spiedienu uz cenām pasaules tirgos.

Savukārt pakalpojumu ārējā tirdzniecībā sezonāli vērojams braucienu un transporta pakalpojumu vērtības samazinājums. Abās pakalpojumu grupās gan fiksēts pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad vēl spēkā kādu laiku bija pandēmijas ierobežojumi, norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Tāpat Mirošņikovs min, ka diezgan krietni ir sadārdzinājušās ārvalstu braucienu izmaksas. Braucienu imports gan sasniedzis būtiski augstāku vērtību par eksportu, norādot, ka Latvijas iedzīvotāji šogad ziemas mēnešos daudz vairāk ceļojuši. No transporta nozarēm atkopties turpina gaisa transports, tāpat palielinājusies sniegto autotransporta pakalpojumu vērtība, savukārt dzelzceļa pakalpojumu tirdzniecības vērtība turpina rukt. Starp citām lielākajām grupām strauji aug telesakaru un citu saimniecisko pakalpojumu imports, tam apsteidzot eksporta izaugsmi un tā nedaudz pasliktinot kopējo bilanci.

Preču eksportam augot nedaudz straujāk par importu, uzlabojusies Latvijas preču tirdzniecības bilance, deficītam esot 9,4%  apmērā no IKP, kas ir mazāk nekā jebkurā pagājušā gada ceturksnī. Tikmēr pakalpojumu importa straujāks pieaugums noteicis pakalpojumu tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos līdz 4% no IKP. Sākotnējo ienākumu deficīts sasniedzis 3,3% no IKP, ko būtiski ietekmējuši augstie ārvalstu investoru ieguldījumu ienākumi. To gandrīz līdzsvaro otrreizējie ienākumi, kuru pārpalikums bija 2,7% no IKP.

2023.gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes bija 2,1% apmērā no IKP. Visvairāk investēts tirdzniecībā, pārējām grupām saņemot mērenākas investīciju ieplūdes. Būtisku pasliktinājumu kopējai investīciju plūsmai rada Krievijas tiešo investīciju izplūde no Latvijas, tām krietni samazinoties otro ceturksni pēc kārtas.

2022.gadā Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā bija deficīts 2,494 miljardu eiro apmērā jeb 6,4% no IKP. Tostarp pērn pirmajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 641 miljons eiro, kas ir 7,7% no IKP.